Žoržs Tikmers: Latvijas Olimpisko komiteju neviens nevar likvidēt
Kas notiek ar Latvijas Olimpiskās komitejas finansējumu?
Lai saprastu, kas notiek, būtu jāpārceļas laikā uz priekšu - uz 20. maiju. Tad notiks noslēdzošā sanāksme Izglītības un zinātnes ministrijā. Aptuveni pirms gada ministrijas vadība uzrunāja vadošās sporta organizācijas, kas ministrijas skatījumā ir piecas - Latvijas sporta federāciju padome (LSFP), Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK), Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas komandu sporta spēļu asociācija (LKSSA) un Latvijas sporta skolu direktoru padome. Pērn ministre Anita Muižniece (JKP) uzdeva šīm organizācijām sēsties pie sarunu galda un izstrādāt vienotu sporta nevalstiskā sektora pārvaldības formu - veidot vienu sporta organizāciju.
Kāpēc tas būtu jādara?
Tāpēc, ka IZM uzskata, ka nepieciešams viens partneris nevalstiskā sporta sektorā. Igaunijā to izveidoja pirms vairāk nekā 20 gadiem, nesteidzīgi veicot risku un ieguvumu analīzi no ministrijas puses, tad sēžoties pie sarunu galda ar sporta organizācijām un panākot vienošanos.
Apvienotā organizācija joprojām saucas Igaunijas Olimpiskā komiteja.
ASV izveidota Olimpiskā un paralimpiskā komiteja, savukārt Itālijā visu sporta nozari pārrauga Itālijas Olimpiskā komiteja. Ir arī citi nozares pārvaldības modeļi.
Bet kāds atbilst tieši Latvijas sporta nozares interesēm?
Atbilde nav ātra un vienkārša, jo nozares vajadzības tālu pārsniedz valsts sniegtās iespējas, un vārds „reforma” sportā liek daudziem sarauties.
Atgādināšu par nesenajām izmaiņām ziedojumu sistēmā.
Valsts sportistu komandu uz olimpiskajām spēlēm var nosūtīt tikai organizācija, ko sauc par olimpisko komiteju.
LOK valde un izpildkomiteja saņēma un akceptēja neatkarīgo ekspertu „Ernst&Young” sagatavoto ziņojumu. Ar to tika iepazīstināti mūsu biedri - olimpisko sporta veidu federāciju vadītāji. LOK Ģenerālajā asamblejā šā gada 25. martā diskusijas nenotika, jo nebija intereses.
Aizvadītais gads bija saspringts - norisinājās pārceltās „Tokija 2020” olimpiskās spēles, turpinājās gatavošanās nākamajām ziemas olimpiskajām spēlēm „Pekina 2022”. Tas viss notika kovida apstākļos.
Ar Finanšu ministrijas, IZM un valdības lēmumiem tika saņemtas trīs finanšu atbalsta programmas, kas tika investētas augstu sasniegumu sportā olimpisko kandidātu treniņu un tehnisko programmu atbalstam.
Ierobežotas sportistu kustības apstākļos (nenotiek treniņi, nav sacensību utt.) sagatavošanās olimpiskajām spēlēm netika pārtraukta. Tāpēc esam lepni par Latvijas sportistu medaļām.
LOK realizē vairākus nozīmīgus un populārus sociālos projektus, sadarbojamies ar skolām, un tomēr cilvēku acīs mēs lielākoties asociējamies tieši ar sportistu veikumu olimpiskajās spēlēs.
Tas ir saprotami. Organizāciju pērn pārbaudīja Valsts kontrole. Arī tas veidoja zināmu fonu.
Pārbaude notika pusotru gadu, pārbaudot vairāk nekā 13 miljonu eiro izlietojumu. Tika atrasti pārkāpumi piecās sporta federācijās, savukārt LOK tika sniegti metodiski ieteikumi. Tomēr arī tas viss radīja ievērojamu papildu slodzi un spriedzi.
Šobrīd uzraugām savas organizācijas - LOSF - tajā ir sporta veterāni, LOV, nostiprinot federācijas, nododam finanšu līdzekļus sporta veidu federāciju sportistiem. Strādājam, ievērojot principu „viena federācija - viens līgums”. Pērn saskārāmies ar pagātnes mantojumu - ar valsts programmas „Augstu sasniegumu sports” finansējuma samazinājumu vairāk nekā 600 000 eiro apmērā. Un tā pagājušā gada pavasarī sēdējām birojā un domājām: ko tagad darīt šajā situācijā un laikā, kad sportisti gatavojas olimpiskajām spēlēm?
