LVRTC: digitālā transformācija iespējama tikai ar spēcīgu IKT infrastruktūru

Attālinātais darbs un pieaugošie kiberdrošības apdraudējumi vairo pieprasījumu pēc kvalitatīviem IKT nozares pakalpojumiem. Piemēram, eParaksts vēl pirms diviem gadiem bija organizāciju vadītāju un komersantu rīks, bet nu arvien vairāk privātpersonas to izmantot gan saziņā, gan darījumu kārtošanā. 2023.gada februārī komersantiem, kas sniedz e-pakalpojumus un identificē personas būs jānodrošina šī iespēja arī ar eParaksta rīkiem - eParaksts EID kartē un eParaksts mobile.
21.12.2021. DSDaiga Stokenberga
 
VALSTS DOTĒ DIGITĀLOS RĪKUS. Privātpersonām un uzņēmējiem visnoderīgākie ir jau pieminētie divu veidu elektroniskie paraksti, kā arī integrācijas risinājums, kas tiek dotēts no valsts puses, skaidro Ģirts Ozols ©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

“Neatkarīgā” uz sarunu aicināja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) - vienīgā 100% valstij piederošā IKT nozares uzņēmuma - valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā jūs strādājat jau piecus gadus. Kā vērtējat centra izaugsmi šajā laika periodā?

Uz LVRTC attīstību jāskatās kā uz kompasu ar četriem pamatvirzieniem. Viens no virzieniem ir esošās infrastruktūras komercializācija, kam ir ļoti būtiska loma turpmākajā LVRTC izaugsmē. Otrs virziens ir iekšējo procesu pārvaldība un optimizācija - protams, vēl daudz kas ir jāizdara, bet pēdējo gadu laikā šajā jomā esam guvuši labus panākumus, lai attiecībās ar klientiem un sabiedrību būtu gan caurspīdīgāki, gan elastīgāki, jo LVRTC darbojas nozarē kā komersants un mums ir svarīgi būt konkurētspējīgiem. Tikpat svarīgs virziens ir tehnoloģiskais nodrošinājums - arī šajā virzienā aktīvi strādājam un ik gadu investējam finanšu un cilvēku resursus jaunos tehnoloģiskajos risinājumos, kas mūsdienās ir neatsverams palīgs gan valsts pārvaldes sektorā, gan privātajā biznesā un fizisko personu ikdienā. Piemēram, eParaksts mobile īpaši aktīvi attīstās tieši pēdējos divos gados - pandēmijas laikā. Taču par galveno attīstības stūrakmeni es nosauktu darbinieku komandu, jo komanda ir visu pamatu pamats. Šajā jomā visbūtiskākā ir jaunu profesionāļu piesaiste, kas ļauj saglabāt konkurētspēju un nodrošina augsta līmeņa pakalpojumu sniegšanu vienīgajā valstij piederošajā IKT uzņēmumā.

Vai progress jūsu pieminētajos virzienos ir noticis pietiekami strauji? Kādi ir uzņēmuma finanšu rādītāji?

Jā, progress tiešām ir bijis straujš. Vislabāk tas redzams finanšu radītājos - pagājušajā gadā LVRTC apgrozījums pārsniedza 20 miljonus eiro, kas ir vēsturiski lielākais apgrozījums centra pastāvēšanā. Arī šim gadam prognozējam ļoti labus finanšu rādītājus - tie sasniegs aptuveni 22,5 miljonus eiro. Uzņēmuma auditētā peļņa 2020. gadā bija vairāk nekā 2,7 miljoni eiro, bet šajā gadā prognozētā peļņa ir vairāk nekā 4,5 miljoni eiro. Likumdošana paredz, ka 90% peļņas uzņēmums ieskaita valsts budžetā, taču, ņemot vērā, ka LVRTC īsteno valstij nepieciešamos pakalpojumus un projektus, daļa no budžetā iemaksājamās naudas paliek LVRTC rīcībā šo projektu īstenošanai.

Vai izaugsmi varam saistīt ar Covid-19 pandēmiju, kas piespiež meklēt jaunus risinājumus, tostarp attālinātajā darbā un dokumentu elektroniskajā apritē?

