Sandris Bergmanis: Rīgas "restarts" ir stabiņi, amati un aizņemšanās

Saruna ar Rīgas domes deputātu Sandri Bergmani (“Saskaņa)
23.11.2021. MKMāris Krautmanis
 
©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

"Man galvenais nav amati, bet Rīgas restarts. Es vienmēr visus darbus veicu ar 100% atdevi," - tā savu lēmumu nolikt Saeimas deputāta mandātu un startēt Rīgas domes vēlēšanās pamatoja Mārtiņš Staķis. Tagad viņš ir Rīgas mērs. Vai restarts ir izdevies?

Restarta vietā Rīgas domes aparatūrā ir bijuši sprakšķi, dūmi, un ekrāns ir nodzisis - Rīgas dome ir izslēgusies un pat šobaltdien nav sākusi pilnvērtīgi darboties. “Restarts” gan ir nozīmējis skarbu kadru tīrīšanu - pašreizējai varai nelojālu cilvēku izmešanu no darba. Turklāt ne jau visi šie cilvēki bija kaut kādā veidā saistīti ar “Saskaņu” vai “Gods kalpot Rīgai”, kas vēl kaut kā būtu loģiski. Lielākā daļa izmesto ir labi eksperti, savas nozares speciālisti, taču Staķa vadītajai koalīcijai ir bijis svarīgi viņu vietā iestumt amatos savus ielikteņus. Staķis ir izrādījies liekulis - ir pats dabūjis amatu, ir iedalījis amatus savējiem, un vārdi “restarts” un “amati” viņam ir sinonīmi.

Kopš Staķis ir pie varas, izdarīts nav nekas.

Vai jūs nepārspīlējat? Ir taču bijuši centieni visādā veidā uzlabot Rīgas transporta plūsmas...

Lai nu kā tos var saukt, bet par uzlabojumiem tos nevar nosaukt nekādā gadījumā. Ignorējot rīdzinieku vairākumu, Rīgas centrs ir bijis gandrīz paralizēts ar stabiņiem, ziedpodiem un veloceliņiem. Piemēram, Rīgas dome nolēma uzzīmēt veloceliņus Duntes ielā. Ne ar vienu speciālistu nekonsultējoties, izveidoja veloceliņus. Rīgas domes vadību pat nemulsināja, ka šādā veidā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnas, kuru stacija atrodas turpat Duntes ielā, nevarēs apbraukt to milzīgo sastrēgumu, kas rodas pēc Duntes ielas “restarta”. Pēc tam stabiņi tika aizvākti, taču šis eksperiments jeb paākstīšanās ir izmaksājusi 43 tūkstošus eiro. Tā ir rīdzinieku nauda!

Bet tā taču ir Eiropas tendence - atbrīvot vietu gājējiem un velosipēdistiem, palēnināt transportu pilsētā, lai mazāk negadījumu, mazāk automašīnu pilsētā kā “zaļā politika”...

Tā ir tendence Eiropā, taču ar Rīgas domes darbošanos tai maz sakara. Veloceliņi tiek veidoti tā, ka velosipēdistiem bail pa tiem braukt un autobraucējiem bail viņus notriekt. Stabiņu jūklī cilvēks var apjukt un nesaprast, kur īsti jābrauc. Rīgas dome veic eksperimentus, kas ir nepārdomāti, neuzklausot ekspertus, kuri spēj paredzēt, kāds būs rezultāts. “Zaļās politikas” vietā rezultāts ir tāds, ka automašīnas stāv sastrēgumos un to izplūdes gāzes vasarā radīja tādu smogu kā Āzijas megapolēs.

Vai nav tā, ka rīdzinieki pamazām pieradīs pie Staķa “staķīšiem”? Līdz nākamajām vēlēšanām vēl tālu, un, ja tagad ir kādas grūtības, tad ap vēlēšanu laiku viss varbūt būs kārtībā? Vai tas nav tālredzīgs sabiedrisko attiecību gājiens - šodien saliek stabiņus, bet pēc tam tos noņem, jo sabiedrība to ir pieprasījusi? Piemēram, Altonavas ielā, kur traucējošie stabiņi tika demontēti. Tāpat diezgan neilgi pastāvēja veloceliņš Čaka ielā.

Es nedomāju, ka tur ir kāda īpaša tālredzība un daudzgājienu kombinācija. Šķiet, ka ir kaut kas cits - viena daļa Rīgas domes koalīcijas deputātu, īpaši no “Progresīvajiem”, ir kaislīgi riteņbraucēji. Viņi tad arī inspirēja tādas pārveides kā Čaka ielā. Taču pēc tam domes koalīcijas iekšienē vinnēja citi spēki, kuriem velojosla tur nebija pa prātam. Staķis uz to tikai noskatījās, novaidējās, piekāpās un pieslējās tai pusei, kura bija pārsvarā. Nav jau tā, ka pašreizējā koalīcija būtu monolīta. Visticamāk, ka pavasarī velojoslu un stabiņu tēma atkal aktualizēsies un līdz ar to būs arī eksperimenti un naudas šķērdēšana tāpat.

Bet Altonavas ielā stabiņi bija izvietoti tik absurdā veidā, ka bail. Tiešā nozīmē bail, jo agrāk vai vēlāk stabiņu dēļ varēja notikt kāds liels negadījums. Stabiņi bija jāaizvāc, kamēr negadījums vēl nav noticis. Šis krustojums ir grūti izbraucams, tā ir problēma, bet ir vismaz novērsts tāds pavērsiens, ka autobuss noslauka gājējus no ietves.

Ne jau tikai stabiņi ir interesantums. Jaunā Rīgas domes koalīcija demonstrē nekompetenci vai visos virzienos.

