Paldisku termināla īpašnieks Heiti Hēls: Es neredzu komerciālu jēgu iecerētajam Skultes terminālim

Lai pārrunātu, kā sokas ar Paldisku sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi un ko šis terminālis mainīs Baltijas valstu gāzes apgādē, “Neatkarīgā” aicināja uz interviju Igaunijas enerģētikas un transporta koncerna “Alexela Group” galveno īpašnieku Heiti Hēlu.
26.09.2022. Rolands Pētersons Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas
 
©Sander Ilvest, Postimees/Scanpix

Kādā stadijā šobrīd ir Paldisku sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būve, un kad jūs gaidāt pienākam pirmo kuģi ar gāzes kravu?

Mūsu kompānijas atbildība ir uzbūvēt piestātni, un jau pavasarī mēs solījām, ka tā būs gatava līdz oktobra beigām. Šajā mirklī mēs neredzam nevienu šķērsli, lai tas tā arī nenotiktu. Visi darbi, kuru veikšana ir atkarīga no labiem laika apstākļiem, tādi kā urbšana, pāļu dzīšana u.tml., ir pilnībā pabeigti. Tādēļ mēs esam par 90% pārliecināti, ka “Alexela” pabeigs piestātnes būvi līdz oktobra beigām. Savukārt “Elering” (Igaunijas elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmas operators, red.) ir solījuši, ka cauruļvadu pieslēguma izbūvi pilnībā pabeigs līdz novembra beigām vai decembra pašam sākumam. Tad terminālis varēs sākt savu darbu.

Cik LNG tankkuģu terminālis spēs uzņemt gada laikā? Un cik liels šis apjoms būtu teravatstundās?|

Termināļa maksimālā jauda būs 2-3 kuģi mēnesī jeb ap 30 kuģiem gadā. Katra krava nozīmē gāzes apjomu, kas pielīdzināms vienai teravatstundai enerģijas. Tātad mēs varam runāt par 30 teravatstundām gadā. Apmēram tāda ir arī [Klaipēdas termināļa] “Independence” kapacitāte.

Vai kādi Igaunijas uzņēmumi jau ir sākuši rezervēt piegādes caur jauno termināli?

Jūs nevarat veikt pasūtījumus, ja jums nav pilnīgas drošības, ka jūs tos saņemsiet laikā. Līdz ar to piegāžu rezervēšanai vajadzētu sākties novembra beigās, ja līdz tam būs pabeigta savienojumu izbūve un saņemtas visas nepieciešamās atļaujas. Taču jau tagad pilnīgi visi lielākie Igaunijas, kā arī Latvijas tirgus spēlētāji ir izrādījuši interesi par iespējamu rezervāciju, līdzko tas būs iespējams.

Kuri Latvijas uzņēmumi ir izrādījuši šādu interesi?

Jau no pavasara mums ir bijušas sarunas gan ar “Latvenergo”, gan ar “Latvijas gāzi”.

Vai interesi par gāzes piegādēm caur Paldiskiem ir izrādījušas arī Latvijas valdības amatpersonas, piemēram, ekonomikas ministre?

Latvijas ekonomikas ministre, šķiet, augusta sākumā apmeklēja termināļa celtniecības vietu. Es personīgi nebiju klāt viņas vizītes laikā, bet dzirdēju, ka jūsu ministre esot bijusi visai pārsteigta par termināļa straujo attīstību.

Ministre nesen televīzijā paziņoja, ka Latvijas tirgus šajā ziemā no Paldiskiem varētu saņemt ap 0,25 teravatstundām gāzes. Vai šis skaitlis jums ir zināms?

Kāpēc tik maz?

Nezinu. Vai jūs domājat, ka šis apjoms varētu būt lielāks?

Tas varētu būt daudz lielāks. Es neredzu šķēršļus pat tam, ka viss Latvijas gāzes patēriņš varētu tikt pilnībā nosegts ar piegādēm caur Paldiskiem jau šajā ziemā.

Brīnišķīgi! Tad jāvaicā, vai, jūsuprāt, ir komerciāls pamats būvēt trešo Baltijas termināli Latvijā? Vai bez īpašām valsts garantijām tirgū tam ir vieta?

Skaidrs, ka ekonomiski tam nav jēgas. Divi termināļi - Klaipēdas un Paldisku - var pilnībā apmierināt Baltijas valstu un vēl gandrīz visas Somijas vajadzības. Katrs papildu terminālis ar savām izmaksām vienkārši palielinās gāzes molekulas cenu gala patērētajam.