Pandēmijas laikā arvien lielāka loma ir eParaksts. To nosaka ne tikai attālinātais darbs, bet arī tas, ka aizvien lielāku nozīmi cilvēki piešķir digitālās drošības jautājumiem. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu kopumā eParaksts izmantošana dokumentu parakstīšanai ir pieaugusi par 40%. Uzmanība jāpievērš faktam, ka ar 1. decembri stājas spēkā fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma grozījumi, kas paredz, ka no 2023. gada februāra pakalpojumu sniedzējiem, kuri līdz tam klientus identificēja tiešsaistē, jāpielāgojas sistēmai, lai klienti identifikāciju varētu veikt arī ar nacionālās elektroniskās identifikācijas rīkiem - eParaksts mobile un EID karti. Šobrīd mums ir divi e-paraksta rīki - eParaksts mobile un eParaksts EID karte - eParaksts mobile lietotāju skaits ir pārsniedzis 190 tūkstošus, bet EID karte ir izsniegta vairāk nekā 600 tūkstošiem lietotāju. Arī nākamajā gadā paredzam eParaksts lietotāju strauju pieaugumu. eParaksts ir divas funkcijas - dokumentu parakstīšana un e-identitātes apliecināšana. Redzam, ka identitātes apliecināšanas reižu skaits šobrīd pieaug vēl vairāk nekā parakstīšanās reižu skaits. Salīdzinājumā ar 2019. gadu e-dentitātes apliecināšanas reižu skaits ir trīskāršojies, bet salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas ir pieaudzis par turpat 90%.

Šie procesi nav saistāmi tikai ar pandēmiju, bet arī ar kopējo ePakalpojumu attīstību un cilvēku attieksmes maiņu pret drošību tiešsaistē.

Tajā pašā laikā pandēmijas laiks, kad attālināti ir jāpiekļūst vairākām informācijas sistēmām, darba dokumentācijai, kopdarba videi, ir aktualizējis tādu fenomenu kā “paroļu trauksme”. Cilvēki aizmirst paroles, uztraucas par to, ka kāds tās var uzlauzt, izmanto visur vienu paroli vai gluži otrādi - izveido daudzas un sarežģītas paroles, kuras aizmirstas, un šķietami tik vienkārša lieta kā parole kļūst par reālu apgrūtinājumu un laikietilpīgu problēmu gan pašam cilvēkam, gan viņa darbavietas informācijas sistēmu administratoram. Šobrīd valsts ir nodrošinājusi bez maksas ikvienam interesentam - komersantam vai iestādei - integrācijas pakotni eParaksta rīku integrācijai informācijas sistēmās un portālos. Viens risinājums visām dzīves situācijām, turklāt bez maksas ļauj būtiski ietaupīt kaut vai paroļu atkopšanai veltītos resursus, jo lietotājs pats var pārvaldīt savus rīkus un, ja parole piemirusies - atjaunot to. Arī mūsu valsts pilsoņiem, kuri jau ilgstoši dzīvo un strādā ārvalstīs, nereti vairs nav interneta bankas rīku, tāpēc e-paraksts kļūst par vienīgo veidu, kā piekļūt e-pakalpojumiem un veikt darījumus Latvijā.

Uzskatu, ka valsts nodrošinātie rīki, kā arī koplietošanas resursi un infrastruktūras ir būtisks atbalsts tam, lai komersanti un iestādes plašāk varētu īstenot digitālo transformāciju.

Vai tiek ieviesti jauni infrastruktūras un tehnoloģiju risinājumi?

Infrastruktūras un tehnoloģiskie risinājumi ir ļoti svarīga mūsu darba sastāvdaļa. Digitālā transformācija nenozīmē tikai paradumu, domāšanas, procesu maiņu. Tam visam pamatā ir infrastruktūra, kas spēj apmierināt datu glabāšanas prasības, informācijas pārraidīšanas, saņemšanas un arī drošas apstrādes prasības. Lai digitālā transformācija būtu iespējama, primāri ir sakārtot tehnoloģiskos risinājumus. Šī ir tā sadaļa, par ko ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju neaizdomājas. Cik sekundes paiet no peles klikšķa līdz interneta vietnes atvēršanai pārlūkā, vistiešākajā veidā ir atkarīgs no tā, kādu datu pārraidi izmantojam un kādā datu centrā šī vietne vai datu bāzes, kas pieejamas caur vietni, tiek uzturētas. Nevienam nav vajadzīga elektroniska datu bāze, ja tās atvēršana aizņem ilgāku laiku nekā mapes izņemšana no plaukta. Ja šādi notiek, cilvēkiem ir grūti pamatot digitālās transformācijas nepieciešamību. Tāpat - nevaram runāt par kritisku un sensitīvu procesu digitalizāciju, ja iestādei vai organizācijai visi dati glabājas vienā serverī, netiek veikta rezerves kopēšana un nav izvērtēti un pārvaldīti kiberdrošības riski, piemēram, piekļūšana datiem to pārraides procesā vai pat šo datu izmainīšana.

