Egita Pole: Latvijā ir aptuveni 40 tūkstoši atsaucīgu un aktīvu donoru

Ik dienu donoru ziedotās asinis glābj kāda cilvēka dzīvību. Atceroties senākus laikus, jāsaka, ka tēma par asins ziedošanu un tās nozīmi tika aktualizēta daudz vairāk un būt par asinsdonoru, ja vien veselības to ļāva, bieži bija goda jautājums un neatņemama dzīves sastāvdaļa. Šobrīd situācija ir cita, taču labā ziņa ir tā, ka pēdējos gados cilvēki asinis ziedo vairāk.
“Agrāk informāciju par donoru kustības nozīmīgumu ikviens apguva skolā, šobrīd diemžēl šo tēmu aktualizē tikai skolotāji, kuri paši ir aktīvi donori. Tādēļ rudenī esam ieplānojuši atsākt skolu izglītības programmu, kas dažāda vecuma bērniem saprotamā veidā stāstīs par šo sabiedriski nozīmīgo darbu,” vēsta Egita Pole ©Jānis Deinats

Vairāk “Neatkarīgajai” stāsta Latvijas Asinsdonoru centra direktore Egita Pole.

16. jūnijā, Starptautiskajā asinsdonoru dienā, pie TC “Origo” notika pasākums, kura laikā varēja ziedot asinis. Kāds bija šī pasākuma apmeklējums?

Pasākuma laikā mobilajā autobusā un turpat blakus esošajā ziedošanas punktā Merķeļa ielā 11 asinis ziedoja teju 150 cilvēku.

Esam ļoti pateicīgi visiem donoriem, kuri iesaistās ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. Katru dienu vairākiem simtiem donoru ir jāizšķiras un jādodas ziedot asinis, lai mediķi varētu palīdzēt smagi slimiem pacientiem Latvijas slimnīcās.

Pirms Jāņiem aicinājāt nodot asinis, lai varētu palīdzēt visiem, kam tas nepieciešams. Vai tas saistīts ar to, ka svētkos pieaug traumu skaits? Vai izdevās izveidot krājumus? Vai bija palielināts pieprasījums no slimnīcām?

Esam ļoti priecīgi, ka donori atsaucās un pirmssvētku nedēļā aktīvi nāca ziedot asinis. Taču garākas brīvdienas un arī aktīvo atvaļinājumu laiku vienmēr gaidām ar bažām, jo diemžēl saslimšanas un slimību paasinājumi nešķiro - darba diena, svētki vai atvaļinājumi. Mediķi nenogurstoši rūpējas par pacientu veselību, un nereti ir nepieciešama arī donoru asins komponentu palīdzība ārstēšanā. Svētkos varbūt ir mazāk plānveida operāciju, taču operatīvā palīdzība tiek sniegta un pieprasījums pēc asins komponentiem ir stabils. Attiecīgi asins komponentu izsniegšanu slimnīcām nodrošinām 24 stundas diennaktī - svētki vai ikdiena. Donoru palīdzība katru dienu nepieciešama onkohematoloģijas pacientiem, arī dzemdības, kurās diemžēl mēdz notikt smagas asiņošanas, var notikt jebkurā diennakts laikā. Tāpat nezinām, kad notiks smagi nelaimes gadījumi, un asins krājumam ir jābūt stabilam, lai varētu sniegt palīdzību.

Šie svētki slimnīcās aizritēja salīdzinoši mierīgi, bez traģiskām avārijām un ekstremāliem apdegumiem. Esam pateicīgi jāņotājiem, kuri atbildīgi uzvedās svētkos un neveicināja asins komponentu pieprasījumu.

Četras brīvdienas ir izaicinošas arī no asins komponentu dzīvildzes viedokļa. Trombocīti un eritrocīti ir dzīvas šūnas, kurām ir derīguma termiņš. Trombocītu masai, ar nosacījumu, ka tā tiek nemitīgi kustināta jeb šūpota speciālā iekārtā, derīguma termiņš ir vien piecas dienas. Tādēļ ļoti būtiski ir nākt ziedot asinis arī pēc svētkiem un atjaunot asins krājumu.

Kā mainās cilvēku attieksme pret asins ziedošanu - vai situācija uzlabojas?

Pašlaik Latvijā ir aptuveni 40 tūkstoši atsaucīgu un aktīvu donoru. Pērn visā Latvijā cilvēki pilnasinis ziedoja 56 438 reizes, kas ir augstākais donāciju skaits pēdējos 20 gados. Eiropas kartē tas ir unikāls rādītājs, jo visās citās ES valstīs donāciju skaits būtiski kritās pandēmijas ietekmē.

Šobrīd mūsu galvenais izaicinājums ir piesaistīt jauniešus donoru kustībai, jo visā Eiropā donoru vidējais vecums palielinās. Pērn tas izdevās par 1,1 gadu, samazinot vidējo vecumu līdz 36,9 gadiem. Tas ir vērā ņemams sarukums, jo iepriekš astoņu gadu laikā vidējais vecums proporcionāli pieauga par astoņiem gadiem. Tāpat, aktīvi uzrunājot jauniešus, pirmo reizi pamudinājām ziedot vidēji 30 gadu vecumā (iepriekšējos gados 32 gadu vecumā). Ar dažādu kampaņu un sociālo tīklu palīdzību turpināsim uzrunāt jauniešus, cerot uz atsaucību arī šogad.

