Ainārs Šlesers: Ir smieklīgi skatīties uz pūdelīti, kurš pēkšņi sāk tēlot nikno kodēju

Kopš Saeimas vēlēšanām pagājis jau gandrīz pusotrs mēnesis. Valdības aprises rādās diezgan šķidras. Kā vērtējat šo savādo procesu?

Pirmām kārtām: esmu ļoti pārsteigts par to, cik ļoti neprofesionāli tiek vadīts koalīcijas veidošanas process. Mēnesi pēc vēlēšanām, tad, kad kļuva skaidrs, ka valdībā nebūs “Progresīvo”, bija jāsēžas pie valdības deklarācijas un jāvienojas par visiem pamatpunktiem.

Un tie būtu?

Kā samaksāt par dārgo gāzi, elektrību, apkuri, par visiem komunālajiem rēķiniem. Iesaldēs cenas vai neiesaldēs? Pēc kādas formulas? Tie ir svarīgākie jautājumi, par ko domā iedzīvotāji.

Bet Kariņa valdības veidotāji acīmredzami ievieš principu: ja nevar atrisināt vienu problēmu, tad rada citu problēmu - vēl lielāku -, lai par to pirmo cilvēki vairs neinteresētos. Tāpēc viņi izdomā radīt megaministriju. Paies vairāki mēneši, kamēr šo ieceri realizēs: kur sēdēs ministrs ar visu ministrijas aparātu, kas konkrēti tur strādās utt. Bet energonesēju cenu jautājums jārisina jau šodien!

Izskatās, ka Krišjānis Kariņš ir pieradis dzīvot pēc principa “mēs esam maza frakcija, mēs ne par ko neatbildam”. Un tagad viņš vēlas novelt atbildību uz citiem. “Apvienotā saraksta” veidotājam Uldim Pīlēnam bija ideja par “kara istabu”, bet tagad arī pats Pīlēns tiek izvazāts... Sak, tu neesi nekas, tu neesi pilnvarots, tu neesi ievēlēts!

Kariņš arī nebija ievēlēts.

Protams. Un šobrīd smagie jautājumi vispār netiek izdiskutēti, notiek vien stīvēšanās par ministriju sadalījumu.

Ko domājat par jauno megaklimatministriju? Tā ir vajadzīga? Vai arī tā ir tikai naudas pārdale?

Manuprāt, tā ir Kariņa iegriba.

Eiropas priekšnieku pasviesta iegriba.

Trīs partijas veido valdību, kuras pārziņā būs jau tāpat pietiekami daudz ministriju. Kariņš vēlas no Ekonomikas ministrijas izņemt ārā enerģētikas departamentu un visu “Latvenergo”. Tad tur pāri vairs nekas nepaliek. Tikai attīstības aģentūra. No VARAM arī kaut ko izņem ārā. Tad izveido vēl vienu ministriju. Kopā - trīs ministrijas ar milzīgiem aparātiem un tikpat milzīgiem izdevumiem. Patiesībā vajadzēja pieņemt lēmumu apvienot VARAM ar Ekonomikas ministriju. Vajadzēja tikai politisku lēmumu. Bet tas netika pieņemts.

Bet Valsts prezidents aizstāv šādas jaunas ministrijas izveidi: Klimata ministrija, raugi, ir svarīga, jo “Eiropas zaļais kurss ir pastāvīga politika”.

Prezidents jau nu varēja paklusēt. Viņš trīs gadus klusēja un atlikušo gadiņu pirms prezidenta pilnvaru termiņa beigām varēja netaisīt nekādu kampaņu. Viņš saprata: ir ievēlēti 75 jauni deputāti, tāpēc piepūta vaigus un sāka tēlot bargo vīru uz Saeimas tribīnes.

Parunāšu līdzībās. Ir dažādi suņi. Ir, piemēram, bulterjers: par to nav daudz jāstāsta, bet, ja iekodīs, tad būs slikti. Ir vācu aitu suns: gudrs sargsuns, ar savu raksturu. Un ir pūdelītis. Tas ierodas un pēkšņi sāk tēlot bargu suni. Piedošanu, ja tu tāds nekad neesi bijis, kāpēc pēkšņi sāc tēlot nikno kodēju? Tu taču nevari iekost! Visi zina, ka tu esi tikai pūdelis, no kura nekas nav atkarīgs...

Ko tagad dara Levits? Mēģina parādīt savu gribu un varu, sak, jums vajadzīgs tieši tāds prezidents! Bet ko viņš darīja iepriekšējos trīs gadus? Kad cilvēki nāca pie prezidenta pils un protestēja pret kovidierobežojumiem, viņam - kā visas tautas prezidentam - vajadzēja iznākt ārā. Neviens taču viņam pāri nedarītu. Un vajadzēja uzstāties ar runu... Tomēr nekas tāds nenotika. Viss, ko viņš patlaban dara, ir izgājieni kopā ar Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāju Sarmīti Ēlerti, lai tikai paliktu prezidenta pilī arī uz nākamo termiņu.