Bet varbūt tas tāpēc, ka jaunajā domē ir jauni cilvēki, kas vēl nav pieredzējuši pašvaldības darbā? Varbūt iemācīsies?

Neviens politiķis vai amatpersona neiztiek bez “skolas laika”. Taču Rīgas domes vēlēšanas notika 2020. gada 29. augustā! Tagad ir 2021. gada novembris. Joprojām nekas netiek darīts, ja neskaita to, ka domes vadība ir palielinājusi amatpersonu skaitu, palielinājusi sev algas un pilsētas mērs ir piedalījies Baltkrievijas karoga noraušanā, kad bija pasaules hokeja čempionāts.

Esmu pārliecināts, ka tagad daudzi rīdzinieki nožēlo, ka atbalstīja šo “restartu” vai neaizgāja uz vēlēšanām, tādā veidā atdodot Rīgas atslēgas diletantiem.

Ļoti maz jaunajā koalīcijā ir deputātu, kuriem degtu acis gribā kaut ko labu paveikt. Viena daļa pin intrigas, vēl viena daļa pat neslēpj, ka pašvaldības darbs viņus vispār neinteresē, un jau kaļ plānus par iekļūšanu 14. Saeimā.

Bet varbūt Rīgas domes restarts izpaužas taupīgākā un sabalansētā pieejā finansēm citās jomās?

Rīgas dome jūlijā nolēma aizņemties 6,4 miljonus eiro trīs satiksmes infrastruktūras projektu īstenošanai. Rīgas dome plāno aizņemties vairāk nekā vienu miljonu eiro pašvaldības iestāžu higiēnas prasību nodrošināšanai. Salu tilta remontam Rīgas dome plāno aizņemties vairāk nekā 14 miljonus eiro, Nauda šķīst pa labi, pa kreisi - tur miljoni, tur vēl vairāk miljonu. Pat ziepēm un tualetes papīram miljons. Patlaban nepateikšu precīzi, cik tieši naudas jau nolemts vai plānots aizņemties, bet “aizņemties” ir atslēgas vārds, kas raksturo Rīgas koalīcijas finanšu politiku - šī ir “Aizņemšanās dome”. Tiklīdz kaut kur pietrūkst, tā var aizņemties, jo “naudas tagad ir tik daudz, kā nekad nav bijis”.

Atminēsimies, kādiem vārdiem pašreizējā Rīgas vara gānīja Nilu Ušakovu, katru gadu stāstot, ka tūlīt, tūlīt Rīga bankrotēs budžeta deficīta dēļ. Jāteic gan, ka Rīgas deficīts procentuāli bija mazāks nekā valsts budžeta deficīts, bet tie tādi sīkumi.

Tagad par to ir aizmirsts, un Rīgā notiek tādas aizņemšanās un tērēšanas dzīres, kas agrāk nevienam pat sapņos nerādījās. Jo visu var norakstīt uz kovidu.

Lai gan ar kovidu ir tā, ka Rīgas dome neko vai gandrīz neko nav darījusi Covid-19 pandēmijas sakarā. Nu varbūt piedalījusies pārdesmit gultasvietu izveidē Rīgas 2. slimnīcā vai vēl kaut kur. Katrā ziņā Rīgas dome varēja un tai bija jāuzņemas daudz vairāk atbildības par sērgas apkarošanu. Taču tagad ir tā, ka valdība ar kovidu karo, bet Rīga uzvedas tā, it kā tā atrastos citā valstī, kuru kovids nemaz nav skāris.

Kā valdība ar kovidu karo?

Par to ir grūti tā uzreiz atrast latviešu literārās valodas vārdus. Tas ir nemitīgs haoss, nejēdzīgi, nokavēti vai priekšlaicīgi, pretrunīgi lēmumi par ierobežojumiem. Un milzīga neizdarība, premjera un valdošās koalīcijas mazspēja.

Cik stabila ir Rīgas valdošā koalīcija?

Ne tikai Saeimas valdošā, bet arī Rīgas vara ir iekšēju pretrunu plosīta, un pastāv konflikti dažādās “frontēs”. Viens ir jau manis minētais konflikts starp “sportiskajiem riteņbraucējiem” un “resnajiem automobilistiem”. Vēl trakākas lietas notiek, kad interneta sociālajās vietnēs sastopas “Attīstībai Par!”/”Progresīvie” (APP) un Nacionālā apvienība. Tad spalvas put. Nupat nesen “tviterī” izcēlās skandaloza ņemšanās ap Lāčplēša dienas svētku noformējumu un krievu valodas lietojumu. Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA) nikni bruka virsū Mārtiņam Staķim, un vēl arī Vilnis Ķirsis (JV) tur pagadījās pa vidu. Rīgas domes Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) un Latvijas Reģionu apvienības frakcija ir Staķim pieprasījusi skaidrojumu. Vienbrīd emocijas jau sakāpa tik tālu, ka “nacionāļi” grasījās pamest koalīciju.

Taču partiju pašsaglabāšanās instinkti ir spēcīgāki. Protams, ka APP un NA ideoloģijas nevis tikai atšķiras, bet atrodas galēji pretējos spārnos ne vienā vien būtiskā jautājumā. APP ir par viendzimuma laulībām, bet NA ir cieti konservatīvās pozīcijās un pat dzirdēt par to negrib. Taču visas pretrunas tiek noliktas malā, kad šīs partijas atceras to “līmi”, kas tās satur kopā - tie ir amati un varas labumi, kas ies secen, ja koalīcija sabruks. Tāpēc būs gānīšanās sociālajos tīklos, Rīgas politiķi cits citu apspļaudīs, bet krēslos tik un tā turēsies iekrampējušies līdz pēdējam.