Kā jūs rīkojāties?
Paškritiski. Veicām funkcionālo auditu Olimpiskajā komitejā un Latvijas Olimpiskajā vienībā. Samazinājām darbinieku skaitu un administratīvos izdevumus, ekonomējot kopumā vairāk nekā 150 000 eiro.
Ne visi to atbalstīja, bija pretestība un aizvainojumi, kuri izskan arī šobrīd. Noteicām neaizskaramos sektorus, proti, sportistu treniņu finansējums, pabalsti sportistiem, treneriem un veterāniem. Tas viss bija valsts budžeta finansējuma sadaļā.
Aktīvi, plānveidīgi un mērķtiecīgi uzrunājām jaunus sadarbības partnerus, jo iepriekšējie bija ar valsti saistītas akciju sabiedrības, un dažādu iemeslu dēļ šī sadarbība beidzās.
Rezultāts bija veiksmīgs, jo Latvijas uzņēmēji ir atsaucīgi. Tagad mūsu sadarbības partneri ir septiņas organizācijas ar augstu reputāciju. Ar šo atbalstu mēs ievērojami ietaupām valsts naudu.
Kas ir jūsu sadarbības partneri?
RIMI, 4F, CIRCLE K, ACB, DHL, Swedbank, Radio SWH. Novembrī mums bija tikšanās ar izglītības ministri Anitu Muižnieci, viņa atgādināja par IZM dotā uzdevuma izpildi un LOK ziņojumu. Es atbildēju: jā, protams, pie tā strādā neatkarīgie eksperti no „Ernst&Young”, un mēs to veiksim rūpīgi.
Latvijas Olimpiskā komiteja atšķiras no citām sporta organizācijām, tai ir sava stratēģija - „LOK 2030”. Tā ietver divus virzienus. Pirmais: olimpiskās spēles un gatavošanās tām. Otrs: sociālā atbildība, proti, Latvijā jābūt daudz veselākiem cilvēkiem, un šo veselību var iegūt, arī nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm.
Bet ir vēl trešais aspekts: 30 gadu laikā LOK ir kļuvusi par spēcīgu organizāciju ar sporta infrastruktūras objektiem - olimpiskajiem centriem, kuri tiek pārvaldīti kopīgi ar pašvaldībām.
Pirmais olimpiskais centrs tika izveidots Ventspilī jau 90. gadu sākumā, pēc tam šo ideju uzķēra citas pašvaldības, un pakāpeniski sāka darboties valsts galvoto kredītu sistēma. Ko tas nozīmē? Valsts izsniedz galvojumu, un LOK sadarbībā ar pašvaldībām realizē projektu, pēc tam valsts budžets paredz saistību pakāpenisku atmaksu. Un tā 20 gados tika uzbūvēti seši lieli olimpiskie centri - Rīgā, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā, Jelgavā un Ventspilī.
Valsts ik gadu sedz daļu no atlikušās 4,3 miljonu eiro kredīta summas saskaņā ar atmaksas grafiku, un pēdējie maksājumi jāveic 2028. gadā.
Viennozīmīgi tas nav LOK pamatuzdevums, bet paņem daudz enerģijas, laika un uzmanības. LOK šobrīd strādā astoņi darbinieki, un darāmā ir ļoti daudz.
Ceru, ka sasniedzamā nākotnē šie centri pilnībā tiks nodoti un pārvaldīti no pašvaldību puses un LOK varēs koncentrēties sportistu atbalstam.
Atgriezīsimies pie sporta organizāciju iespējamās apvienošanas. Vai ministre kaut kā pamatoja savu vēlmi apvienot sporta organizācijas? Vai arī tikai pateica, ka „tā ir Igaunijā”?
Tā esot daudz modernāk... Būšot mazāk līgumu.
Kas viņai to ieteica?
Politisko uzstādījumu norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (JKP).
Kādi tad beigu beigās ir varianti?
Piekrītam, ka valsts budžeta līdzekļi, ko LOK šobrīd novirza sporta federāciju pamatdarbības nodrošināšanai, tiek nodoti Latvijas sporta federāciju padomei, lai izslēgtu šīs funkcijas dublēšanos.
