Stefans Meisners: Svētā Pētera baznīca tiks renovēta un būs atvērta sabiedrībai, kultūrai un tūrismam

Kas ir vācieši, kas darbojas draudzē, kāda ir viņu saistība ar 1939. gadā izceļojušo vācbaltiešu piederīgajiem, ko viņi vēlas sasniegt? Par to saruna ar LELB Vācu Svētā Pētera draudzes priekšnieku Stefanu Meisneru.

Pēc Baltijas vāciešu emigrācijas 1939. gadā, pēc okupācijām un kara tomēr nedaudzi vācbaltieši bija palikuši Latvijā. Viņiem padomju laikā, protams, negāja viegli - būt “fašistam” un kristietim padomju ietvarā nebija tā labākā kombinācija. Viņiem neļāva savas draudzes darbību turpināt, bet viņi sāka pulcēties pie mācītāja Haralda Kalniņa. Kopš 1966. gada viņiem atļāva noturēt ik svētdienu dievkalpojumus vācu valodā zem jumta - Jēzusbaznīcā. Padomju ērai tuvojoties beigām, tika atļauts reģistrēt vienu vācu draudzi Rīgā. Šī draudze tika pārreģistrēta 1991. gadā neatkarīgajā Latvijā, un tā darbojās, cilvēku skaits pieauga, un 2001. gadā šī draudze sadalījās trijās daļās. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Saeima nolēma, ka par divu lielāko baznīcu ēku īpašuma tiesībām, pārvaldības formu un izmantošanu tiks izstrādāti atsevišķi likumi. Doma baznīcas un klostera ansambļa likums ir spēkā jau kopš 2005. gada, bet par Rīgas Svētā Pētera baznīcu likums bija iekavējies. 2017. gadā Saeimā jautājums atkal aktualizējās. Jautājums gan bija diskutēts arī agrāk - jau divtūkstošo gadu sākumā, bet tolaik vēl nebija vienprātības, kāds būtu labākais risinājums.

2017. gadā Saeima mums uzdeva rīkoties tā, lai mēs atjaunojam savu pirmsokupācijas statusu Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas sastāvā. Mēs nolēmām iet šajā virzienā, tika izveidota kopīga darba grupa, jo nav vienkārši apvienot reliģiskās organizācijas. 2018. gadā šo procesu paveicām, notika arī nosaukuma maiņa - radās LELB Vācu Svētā Pētera draudze, un reliģisko organizāciju reģistrā tika veiktas izmaiņas - Vācu Svētā Pētera draudze tika iekļauta LELB sastāvā. To veido Rīgā dzīvojošo vācbaltiešu pēcteči, Latvijā dzīvojoši vācu izcelsmes uzņēmēji un viņu ģimenes, kā arī latvieši, kuri jūt savu saikni un piederību Rīgas Svētā Pētera baznīcai kā Rīgas un Livonijas reformācijas kultūras šūpulim.

Saeimas komisijā to atzina par labu esam, un 2018. gadā sekoja pirmais lasījums likumprojektam par Rīgas Svētā Pētera baznīcu. Tas bija vēl pirms 13. Saeimas vēlēšanām. 13. Saeima nolēma pārņemt šo likumprojektu un turpināt tā izstrādi un pieņemšanu. Sākotnēji likumprojekts tika rakstīts līdzīgs Rīgas Doma baznīcas likumam, bet jaunajiem politiskajiem spēkiem radās citas idejas par Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu un baznīcas īpašuma tiesību pārmantotību, baznīcas izmantošanas veidu utt.

Jaunie deputāti sāka, manuprāt, pamatoti uzdot jautājumu, kā mēs plānojam veikt rekonstrukcijas darbus. Mēs kopā ar pieaicinātiem speciālistiem sākām veidot priekšprojekta izpratni par veicamajiem darbiem. 2017. gadā sākām un 2020. gadā turpinājām sagatavot pieteikumu Vācijas Bundestāgam par situāciju Rīgas Svētā Pētera baznīcā - par to, kā to redzam, par veicamo darbu apjomu, kā arī sniedzām aprakstu, kā izskatās Saeimā topošais likumprojekts tajā brīdī. Aktīvi strādājām, lai pārliecinātu Vācijas politiķus - lai viņi būtu gatavi atbalstīt baznīcas rekonstrukciju un piešķirtu tai finansējumu.

2020. gada rudenī Vācijas Bundestāga komisija apstiprināja mūsu pieteikumu un iekļāva Rīgas Svētā Pētera baznīcai nepieciešamo summu valsts budžetā, sadalot to pa vairākiem gadiem tā, kā rekonstrukcijas posmi ir plānoti.

Kāda ir kopējā summa?

33,58 miljoni eiro.

Vai summa būs pietiekama? Jo ir inflācija, energoresursu cenu kāpums. Dārgāki kļūs arī būvmateriāli.

Mēs uzskatām, ka ar šo summu vajadzētu pietikt.