Agrāk informāciju par donoru kustības nozīmīgumu ikviens apguva skolā, šobrīd diemžēl šo tēmu aktualizē tikai skolotāji, kuri paši ir aktīvi donori. Tādēļ rudenī esam ieplānojuši atsākt skolu izglītības programmu, kas dažāda vecuma bērniem saprotamā veidā stāstīs par šo sabiedriski nozīmīgo darbu. Uzrunāsim bērnu vecākus ziedot un mudināsim bērnus atcerēties iesaistīties dzīvību glābšanā pēc pilngadības sasniegšanas.

Diemžēl nav indikāciju, ka pasaules gudrākajiem prātiem tuvāko desmit gadu laikā izdosies radīt vielu, kas aizvietotu eritrocītu un trombocītu šūnu unikālās īpašības. Attiecīgi ārsti un modernās tehnoloģijas bieži varēs izglābt dzīvību pacientiem tikai gadījumā, ja būs atsaucīgi asinsdonori, kuri turpinās nesavtīgi palīdzēt. Tādēļ ir ļoti būtiski izglītot un iesaistīt potenciālos nākotnes donorus.

Īpaši svarīga asins komponentu pārliešana ir cilvēkiem, kuri slimo ar onkohematoloģiskām slimībām, tāpat arī nelaimes gadījumos cietušajiem, kuri zaudējuši daudz asiņu. Izšķiroša nozīme donoru palīdzībai ir arī dzemdību laikā, ja pēkšņi sākas asiņošana, tāpat asins rezerves ir nepieciešamas jebkurā slimnīcā, kur veic ķirurģiskas manipulācijas.

Cik efektīvi ir asinsdonoru autobusa izbraukumi? Vai pašvaldības iesaistās asinsdonoru centra izbraukumu organizēšanā un savu iedzīvotāju informēšanā?

Izbraukumos asinis ziedo teju 45% no kopējā donāciju skaita. Cenšamies doties pēc iespējas tuvāk cilvēkiem, tādēļ katru dienu braucam uz divām līdz pat četrām izbraukumu vietām visā Latvijā. Izbraukumu kartē šobrīd ir aptuveni 100 punktu, kur ar zināmu regularitāti dodamies pie donoriem.

Esam priecīgi, ka pašvaldības aktīvi informē savus iedzīvotājus par gaidāmajiem izbraukumiem. Tāpat pašvaldības iestādēs vienmēr varam sarunāt telpas, kur pieņemt donorus. Vairākas vietvaras savos budžetos paredz papildu līdzekļus donoru motivēšanai, taču, tā kā visā pasaulē lēnām pāriet uz bezatlīdzības asins ziedošanu, mums arī jādomā par altruistiskāku pieeju. Daudzviet ir reģionālie koordinatori, kuri mudina kopienas iedzīvotājus pievienoties donoru kustībai vai doties ziedot asinis izbraukumu dienās. Ja šādi aktīvi cilvēki būtu katrā vietā, tad mums nekad nevajadzētu ar bažām gaidīt garākas brīvdienas vai dzēst kādu vietu no izbraukumu kartes, jo iedzīvotāji nav atsaukušies.

Kura sabiedrības daļa ir aktīvākie ziedotāji?

Asinis drīkst ziedot no 18 līdz 65 gadu vecumam, taču jāņem vērā, ka pirmo reizi ziedojot nedrīkst būt vecāks par 60 gadiem. Likumsakarīgi visaktīvākie ir iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 50 gadiem.

Var teikt, ka Latvijā vīrieši un sievietes ir vienlīdz atsaucīgi asins ziedotāji - pērn vīriešu bija 45,6%, bet sieviešu 54,4%. Vīrieši asinis drīkst ziedot biežāk - līdz pat sešām reizēm gadā, kamēr sievietes tikai četras reizes, jo asins apmaiņa katru mēnesi daiļā dzimuma pārstāvēm notiek dabiskā kārtā. Šādā perspektīvā mudinām vīriešus ziedot biežāk un būt aktīvākiem, jo tas palīdzēs asinsradē un jaunu asins šūnu veidošanā.

Esam novērojuši, ka bieži pirmo reizi donors atnāk brīdī, kad kādam tuvam cilvēkam nepieciešama asins pārliešana. Tas ir emocionāli smags brīdis. Tādēļ mudinām ikvienu negaidīt, kad donoru palīdzību vajadzēs kādam tuviniekam, bet nākt un palīdzēt kādam, kuru visdrīzāk nekad dzīvē nesatiksi. Nākt labā noskaņojumā un aiziet no ziedošanas vietas vēl labākā omā, jo pārdesmit minūtēs būsi izglābis dzīvību trīs cilvēkiem, vienkārši sēžot donora krēslā. Turklāt pēc asins ziedošanas katrs donors saņem izziņu, kura jāiesniedz darba devējam, kas piešķirs papildu atvaļinājuma dienu.