Tikai tad, ja šīs pamata lietas ir sakārtotas, varam runāt par harmonisku procesu izmaiņu, kuru mērķis ir efektivizēt, padarīt darbību ilgtspējīgāku, videi draudzīgāku un pārvaldāmāku.

Tāpat šobrīd ļoti daudzi tehnoloģiskie procesi saistīti ar inovācijām. Pasaule mainās pietiekami strauji, un šīs pārmaiņas nav pārvaldāmas ar metodēm, kas bija efektīvas pirms 100, 50 vai 20 gadiem. Kā vienu no piemēriem varu nosaukt Latvijas ārējās robežas aizsardzības IKT risinājumu izstrādi un ieviešanu, ko veic LVRTC. Projekta galvenais uzdevums ir padarīt robežu pārskatāmu, uzlabot sakarus un tehnoloģiju izmantošanu, kā arī stiprināt informatīvo telpu.

Šogad esam iesaistījušies arī kvantu tehnoloģiju izpētē un apgūšanā. Kvantu tehnoloģijas, kas pirms pārdesmit gadiem likās tāla nākotne, nu jau ir ikdiena. Ja šodien nebūsim tehniski un arī zināšanu kapacitātē gatavi to ekspluatēšanai, jau rītdien būsim nokavējuši. Un diemžēl jāatzīst, ka atsevišķos IKT attīstības jautājumos Latvija jau ir pierādījusi, ka kavēšanās izmaksā dārgāk nekā mērķtiecīga un ātra rīcība.

Lai izprastu mūsu sistēmas kapacitāti un drošību, sadarbībā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu septembrī ir īstenots Latvijai vēsturisks kvantisko atslēgu sadales (QKD) tehnoloģijas tests vairāk nekā 33 km garā datu pārraides tīklā. Testā izdevās panākt lielāko atslēgu sadales ātrumu, kas atbilst šifrēšanas iekārtu maksimālajai jaudai. Esam guvuši apliecinājumu tam, ka kvantu atslēgu tehnoloģijas izmantošana ir realizējama reālos apstākļos, distancē, kas jau pielīdzināma starppilsētu datu pārraides tīkla garumam un tuvākajā nākotnē droši varēs tikt ieviesta dzīvē.

Ļoti ietilpīgs projekts ir “5G Baltica”, kurā mēs sadarbojamies ar trim lielajiem mobilo sakaru operatoriem, strādājot pie tehniskās specifikācijas un koplietošanas risinājumiem pasīvajā infrastruktūrā “Via Baltica” trasē. Savukārt 5G tīklam nepieciešamā kabeļu izbūve ir LVRTC pārziņā.

Jārunā arī par loģiski vienoto datu centru, kuru izveidojām 2018. gadā. Tagad ekspluatācijā ir nodotas divas šī projekta kārtas, kas ļauj mums piedāvāt jaunus pakalpojumus - konteineru datu centru un virtuālo datu centru valsts pārvaldei.

Jaunākās tehnoloģijas un IKT nozares attīstība prasa ne mazums investīciju. Vai LVRTC jaunākajās tehnoloģijās un infrastruktūrā investē pietiekami daudz finanšu resursu?

Pēdējos trīs gados LVRTC ik gadu investē 10 līdz 25 miljonus eiro. Paredzam, ka tuvākajos divos gados investīciju portfelis būtiski pieaugs, jo realizācijā būs jau pieminētie stratēģiskās attīstības projekti, tajā skaitā līdz 2025. gadam jārealizē vērienīgais “5G Baltica” projekts, kura kopējā vērtība ir 12,5 miljoni eiro.