Kā iespējamais variants - sporta organizāciju daļēja apvienošana ārpus LOK vai apaļā galda diskusiju formāta realizācija, veidojot sporta pārvaldības modeli, kurā ir atsevišķi tiesību subjekti: LOK, LPK un citas sporta institūcijas. Šis variants būtu atbalstāms tālākai diskusijai.
Procesi jāveic mierīgi, pārdomāti un nosvērti, izveidojot tā dēvēto ceļa karti.
LOK būtu savs redzējums tās izveidē un sinhronizācijā ar Latvijas sporta pamatnostādņu 2022.-2028. gada noteikto uzdevumu sasniegšanu.
Galvenais noteikums - definēt skaidrus mērķus, parādīt sporta nozares ieguvumus un pārliecināt mūsu biedrus - federācijas.
Trešais variants - pilnīga tehniska LOK un LSFP apvienošana, procesā tās likvidējot un veidojot jaunu organizāciju. Šis risinājums noraidāms no LOK autonomijas un tās biedru - olimpisko federāciju tiesību aizsardzības viedokļa.
Mūsu pētījums nebija vienīgais: pētījumu par valsts līdzekļiem veica arī LSFP. LSFP prezentācijā no tās prezidenta Eināra Fogeļa izskanēja negaidīts priekšlikums - veidot vienotu jaunu sporta organizāciju, procesā juridiski likvidējot Latvijas Olimpisko komiteju un Latvijas sporta federāciju padomi.
Ieteica likvidēt Latvijas Olimpisko komiteju?
Jā, tieši tā. Taču šis priekšlikums neiztur kritiku: Latvijas Olimpisko komiteju neviens nevar likvidēt. Turklāt Starptautiskā Olimpiskā komiteja rūpīgi uzrauga Olimpiskās hartas principu ievērošanu nacionālajā līmenī, un jebkuras, pat nelielas izmaiņas statūtos ir jāsaskaņo ar SOK.
Ir skaidrs, ka tiek veikts arī netiešs spiediens, aizkadrā runājot par iespējamām izmaiņām finansēšanas administrēšanā.
Mēs, LOK, vēlamies atklātu un caurspīdīgu diskusiju - godīgu spēli, rūpējoties par mūsu biedriem - federācijām un pilnveidoto LOV sportistu atbalsta sistēmu olimpiskajā ciklā.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir sniegusi atzīšanu Latvijas Olimpiskajai komitejai. Ja gribētu veidot citu organizāciju, tai vajadzētu iziet cauri atkārtotam atzīšanas procesam.
Olimpiskās hartas 28. punkta 3. blakusnoteikums paredz, ka Olimpiskās komitejas un tās izpildinstitūcijas balsu vairākumam jāsastāv no Olimpisko federāciju (to pārstāvju) nodotajām balsīm, savukārt 27. punkta 6. blakusnoteikums nosaka - Olimpiskajai komitejai ir jāsaglabā sava autonomija un jāpretojas jebkāda veida spiedienam, tostarp politiskajam.
Bet šādas nianses patlaban nevienu neinteresē, izņemot LOK.
Es noklausījos LSFP prezentāciju un pajautāju: vai tiešām to visu domājat nopietni? Vai saņemts mūsu biedru - sporta federāciju viedoklis?
Man atbildēja: jā, nopietni, viss ir pārbaudīts, vairākums atbalsta, mēs visu izskatījām.
Diskusijā deva vārdu manāmi samulsušajiem LPK, LKSSA un Sporta skolu direktoru padomes pārstāvjiem. Viņi juta: kaut kas te nav kārtībā. Tālāk jau diskutējām arī par citiem jautājumiem:
- Kāds ir mērķis un ieguvumi steigā iecerētajai piespiedu apvienošanai sporta federācijām, sportistiem?
- Kāpēc IZM iesaka apvienot tikai divas (LOK un LSFP), nevis četras vadošās organizācijas (LOK, LSFP, LPK, LKSSA)?
- Kādas ir iespējamās finansējuma administrēšanas izmaiņas?
- Kāds ir IZM alternatīvais piedāvājums sporta organizācijām - gadījumā, ja apvienošanās nenotiek?
Par spīti neatbildētiem jautājumiem, kopīgi ar LPK, LKSSA un mūsu biedriem - federācijām mēs turpinām darbu, veicam pārrunas un gatavojam kopīgu nozares nākotnes redzējumu.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