Kas ir galvenie iemesli, kāpēc cilvēki atturas no ziedošanas - kādi ir uztraucošākie jautājumi?

Visgrūtāk ir atnākt pirmo reizi. Pēcāk, kad esi sapratis, ka procedūra nav nedz ilga, nedz sāpīga, nākamās reizes nesagādā problēmas.

Esam novērojuši, ka cilvēki jūtas drošāk, ja pirmo reizi nāk kopā ar kādu draugu vai vecākiem. Nereti aktīvu donoru bērni, sasniedzot pilngadību, labprāt iesaistās donoru kustībā. Mūsu darbā brīži, kad kāds ir atnācis ziedot savā 18 gadu dzimšanas dienā, ir īpaši skaisti. Tāpat ir aizkustinoši redzēt, ka pāri nāk pie mums jēgpilnā randiņā vai draugi nosvin atkalredzēšanos nevis dodoties uz bāru, bet atnākot ziedot asinis.

Bieži cilvēki baidās no noraidījuma, īpaši, ja iepriekš esi mēģinājis ziedot, taču kādu iemeslu dēļ neesi pielaists pie donācijas. Valsts asinsdonoru centra mērķis ir ne tikai rūpēties par asins komponentu drošību, bet arī paša donora veselību un labsajūtu. Ārsts neļaus ziedot asinis, ja potenciālajam donoram konkrētajā brīdī tas var nodarīt kādu kaitējumu. Piemēram, pārāk zems vai augsts asinsspiediens var radīt nepatīkamas sajūtas. Lai no tā izvairītos, vienlaikus garantējot, ka asins komponenti ir pietiekami kvalitatīvi un varēs palīdzēt kādam smagi slimam pacientam, katram donoram jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpārrunā tie ar Valsts asinsdonoru centra mediķi. Ikreiz, viesojoties ziedošanas vietā, ārstniecības persona noteiks arī hemoglobīna līmeni un izmērīs asinsspiedienu. Ja viss būs kārtībā, pati ziedošanas procedūra neaizņem vairāk par 10 minūtēm. Turklāt ikviens, kurš jebkad ziedojis asinis, apliecinās, ka mūsu medmāsiņām ir ļoti maigas rokas un tas nemaz nav sāpīgi.

Pēc tam visu donoru asinis tiek laboratoriski pārbaudītas, un tikai pēc izmeklējumu rezultātu saņemšanas tās var doties glābt kāda pacienta dzīvību.

Pirms ziedošanas jāņem vērā: pēc ērces koduma jānogaida mēnesi, lai varētu ziedot asinis, ja esi atgriezies no valsts, kurā pastāv paaugstināts risks saslimt ar kādu no infekcijas slimībām, jānogaida 21 diena līdz 6 mēneši pirms ziedošanas (Endēmisko valstu saraksts atrodams donors.lv), zināms laiks jānogaida pēc dažādām stomatoloģiskām manipulācijām (precizēt var donors.lv vai zvanot pa tālruni 80 000 003), pēc tetovējumu, arī permanentā grima un pīrsinga izveides jānogaida četrus mēnešus, pirms ziedošanas noteikti jāpaēd viegla maltīte. Nedrīkst ēst treknus vai asus ēdienus, pretējā gadījumā asinis var būt pārāk treknas, ko nebūs iespējams izmeklēt, pirms ziedošanas 24 stundas nedrīkst lietot alkoholu, savukārt smēķēt nevajadzētu vismaz divas stundas.

Asinsdonoru centra mājaslapā tiek publicēti arī īpaši gadījumi īpašiem cilvēkiem - vai individuālas informācijas pieejamība uzlabo donoru vēlmi ziedot asinis konkrētam mērķim?

Nesavtīga donora rīcība vienmēr būs dzīvības vai nāves jautājums kādam smagi slimam pacientam. Taču slimnieks teju nekad neuzzina, kurš ir palīdzējis glābt viņa dzīvību. Tādēļ mudinām cilvēkus pateikt dzīvības vērtu paldies visiem donoriem, ko labprāt publicējam arī mūsu mājaslapā. Šie sirds stāsti iedvesmo donorus jauniem varoņdarbiem.

Vienmēr priecājamies publicēt mājaslapā arī donoru pieredzes stāstus, kas var pamudināt kādu atnākt un noziedot asinis. Donori ir visdažādāko profesiju pārstāvji, tostarp daudzi iemīļoti mūziķi, aktieri, žurnālisti, rakstnieki, sportisti, arī influenceri, kuri aktīvi dalās ar savu pieredzi sociālajos tīklos un mudina pievienoties donoru kustībai un atbalstīt kādu smagi slimu pacientu cīņā par savu dzīvību. Tādēļ aicinu ikvienu nebaidīties, atnākt un kļūt par kāda cilvēka sargeņģeli.