Jānis Reirs: Es uzdošu pārbaudīt, kāpēc lielie valsts uzņēmumi atrodas Andra Grafa vadītajā biedrībā un kāds tam pamatojums
Kāpēc tieši Baltijā un Latvijā pašlaik ir tik milzīga inflācija (vairāk nekā 20%) atšķirībā no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem un Eiropas dienvidu valstīm?
Viens faktors ir mūsu tuvums un arī atkarība no Krievijas un Baltkrievijas energoresursiem. Otrs faktors ir “nauda sistēmā” - mūsu valstis bija tās, kurām Eiropa sniedza vislielāko atbalstu kovida pandēmijas laikā - 2020. un 2021. gadā depozītuzkrājumi un nauda kontos pieauga par 20% katru gadu. Beidzoties kovidam, sākās šīs naudas tērēšana, patēriņa bums, kas ir spiedis uz cenu paaugstināšanos. Šie faktori ir galvenie, bet vēl ir arī citi mazāki faktori.
Diezin vai šāda liela inflācija ir laba parādība. Vai šādu inflāciju vajag ar kādām metodēm apkarot, vai arī jāpagaida, kad viss “nomierināsies pats”?
Pastāv divas metodes - fiskālā un monetārā. Par monetāro metodi atbild Eiropas Centrālā banka (ECB), jo esam eirozonas valsts. Tā ir procentlikmju celšana, kas notiek pašlaik gan Eiropā, gan Amerikā. Agrāk likme bija ar mīnusa zīmi, bet tagad ECB pa dažām nedēļām ceļ finansēšanas likmi augšup par pusprocentu un vairāk. Ar to sadārdzinās kredīti un samazinās apritē esošās naudas daudzums, kas ir viena no inflācijas samazināšanas metodēm.
Otrs veids ir fiskālā metode, un tā ir budžeta izdevumu samazināšana - konsolidācija. Taču šajā situācijā, kad ir enerģētikas krīze, mēs esam ilgi diskutējuši ar Eiropas Komisiju un esam pierādījuši, ka mums ir jāsniedz atbalsts nozarēm. Jo lielāko daļu problēmu rada tieši enerģijas cenu pieaugums. Ja mēs nesniegsim atbalstu tautsaimniecības nozarēm un iedzīvotājiem, daudzi nespēs samaksāt. Baltijas valstīs vidusslānis vēl nav izveidojies pietiekami spēcīgs, un 70-80% iedzīvotāju smagi cietīs no energoresursu sadārdzināšanās. Tāpēc mums ir tik plašas atbalsta programmas. Līdz ar to fiskālais variants šeit nestrādā.
Vienīgais, kas strādās, ir monetārā metode, bet arī tad jāpaiet laikam - mēs plānojam, ka nākamgad inflācija varētu samazināties līdz 6-6,5%. Un tad aiznākamgad varētu atgriezties pie 3-4%.
Laiku pa laikam visbiežāk no opozīcijas puses ir skanējusi ideja, ka nepieciešams samazināt PVN pārtikai vai akcīzes nodokli, vai vēl kādus nodokļus kādām preču vai pakalpojumu grupām. Finanšu ministrija allaž ir bijusi pret, pamatojot to tā, ka tad samazināsies ienākumi valsts budžetā. Vai vienmēr jāturas pie tā, ka nevar samazināt nodokļus? Varbūt dažkārt var ar nodokļu likmēm manipulēt, samazināt tās īslaicīgi - uz brītiņu? Vai tas nedotu pozitīvu efektu?
Mēs uz brītiņu esam samazinājuši nodokļus dārzeņiem, taču mūsu cenas neatšķiras no cenām Igaunijā un Lietuvā, dārzeņu nozare nevienā no rādītājiem nav līderos. Tas neko īsti nav devis. Un tas nav mans vai Finanšu ministrijas vērtējums - tas ir komercbanku ekspertu vērtējums par šo lietu.
Šogad esam atcēluši arī piejaukuma piemaksu dīzeļdegvielai, kamdēļ cenai vajadzētu it kā samazināties par 10 eirocentiem, taču tā nav samazinājusies.
Cena veidojas no piedāvājuma un pieprasījuma, nevis no nodokļu summas. Ir produkti veikalos, kuriem uzcenojums ir teju vai 50 vai pat 70%. Tirgotāji varētu izrādīt solidaritāti un samazināt cenas!
Piemēram, grāmatu izdevēji ir sapratuši, ka PVN samazinājums neko īsti nedod. Tāpēc esam izveidojuši ES fondu atbalsta instrumentus dažādām nozarēm un iedzīvotājiem, kas ir vismaz kāds līdzeklis.
PVN samazinājums dod 100-150 miljonus eiro, bet mēs esam apstiprinājuši atbalsta apjomu gandrīz vai miljarda eiro apmērā. Man būtu visvieglāk pateikt: “Labi, ņemiet to PVN!” Taču tas nedotu nekādu pozitīvu efektu. Tāpat nāktos veidot atbalsta programmas.
Ja prece sadārdzinās četras reizes, tad PVN samazinājums dod vien kādus 20%. Bet mēs ar atbalsta programmām samazinām sadārdzinājumu par 50%.
Protams, arī budžeta sabalansētība ir svarīga.
Kā sokas ar fiskālās disciplīnas ievērošanu? Vai budžeta deficīts ir normas robežās vai pārmēru liels?
Kovida laikā atbalsta programmas bija dāsnākas, bet bija arī iemesls - daudzi biznesi bija aizvērti, kas citās valstīs nebija tik ļoti lielā mērā. Līdz ar to nācās kompensēt vairāk.
Mūsu ārējais parāds ir stipri zem eirozonas noteiktā parāda, kas ir 60% no IKP, bet mums ir 42%.
Latvija ir saglabājusi visaugstāko kredītreitingu, un tas ir tāpēc, ka esam ievērojuši fiskālo disciplīnu pamatizdevumos un praktiski visi izdevumi virs fiskālā budžeta deficīta rāmjiem mums ir vienreizēji izdevumi. Tās ir atbalsta programmas, investīciju programmas un tagad arī enerģētikas atbalsta programmas. Tie ir vienreizēji izdevumi, kas neietekmē valsts budžetu ilgtermiņā. To mēs ievērojam, un tas palīdzēja saglabāt Latvijas labo kredītreitingu. Tas savukārt ir ļoti svarīgi parāda pārfinansēšanai.
Kovidsērgas laikā vislielāko valsts atbalstu dīkstāves kompensāciju veidā saņēma trīs azartspēļu uzņēmumi. Vai šī informācija bija korekta? Kāpēc šie uzņēmumi saņēma?
Formāli informācija bija korekta. Tas bija tāpēc, ka politiķi pieņēma lēmumu, ka šie biznesi jāaizver. Līdzīgi bija aizvērti arī citi biznesi. Korektāk būtu teikt, ka mēs finansējām nevis tiešā veidā šīs kompānijas, bet vairāk šo kompāniju darbiniekus. Jo visi darbinieki tika atlaisti dīkstāvē.
Partija “Jaunā Vienotība” ir pasludinājusi principu, ka uz jauno valdību nevirzīs ministrus, kuri nav ievēlēti 14. Saeimā. Tātad partija nevirzīs jūs, jo neesat ievēlēts.
Man šo partijas lēmumu grūti komentēt, jo pēc vēlēšanām esmu vairāk atradies dažādos forumos ārzemēs un neesmu bijis partijas valdes sēdēs. Bet atzīmēšu, ka man vēlēšanās bija ļoti daudz “plusiņu” - daudz vairāk nekā mīnusu. Par to esmu vēlētājiem ļoti pateicīgs. Finanšu ministra darbs nav tas, ar ko var vēlētāju acīs būt ļoti populārs. Bet ar vēlēšanu rezultātiem esmu ļoti apmierināts - JV ir ieguvusi 26 mandātus, kas ir izcils rezultāts.
Ministru kabinets 30. augustā nolēma Satiksmes ministrijai piešķirt 8,192 miljonus eiro, lai tā no trim uzņēmējiem varētu atpirkt nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā Rīgā Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai. “Neatkarīgā” un vēl citi plašsaziņas līdzekļi saskatīja šajā shēmā bezkaunīgu blēdību un lielu pārmaksāšanu, ko veic Satiksmes ministrija un satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie”). Kas par šo lietu sakāms jums?
Bija zināms, ka ar Biķernieku zemes gabalu ir problēmas. Bija Satiksmes ministrijas piedāvājums to risināt. Šis jautājums neskāra budžetu tiešā nozīmē - darījums nebūtu finansējams no valsts budžeta, bet no CSDD līdzekļiem, un Finanšu ministrija pārbaudīja dokumentus un sniedza savu atzinumu. Bet tad plašsaziņas līdzekļos parādījās negatīva informācija, un pašlaik šis darījums ir apturēts.
Līdz vēlēšanām partija “Konservatīvie” ar skubu stūma uz priekšu sašķidrinātās gāzes termināļa būvēšanu Skultē. Kāda situācija ir pašlaik? Vai kaut kas ir mainījies?
Pirmais nosacījums, kas ir bijis valdībai, ir bijis tāds, ka tas ir privāti būvējams terminālis un valdība tajā neiesaistās ar finansiālu atbalstu. Valdība iesaistās tikai, lai projekta sagatavošanas process rit raiti un paātrināti. Jo gāzes drošība un neatkarība jānodrošina līdz nākamajai apkures sezonai.
Paralēli ir dots uzdevums “Latvenergo” noslēgt 10 gadu līgumu ar Klaipēdas termināli par sešu teravatstundu sašķidrinātās gāzes pārsūknēšanu katru gadu. Līdz ar to esam diversificējuši riskus un būsim droši par to, ka gāzes pietiks nākamajā apkures sezonā.
Atbalsts Skultei pašlaik ir tikai saskaņošanas procesā. Valsts naudu tur neiegulda. Jebkurš jebkurā vietā var būvēt termināli, ja spēj iziet saskaņošanas procesu.
Jā, bet var būt tādi paņēmieni, kas nesaucas par subsīdijām vai par valsts atbalstu, bet pēc būtības tādi ir - piemēram, valstiski uzspiests ilgtermiņa līgums, ka Latvijas uzņēmumam gāze jāpērk tikai no Skultes, vai kaut kas tamlīdzīgs. Par to ir bažas!
Nē, nē, par to mums nebija... Mēs arī dzirdējām par šīm lietām - ka būtu vēlami obligātie apjomi, taču par to valdībā diskusija vispār nav bijusi.
Kas pašlaik ir aktuāls “eirogrupā”, kur tiekas Eiropas Savienības finanšu ministri? Ko jūs varat šādās sanāksmēs panākt Latvijas labā?
Tās ir Eiropas Savienības valstu finanšu ministru tikšanās, kas pašlaik notiek katru mēnesi klātienē. Mēs apspriežam visus jautājumus, kas saistīti ar budžetu, ar atbalstu nozarēm un iedzīvotājiem, ar fondiem.
Šajās sanāksmēs kopā ar citu valstu finanšu ministriem lemjam arī par Latvijas finanšu interesēm. Piemēram, esam nodrošinājuši Latvijai ātrāku piekļuvi finanšu resursiem. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm un starp pirmajām 12 Eiropas valstīm, kuru Atveseļošanas fonda plāni tika apstiprināti Padomē. Latvija varēja ātrāk virzīties uz priekšu un saņemt finansējumu. Vēl sanāksmes ietvaros tika panākta Padomes vienošanās par “REPowerEU” finanšu instrumentu, kā arī noteikts finansējuma apmērs ES dalībvalstīm. Sarunu laikā esam panākuši, ka pieaudzis Latvijai sākotnēji piešķirtā finansējumu apmērs no 109 miljoniem uz 123,98 miljoniem eiro, kas ir 14%. Tāpat sanāksmēs tiek lemts par kopējiem ES nodokļu vai fiskālajiem jautājumiem. Šogad ES ministri lēmuši par Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu un to, kā risināt Ukrainas finansiālās vajadzības.
Eirogrupa ir tā vieta, kur tiek koordinēta ekonomiskā un finanšu politika starp Eiropas Savienības valstīm.
Ko nozīmē jūsu partijas biedra Andra Grafa vadītais “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts”, kas dibināts Lietuvā un no visiem lielākajiem valsts uzņēmumiem un lielākajiem privātajiem uzņēmumiem ir pamanījies iekasēt biedru naudas? Un visa šī biedrība ir uzmetusies par vienīgo pareizo korporatīvās pārvaldības etalonu.
Es došu uzdevumu noskaidrot, vai tiešām šie lielie uzņēmumi šajā biedrībā sastāv, kāds ir labums no tā visa un kāds tam ir pamatojums. Patiesībā nekur likumā vai citos normatīvajos aktos nav noteikts, ka uzņēmumam noteikti jāiesaistās kādās biedrībās, lai piedalītos valsts vai pašvaldību iepirkumos.
Bet uzņēmumi jau laikam labprātīgi iesaistās šādās biedrībās vai kompetenču centros?
Bet, ja tas ir valsts uzņēmums, tad jāseko līdzi, vai tas savus līdzekļus izlieto mērķtiecīgi - ja nauda tiek izlietota, to maksājot kādam, tad samazinās uzņēmuma peļņas daļa. Bet šī lieta ir jāizvērtē - pašlaik uzreiz nevaru to komentēt.
Kāpēc jūs pieņēmāt lēmumu atstādināt VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi?
Jā, patiešām, es 15. septembrī izdevu rīkojumu par disciplinārlietas ierosināšanu un VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu. Tas, kas ir noticis dienestā, ir nebijis gadījums. Ir aizturēta organizēta noziedzīga grupa, kas sastāv no augsta līmeņa VID darbiniekiem. Aizturētie, kuriem tiesa ir piemērojusi apcietinājumu, nav nekādi zema līmeņa inspektori vai kāds atsevišķs muitnieks, tās ir ļoti augsta līmeņa amatpersonas, kas strādā tiešā pārvaldes direktora vadībā, kurš savukārt pakļaujas tieši ģenerāldirektorei. Noziegumi, par kuriem šīs amatpersonas ir aizturētas, arī ir paši nopietnākie, kādus amatpersona vien var pieļaut. Šādā situācijā nav iedomājams, ka iestāde varētu izlikties, ka nekas nav noticis, un turpināt mierīgi strādāt tālāk.
Šādi noziegumi ir varējuši notikt tikai lielu trūkumu iekšējās kontroles mehānismos un uzraudzībā dēļ. Ir nepieciešama detalizēta izmeklēšana par to, kā kaut kas tāds iestādē ir iespējams, tāpēc es pieņēmu lēmumu atstādināt VID ģenerāldirektori no amata pienākumu pildīšanas. Vēlos atgādināt, ka VID ģenerāldirektore jau divas reizes ierēdņa novērtēšanā ir saņēmusi zemu novērtējumu. Pašlaik nav iespējama nekāda tālāka izvairīšanās no atbildības, kā arī nav pieļaujama darba pienākumu pildīšana, lai netraucētu disciplinārlietas gaitai.
Vai atbilst patiesībai medijos izskanējušais, ka jūs ASV esat lūdzis atcelt tās Finanšu ministrijas lēmumu par ABLV bankas izslēgšanu no dolāra aprites zonas, kas faktiski met smagu ēnu pār Latvijas valsti?
Pavisam nesen, esot Vašingtonā, Latvijas delegācijai bija organizētas arī divpusējās tikšanās ar ASV iestāžu un institūciju pārstāvjiem, lai apspriestu aktuālus jautājumus - ģeopolitisko situāciju, atbalstu Ukrainai, ekonomisko situāciju un tās radītos izaicinājumus, inflāciju, kā arī aktuālo situāciju finanšu sektorā.
Latvijas puse tikšanās laikā ar ASV institūciju pārstāvjiem tostarp informēja par aktuālo situāciju, ieviešot uzlabojumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) jomā, padarot Latvijas spējas novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju daudz efektīvākas. Sarunu laikā apspriedām izaicinājumus, kas saistīti ar ierobežojošo pasākumu un sankciju pret Krieviju un tās juridiskajām un fiziskajām personām ieviešanu.
Tiekoties ar citu valstu kompetentajām iestādēm un institūcijām, mēs ne tikai informējām par aktuālo situāciju AML jomā, bet arī vērtējot to saistībā ar pārmetumiem, kas Latvijas kompetentajām iestādēm adresēti 2018. gadā publicētajā paziņojuma projektā pret ABLV banku. Jānorāda, ka šādi pārmetumi par Latvijas situāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā un kompetento iestāžu nespēju cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pašlaik, kad veiktas būtiskas reformas, sniedz neatbilstošu priekšstatu par Latvijas finanšu sektoru.
“Neatkargā” vairākkārt rakstījusi par “Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa ģimenes saitēm ar starptautiskām sankcijām pakļauto Krievijas uzņēmēju Dmitriju Mazepinu un Krievijas dzelzceļa operatorkompāniju, kā arī par ienākumiem, ko “Altum” valdes priekšsēdētāja ģimenei nodrošina šīs saites. Kāds ir jūsu redzējums šajā jautājumā?
Nav pieļaujamas situācijas, ka kādas valsts amatpersonas darbību ietekmē personas, pret kurām noteiktas sankcijas.
Publiskas personas kapitālsabiedrību valdes locekļu kandidātu atbilstību pirms to izvirzīšanas atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasībām izvērtē gan nominācijas komisija, gan padome pirms ievēlēšanas amatā. Tā tiek nodrošināta profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldības institūcijas izveide. Turklāt AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” kā valsts specializētas finanšu institūcijas valdes locekļu atbilstība tiek vērtēta padziļināti, ņemot vērā Attīstības finanšu institūcijas likumā izvirzītās un noteiktās prasības. Visi lēmumi, kas skar valdes darbības uzraudzību, tiek izskatīti padomes sēdēs.
*****
Viedokļi
Kā jūs vērtējat aizejošā finanšu ministra Jāņa Reira darbu?
Juris Cālītis, mācītājs
Es pārzinu to jomu, kas saistās ar bērnu un jauniešu adopciju, audžuģimenēm, bērnunamiem. Jānis Reirs manā skatījumā ir “politisks brīnums”. Pirms viņa no finanšu ministriem maz ko varēja sagaidīt, taču Reirs pilnībā izmainīja sistēmu un attieksmi pret ārpusģimenes aprūpes bērniem un jauniešiem. Kopš viņš ir bijis finanšu ministrs, ir masveidā samazinājies to bērnu skaits, kas dzīvo bērnunamos. Viņš nostiprināja ar budžeta pienesumu visu šo jomu - aizbildnību, adopciju - un nostiprināja to, ka bērni nonāk nevis bērnunamos vai tiek eksportēti uz ārzemēm, bet paliek audžuģimenēs Latvijā, paliek pie aizbildņiem Latvijā un tiek adoptēti Latvijā. Un tas tika finansēts.
Turklāt viņš paveica visgrūtāko darbu - apstādināja masveida adopciju uz ārzemēm. Tas jau bija kā konveijers - bērni no audžuģimenēm tika izņemti un sūtīti uz ārzemēm, pārsvarā uz ASV. Reirs šo kursu pilnībā izmainīja par spīti tam, ka bija ļoti spēcīga pretestība un stiprs bērnu adopcijas uz ārzemēm lobijs. Jo šajā jomā apgrozās ļoti liela nauda. Tomēr finanšu ministrs spēja tam stāties pretī.
Andrejs Ērglis, ķirurgs
Par Reira kungu varu teikt tikai to labāko. Ir saprotams, ka šis laiks ir sarežģīts, ir karš Ukrainā un krīze, un naudu vajag daudzām lietām, ne tikai medicīnas nozarei. Sadarbība ar viņu man ir bijusi divās lielās lietās - viena saistās ar izglītību, ar Latvijas Universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmijas attīstību; otra saistās ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas attīstību. Finanšu ministram abos šajos gadījumos darbā ar finanšu piesaisti un sarunās ar starptautiskām institūcijām ir bijusi liela pozitīva loma.
Manuprāt, pašreizējā situācija, ka partija “Jaunā Vienotība” ir deklarējusi, ka 14. Saeimā neievēlētus ministrus vairs nevirzīs ministra amatam, nav godīga. Vēlētāji izvēlas pirmām kārtām nevis personas, bet partijas. Un tikai pēc tam personas. Finanšu ministrs “pēc definīcijas” nevar būt ļoti populārs, jo viņam nākas atvēsināt politiķu galvas un pateikt, ka naudas ir tikai tik daudz, cik ir.
Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja
Savulaik Jānis Reirs bija labklājības ministrs. Tieši tolaik lielākā loma tika piešķirta nevalstiskajām organizācijām gan pakalpojumu veidošanā, gan īstenošanā. Viņš saredzēja, ka labākus rezultātus un efektīvāku palīdzību bieži vien var nodrošināt nevis valsts, bet nozares organizācijas, kurām ir lielāka izpratne un pieredze, kā arī augstāka motivācija. Manuprāt, tam joprojām ir pozitīva ietekme uz nozares attīstību, jo ciešāka sadarbība starp NVO sektoru un Labklājības ministriju ir rezultējusies kvalitatīvākos pakalpojumos.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