Finanšu resursus gūstam no vairākiem avotiem, tostarp no pašu uzkrātajiem līdzekļiem no uzņēmuma peļņas, no publiskā finansējuma ES programmu ietvaros, kā arī valsts dotācijām konkrētu mērķu sasniegšanai.

Vai LVRTC risinājumus izmanto arī privātpersonas un uzņēmēji?

Privātpersonām un uzņēmējiem visnoderīgākie ir jau pieminētie divu veidu elektroniskie paraksti, kā arī integrācijas risinājums, kas tiek dotēts no valsts puses. Lai saņemtu integrācijas pakotni, komersantam jānoslēdz līgums ar LVRTC un sadarbībā ar savu tehnoloģisko risinājumu partneri tā ir jāiestrādā portālā vai informācijas sistēmā. Arī turpmāka risinājuma izmantošana visām iesaistītajām pusēm - gan iedzīvotājiem, kuri identificēs sevi ar eParaksta rīkiem, gan komersantam, kuri savā portālā šādu pakalpojumu nodrošinās - būs pilnībā bez maksas.

Integrācijas pakotni komersanti saņems bez maksas, un tā ietver vairākas tehnoloģiskās funkcionalitātes: integrācijas pakotne ietver e-Identitātes apliecināšanas funkciju ar visiem rīkiem, kurus nodrošina valsts (eID, eParaksta mobile, eParaksta karte). Integrācijas pakotnē iespējams iekļaut arī parakstīšanas funkciju, kas ļaus gan pašam komersantam, gan viņa klientiem interneta vietnē parakstīt dokumentus. Arī parakstīšanās tiek nodrošināta bez maksas.

Elektronisko sakaru operatori izmanto LVRTC datu pārraides un datu tranzīta, kā arī optiskās šķiedras nomas pakalpojumus. Svarīgs ir arī platjoslas projekts, kuru ieviešam jau vairākus gadus. Arī šajā projektā progress ir ievērojams, piemēram, salīdzinājumā ar 2019. gadu spējam vairāk nekā divas ar pusi reizes palielināt iznomātā tīkla kilometrus - tas tagad pārsniedz 3500 kilometrus, kurus izmanto 14 dažādi operatori.

Tāpat komersanti izmanto mūsu datu centrus. Iepriekš LVRTC pakalpojumi bija vairāk pazīstami elektronisko sakaru komersantu vidū, pēdējos gados situācija ir būtiski mainījusies, esam ieguvuši gan atpazīstamību, gan citu nozaru uzticēšanos mūsu datu centriem un citiem risinājumiem.

Kādi ir nākamā gada galvenie uzdevumi?

Mēs fokusējamies uz trim pamatlietām: pēc iespējas augstākā līmenī nodrošināt pieejamību pamatpakalpojumiem, komandas stiprināšanu, it īpaši jomās, kas saistās ar kiberdrošību un datu pārraidi, stratēģisko projektu realizāciju. Piebildīšu, ka projektu koncepta izstrādes un izpētes fāzes prasa no mūsu darbiniekiem izcilas zināšanas un milzīgu ieguldītā darba apjomu, bet rezultātu reālajā dzīvē mēs ieraudzīsim pēc gada vai vairāk.

Vai Latvijas IKT nozares darba tirgū ir pietiekami daudz tik augsta līmeņa speciālistu?

Vēl pirms gadiem trim četriem mēs varējām runāt par augsta līmeņa speciālistu trūkumu, bet tagad lielākas problēmas rada to piesaiste projektiem, kas tiek realizēti Latvijā un Latvijas vajadzībām. Mūsu valstī ir augsta līmeņa profesionāļi, kuri, atrodoties Latvijā, strādā globālos IKT uzņēmumos Eiropas un pasaules mēroga projektos. LVRTC sniedz valstiski nozīmīgus pakalpojumus, svarīga ir arī speciālista uzticamība un lojalitāte savai valstij, tāpēc ne vienmēr projektiem varam piesaistīt trešo valstu ekspertus. Nenoliedzami - svarīgs ir arī atalgojuma līmenis, kas spētu konkurēt ar globālo IKT uzņēmumu darbinieku atalgojumu. Katrā gadījumā mēs savā komandā laipni gaidām visus, kuri ir gatavi iesaistīties valsts mēroga IKT infrastruktūras risinājumu un tehnoloģiju izveidē un iedzīvināšanā.