Armands Krauze: Tagad Rīgas dome velk garumā okupantu pieminekļa nojaukšanu

Saruna ar Saeimas deputātu, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju Armandu Krauzi (ZZS)
©Ģirts Ozoliņš/F64

Pēc kritikas par situāciju pie padomju pieminekļa Uzvaras parkā iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”) 16. maijā sasauktajā preses konferencē paziņoja par atkāpšanos no amata...

Domāju, ka ir pareizi, ka Golubeva vairs nav iekšlietu ministre. Ne tikai Nacionālā apvienība, bet arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija prasīja viņas demisiju.

ZZS Saeimas frakcijas deputāti sarunā ar ministri vēlējās noskaidrot atbildīgos un iemeslus likumā noteikto prasību neievērošanai, pieļaujot nesankcionētu cilvēku pulcēšanos un Padomju armijas, arī Krievijas, slavināšanu Pārdaugavā.

Viņa atzina, ka atbildīgie dienesti bija gatavojušies 9. maija notikumiem, bet 10. maijā, kad notika vairāku simtu cilvēku pulcēšanās pie Uzvaras pieminekļa, dienesti to nebija prognozējuši. Līdz ar to policija, pēc ministres teiktā, nereaģēja pietiekami strauji.

Skaidrs, ka Golubeva netika galā ar uzdevumiem. Tagad redzu, ka ZZS ļoti pareizi rīkojās, pievienojoties prasībai par Golubevas demisiju.

Taču komiska ir šīs valdības jezgas “otrā sērija” - tas, kā premjers Krišjānis Kariņš izdomāja izrēķināties ar vēl kādiem valdības ministriem. Arguments tāds, ka NA ir slikti uzvedusies, prasot Golubevas demisiju un piedraudot pamest valdību, tāpēc NA ir jāsoda. Un sodīšana notiek tādā veidā, ka arī šai partijai jāupurē kāds no ministriem - ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš šajā partijā visjaunākais.

Šādi argumenti ir absurdi, tiem nav nekāda pamatojuma. Kariņš kā kāds tirāns soda nogrēkojušos kareivjus, liekot nošaut “katru desmito”. Un neraugoties ne uz kādām ministra profesionālām kvalitātēm. Tāda premjera pieeja nav nopietna. No malas tas izskatījās tā, ka viņš pats mēģina destabilizēt savu valdību.

Piemineklis padomju okupantu uzvarai. Ko ar to darīs?

Tagad Saeima ir pieņēmusi visu nepieciešamo normatīvo aktu bāzi, tāpēc piemineklis ir pēc iespējas ātrāk jānojauc. Mani pārsteidz Rīgas dome, kur vadībā ir gan “Jaunās Vienotības”, gan “Attīstībai/Par!”, gan “Konservatīvo” politiķi. Spriežot pēc viņu publiskajiem izteikumiem, var saprast, ka viņi ir nolēmuši šo lietu vilkt garumā - esot vajadzīgi iepirkumi, naudu, kas saziedota, varot tērēt tikai kādiem noteiktiem mērķiem. Tas izskatās ļoti nelāgi. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis jau ir bildis, ka diezin vai šogad to pieminekli izdosies novākt. Tas ir absolūti nepieņemami, ka birokrātijas līkločos lieta tiek vilkta garumā un Krievijas fašistu režīma atbalstītāji varēs turpināt pulcēties tā tuvumā. Pie šā pieminekļa nepulcējas tie, kuri grib godināt 2. pasaules karā kritušos. Tie ziedus noliek pie kapavietām.

Šis piemineklis Rīgā nav kritušo godināšanai, bet vieta, kur pulcējas komunistiskā režīma atbalstītāji un tagad jau arī Krievijas fašistiskā režīma atbalstītāji. Tā nav nekāda piemiņas vieta, bet viens no propagandas elementiem. Nav pieņemama ziedu likšana 9. maijā, kad Krievijas fašistiskā režīma karapūļi slepkavo cilvēkus Ukrainā.

Uz šo pieminekli iet tie, kam ir saldas atmiņas par padomju režīmu un kas sapņo, ka varētu atjaunot Krievijas impēriju. Krievijas propagandisti jau ir aizrunājušies līdz Varšavai un pat līdz Gotlandes salai, kuru varētu atņemt Zviedrijai.

Ļoti pareizi, ka tika aizliegta uzvaras svinēšana 9. maijā. Ja būtu mana teikšana, es aizliegtu arī ziedu nolikšanu pie šā pieminekļa. To pieminekli var nojaukt pāris mēnešos. Manuprāt, līdz vasaras beigām tur vajadzētu būt tīrai vietai.

Atsevišķu pašvaldību lēmumi aizliegt azartspēles pašvaldības teritorijā ir lēts priekšvēlēšanu populisms, jo lēmumi ir pretēji likumam, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP)...

Uzskatu, ka pašvaldībām ir jādod pēc iespējas lielākas pilnvaras rīkoties savā teritorijā. Tajā skaitā arī jautājumos par uzņēmējdarbību. Šajā gadījumā, ja pašvaldības iedzīvotāji savā teritorijā nevēlas konkrētu uzņēmējdarbības veidu, tad ir jādod pilnas tiesības pašiem iedzīvotājiem un pašu pašvaldībai par to lemt.

Izņēmums varētu būt tikai stratēģiski infrastruktūras objekti, tādi objekti, kas saistīti ar valsts drošību. Taču azartspēļu zāle diezin vai ir šāds objekts.