Vai Paldisku terminālis ir pilnībā komerciāls projekts, vai arī tam ir kādas valdības garantijas par iepirkuma apjomu un cenām? Piemēram, Skultes termināļa attīstītāji “Neatkarīgajai” teica, ka viņiem ir nepieciešamas garantijas no lielākajiem gāzes patērētājiem Latvijā, kas pamatā ir valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Nē, mums nav nekādas valdības garantijas.

Cik lielas ir Paldisku terminālim nepieciešamās investīcijas, un cik ilgs varētu būt to atmaksāšanās periods?

Cik ilgā laikā investīcijas atmaksāsies, mēs nezinām. Mēs zinām, ka līdz oktobra beigām mēs būsim ieguldījuši ap 45 miljoniem eiro. Bet investīciju atmaksāšanās laiks ir atkarīgs no pārsūknētās gāzes apjoma, kas savukārt ir atkarīgs no patēriņa. Es domāju, ka ģeopolitiskā situācija pēdējā pusgada laikā ir novedusi pie gāzes patēriņa samazināšanās gan Baltijas valstīs, gan Somijā. Atmaksāšanās periods ir tieši atkarīgs no tā, cik daudz gāzes tiks patērēts, un skaidrs arī, ka šis patēriņš būs atkarīgs arī no sašķidrinātās gāzes cenas Eiropas tirgū tuvāko gadu laikā. To visu šobrīd prognozēt ir visai grūti.

Bet kādu virzību tirgū jūs paredzat?

Es domāju, ka šobrīd neviens nejūtas tik drošs, lai saderētu uz vienu vai otru scenāriju. Bet es personīgi tomēr uzskatu, ka tuvāko divu gadu laikā - tad, ka Eiropas lielie gāzes patērētāji - Vācija, Francija, Nīderlande - būs ievērojami palielinājuši savas LNG uzņemšanas jaudas - Eiropa būs spējīga caur LNG termināļiem apmierināt visas savas vajadzības. Politiskā komponente gāzes piegādēs tajā brīdī izzudīs. Tā rezultātā gāzes cena ievērojami kritīsies, un es domāju, ka mēs nonāksim tuvu pie tiem skaitļiem, kur mēs bijām pirms kāda pusotra gada.

Vai jums ir skaidrs, kas ģeogrāfiski būs galvenais piegāžu avots Paldisku terminālim - Norvēģija, ASV, arābu valstis...?

Galvenokārt tās būs Amerikas Savienotās Valstis. Tas ir loģiskākais piegāžu avots, jo, piemēram, arābu valstu, teiksim, Kataras, piegādātājiem dabiskais galamērķis ir Āzija. ASV teorētiski ir iespējami abi eksporta virzieni - Āzija un Eiropa, bet lielākā sašķidrinātās gāzes ražošana tomēr notiek austrumu krastā. No turienes īsāka distance ir līdz Eiropai. Un šobrīd arī cenas Eiropā ir krietni augstākas nekā Āzijā.

“Financial Times” nesen rakstīja, ka ASV gāzes ražošanas kompānijas atzīstot, ka tām nav pietiekamas jaudas, lai apgādātu Eiropu šajā ziemā un, iespējams, vēl nākamajā. Vai tā nav problēma?

Jautājums ir par to, ka LNG ražošanas jaudas ASV nekad nav tikušas veidotas atbilstoši atvērta tirgus vajadzībām, bet gan vadoties no ilgtermiņa līgumiem. Tā ir taisnība, ka visa ASV sašķidrinātā gāze šobrīd ir rezervēta atbilstoši šiem līgumiem. Taču šie līgumi galvenokārt ir noslēgti ar pasaules lielajām gāzes tirdzniecības kompānijām. Un šīs kompānijas var iepumpēt gāzi kuģī un vest, kurp vien tās vēlas. Tām ir pietiekami daudz gāzes bez konkrētas piegādes adreses.

Runājot par ASV ražotājiem, tuvāko divu gadu laikā tie ievērojami palielinās LNG ražošanas apjomus. Taču, ja kāds šodien dodas noslēgt līgumu ar ASV ražotāju, tad gāzes piegāde tik tiešām notiks pēc diviem gadiem.