Situācija gan ar katru dienu pasliktinās - cenas aug. Bet plānojot bija ievērtēta arī rezerve. Ja nu gadījumā sāks pietrūkt, to tad varēs papildus risināt. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde arī ir veikusi savu izpēti - viņi bija rēķinājuši, ka būs nepieciešami no 25 līdz 30 miljoniem. Viņiem bija laba iespēja baznīcas stāvokli novērtēt, jo pašvaldība atļāva izpētīt gan pagrabus, gan bēniņus. Ļoti ceru, ka summa būs pietiekama.

Ko nozīmē Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājums, un kāpēc tajā proporcija ir tāda, ka tā valdē vairākumā ir Vācu Svētā Pētera draudzes pārstāvji, bet Latvijas evaņģēliski luteriskā draudze ir mazākumā?

Situācija bija tāda, ka 2021. gadā no Saeimas nāca informācija par likumprojekta virzību, un vēlme bija tāda, ka juridiski korektu attiecību sakārtošanai nepieciešams nodibinājums, kurā būtu pārstāvēta vācu draudze. Latvijas valsts prezidenta Raimonda Vējoņa valsts vizītes laikā 2018. gada februārī gan sarunās ar kancleri Angelu Merkeli, gan Bundestāga deputātiem tika runāts par to, ka ir nepieciešams atjaunot īpašuma tiesības Svētā Pētera vācu draudzei tieši tāpēc, ka šī draudze ir vienīgā likumīgā baznīcas mantiniece, kura Hitlera - Staļina pakta dēļ bija spiesta dievnamu un visus īpašumus atstāt. Lai stiprinātu starptautiski labvēlīgās Latvijas un Vācijas attiecības un lai sekotu tiesiskās pārmantotības loģikai, Bundestāga pārstāvji Latvijas Valsts prezidenta delegācijai sacīja, ka apsveic un ir gatavi atbalstīt domu, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca atkal varētu nonākt vācu draudzes valdījumā. Tad, kad mēs rakstījām pieteikumu Bundestāgam, tāds nodibinājums vēl nebija izveidots. Radot nodibinājumu, tika saskaņota proporcija, kādā tiek pārstāvēta vācu draudze - tur nebija domstarpību, tas notika bez strīdiem. Mēs izvēlējāmies cilvēkus pēc principa, lai viņi būtu vislabāk piemēroti tām funkcijām, kuras viņi pildīs.

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir bijusi atvēlēta ne tikai reliģiskiem rituāliem, bet arī laicīgām lietām - tur ir bijušas izstādes, koncerti, tur strādā mākslinieciskie kolektīvi. Baznīcas tornī ir skatu laukums, kuru iecienījuši tūristi. Vai šādas laicīgas lietas notiks arī turpmāk?

Ja kāds pauž šaubas, ka nodibinājuma rokās dievnams varētu kļūt par “slēgtu” iestādi, tad tā nav taisnība. Šādi apgalvojumi reizēm ir skanējuši gan Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdēs, gan tendenciozi tiražēti. Palūkojieties - kā strādā baznīcas Vācijā, cik tās ir atvērtas sabiedrībai, un salīdziniet, ka pieejamība sabiedrības vajadzībām un atsaucība kultūras un tūrisma pieprasījumam ir pilnīgi pašsaprotama mūsdienu baznīcas funkcija! Protams, tas tiks saglabāts. Arī likumā ir uzsvērts, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcai ir vairākas funkcijas. Primārā funkcija dievnamam ir sakrālā, bet otra ir kultūras funkcija. Ir izstrādāts plāns lielo baroka ērģeļu rekonstrukcijai, kas palīdzēs ievērojami paplašināt dievnama muzikālo dzīvi. Trešā funkcija, par ko bijām pārsteigti un kur ierosinājums nāk no Rīgas pils - lai arī vācbaltiešu vēsture tiek atspoguļota. Ceturtā funkcija ir izglītības funkcija. Piektā ir tūrisma funkcija. Tas Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumā ir atspoguļots. Šīs laicīgās funkcijas ir savienojamas ar sakrālo funkciju. Šāds dialogs un sadarbība starp baznīcu un kultūru jau veiksmīgi notiek, un tur nekādu problēmu nav. Un mēs esam ieinteresēti, lai vairāk cilvēku apmeklē dievnamu.

Vai ar katoļu baznīcu arī paredzēta kāda ekumēniska sadarbība?

Katoļu baznīca visaugstākajā līmenī un ar deputātu atbalstu pauž šādu vēlmi, un arī te nav nekas pretdabisks, ja abas lielākās konfesijas sadarbojas, lai veidotu kopīgu saturu vienam no Rīgas arhitektoniski un vēsturiski vērtīgākajiem dievnamiem. Janvāra sākumā LELB un Romas katoļu kūrija vienojās par ekumēnisku sadarbību Rīgas Svētā Pētera baznīcā.

Kā Rīgas Svētā Pētera baznīca plāno sadarbību ar māksliniekiem, mūziķiem?

Mēs esam uzdevuši jautājumu Rīgas domei, kādus kultūras pasākumus pašvaldība vēlas redzēt Rīgas Svētā Pētera baznīcā. Pagaidām neesam saņēmuši konkrētu atbildi, taču domāju, ka nekādu problēmu nebūs un kultūrai baznīcas durvis būs atvērtas.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā