Ināra Mūrniece: Vēl šim Saeimas sasaukumam būs jādomā par ienākumu nevienlīdzības problēmu

Saeima šī gada rudens sesijā – no 1. septembra līdz 27. decembrim – galīgajā lasījumā pieņēmusi 137 likumus: 12 jaunus likumus un 125 grozījumus likumos.
©Ernests Dinka, Saeima

Rudens sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 123 likumprojekti, no kuriem 90 iesniedzis Ministru kabinets, vienu - Valsts prezidents, deviņus - Saeimas deputāti, bet 23 likumprojektus iesniegušas Saeimas komisijas.

Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem un skatot tos otrajā un trešajā lasījumā, Saeimā kopumā vērtēti 1979 priekšlikumi. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ir pārliecināta, ka svarīgākie no šiem likumiem saistāmi ar valsts drošību un cilvēku labklājību.

Ko jūs aizvadītā gada parlamentārajā darbā vēlētos akcentēt kā svarīgāko, nozīmīgāko paveikto lietu?

Ļoti daudz prioritātes atspoguļojas nākamā gada valsts budžetā - ārējā un iekšējā drošība, piemēram. Austrumu robežas nostiprināšana, atalgojuma palielināšana Valsts policijai, robežsardzei. Un tas ir dabiski, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ņemot vērā, kas notiek Baltkrievijā un Krievijas bruņoto spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežām. Šie jautājumi jau tā bija ļoti augstu mūsu prioritāšu sarakstā, bet tagad tie, nenoliedzami, ir pirmajā vietā.

Otrs, kur virkne risinājumu jau iezīmēti - ir atrasti seši instrumenti, kā palīdzēt iedzīvotājiem, strauji pieaugot energoresursu cenām. Vakcinācijas pabalsts senioriem, ir doma par mājokļa pabalstu, pabalsts aizsargātajiem energoresursa lietotājiem un citi, par ko valdība vienojusies gada nogalē.

Šīm divām prioritātēm Saeima un valdība sekos līdzi visu nākamo gadu, jo situācija ir ļoti mainīga un ir grūti prognozēt, kā tā var pavērsties - gan situācija pie Ukrainas, gan tas, kas notiek pie Baltkrievijas robežas, un energoresursu cenu kāpums.

Vēl viena lieta, kurai sekosim nākamgad līdzi: kaut arī aug iedzīvotāju ienākumi, ceļam atalgojumu vairāku profesiju pārstāvjiem, piemēram, mediķiem, skolotājiem un policistiem, robežsardzei, tomēr ir vērojama ienākumu nevienlīdzība. Tā sāk palielināties arvien straujāk, par to izskan jau brīdinājumi. Tā būs vēl viena lieta, par ko būs jādomā vēl šim Saeimas sasaukumam.

Nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads. Ņemot vērā pandēmijas radīto spriedzi, tas, jūsuprāt, nesīs lielākus izaicinājumus politiskajām partijām vai nebūs nekādu īpašu atšķirību, ja salīdzinātu ar - ja tā drīkst teikt - normālajiem gadiem?

Politiskajām partijām, kuras ir prognozējamas, kurām ir savas programmas, kas apliecinājušas stabilitāti vēlētāju acīs, būs jādomā, kā mobilizēt vēlētāju, kā uzrunāt savu vēlētāju ierasties uz vēlēšanām. Tas būs viens no izaicinājumiem. Mūsu informatīvā telpa būs pilna ar skaļiem un spilgtiem vēstījumiem, skaļas būs populistu balsis. Domāju, ka tiks solītas piena upes ķīseļa krastos, bet jautājums - vai šie solījumi ir piepildāmi.

Ir jāsaprot, ka mūsu sabiedrība ir nogurusi un sadusmota, dzīvojot tik ļoti ilgi ar ierobežojumiem. Cilvēki ir noguruši no šīs situācijas. Līdz ar to ir lielāka iespēja, ka šādi spilgti vēstījumi, kas piedāvās skaistu dzīvi, varētu likties pievilcīgi.

Domāju - ir riski, ka nākamais parlaments varētu būt vēl sadrusmtalotāks nekā šis. Tas nozīmē lielāku spēka un enerģijas patēriņu, lai varētu vienoties par kopīgi darāmajiem darbiem un prioritātēm, veidojot koalīciju.

Jaunajai Saeimai būs jāievēlē arī prezidents. Cik lielas izredzes Levita kungam ir saglabāt šo amatu?

Prezidents vēl nav teicis, vai viņš vēlēsies kandidēt nākamajās vēlēšanās, un viņam to teikt šobrīd būtu pāragri.

Protams, interese ir saprotama, bet viņam šobrīd tas vēl nebūtu jāsaka, viņam vēl ir laiks izlemt. Viņš vēl gandrīz gadu strādās ar šo Saeimu, un ar jauno sasaukumu prezidents vēl gadu nostrādās. Tas ir pietiekami ilgs laiks dažādiem lēmumiem.