Parunāsim par koalīciju, kas nekādi neveidojas. Kariņš apgalvo, ka viņam esot arī citi koalīcijas varianti, ja “Apvienotais saraksts” iespītējas. Varbūt jūsu partija tiks aicināta piedalīties koalīcijā?

Partija “Latvija pirmajā vietā” ieņems konstruktīvas opozīcijas nostāju. Mēs kritizēsim varu tajos punktos, kam nepiekritīsim, taču atbalstīsim smagus, bet vajadzīgus lēmumus - pat ja tie būs nepopulāri. Mums ir savs plāns: mēs vēlamies izveidot vairākas parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK).

Pat vairākas?

Jā. Sāksim ar trim. Viena PIK būs par kovidiepirkumiem - vakcīnām, “zelta” gultām, par visu izšķērdēto naudu. Tur ir miljardi eiro. Vakcinācijas un testēšanas centri pelnīja miljonus eiro - tāds iespaids, ka būtu tirgotas narkotikas... Bet patiesībā vajadzēja regulēt cenas.

Nākamā PIK būs saistībā ar Jura Juraša iespējamo kukuli pusmiljona eiro apmērā, ko viņš, iespējams, saņēmis no Guseļņikova. Pratināsim gan Jurašu, gan Bordānu - kā ir sanācis, ka Juraša ģimenes uzņēmums sniedzis konsultācijas, bet rezultātā ir izlaupīta banka (PNB), simtiem miljonu eiro pazuduši no bankas, Guseļņikovs aizlaidies. Nāksies nopratināt arī bijušo NATO ģenerālsekretāru Rasmusenu un Vācijas izlūkdienesta priekšnieku, kuri bijuši bankas padomē: kāda bijusi Bordāna un Juraša loma? Vācu izdevums “Bild” rakstīja, ka augsta līmeņa politiķi to visu pieseguši...

Pie reizes šī pati PIK varētu papētīt, kas notiek ar AB.LV bankas likvidāciju. Jo sanāk, ka viena daļa banku var nodarboties ar naudas atmazgāšanu, savukārt citas bankas tiek vienkārši likvidētas. Esmu bijis AB.LV bankas klients, un man četrus gadus šajā bankā ir bijusi iesaldēta liela nauda. Tagad tā ir atmaksāta. Vai tiešām bija vajadzīgi četri gadi, lai pārbaudītu un vēlreiz pārbaudītu faktu, ko VID jau sen ir pārbaudījis?

Bet tostarp daudzi uzņēmumi ir bankrotējuši, jo viņu līdzekļi bijuši iesaldēti. Man nav nekādas personiskas ieinteresētības, un es gribu zināt, vai šīs bankas likvidācija notiek korekti. Esmu dzirdējis, ka ir noslēgti līgumi ar auditorkompānijām un viens no līgumiem ir par 40 miljoniem eiro - šī nauda tiekot maksāta uz visām pusēm. Tad kas tā par likvidāciju? Likvidācija būs pēc iespējas ilgāka, jo kumoss ir liels?

Trešā PIK izmeklēs Ventspils uzņēmumu lietu. Lembergu ielika cietumā uz gadu. Lai tā tiesvedība rit savu gaitu, bet kas notiek ar arestēto mantu? Prokuratūra to ir uzticējusi Rudolfam Meroni, un man ir jautājums: kāpēc prokuratūra izvēlējās ieinteresēto personu Meroni kā mantas glabātāju? Kāpēc nevarēja izvēlēties neitrālu pusi? Šajā lietā nāksies pratināt vairākus prokurorus.

Izskatās, ka valstij jau ir radīti lieli zaudējumi, jo manta, kas bija apķīlāta, - tās vairs nav. Meroni tika uzticēts maciņš ar naudu, maciņš ir palicis, bet naudas nav. Vai prokuratūra šādā veidā nav piedalījusies mantas izšķērdēšanā?

Kādas ir jūsu prognozes: vai Egilu Levitu pārvēlēs uz nākamo prezidentūras periodu?

Nepārvēlēs. Tad man jāizstāsta par vēl vienu PIK. Tā noskaidros, vai Levitam ir viena vai vairākas pilsonības. PIK noskaidros: Levits ir atteicies no Vācijas pilsonības vai nav? Ja nav atteicies, tad viņš ir pārkāpis likumu. Kopumā man šķiet, ka viņu nepārvēlēs, jo nedz “Jaunajā Vienotībā”, nedz NA viņam nav viennozīmīga atbalsta.

Savulaik jūs bijāt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) idejas autors un virzītājs. Bet tagad, kad zinām, ko Krievija dara Ukrainā, vai jūs varētu aizstāvēt TUA idejas atdzimšanu?

2009. gadā vērojām vairāk nekā 20% kopprodukta kritumu. Būvniecības un nekustamā īpašuma nozares bija apstājušās, ekonomika pagrimumā. Es sagatavoju konkrēto likumdošanas projektu un panācu, ka par to nobalso Saeimas vairākums. Mūsu ekonomikā ienāca 3,5 miljardi eiro. No tiem 1,5 miljardi eiro bija reģistrētie darījumi, pārējie - multiplikators, nauda, ko tērēja dzīvokļu remontiem, ciematu un skolu celtniecībai (Piņķos ir trīs starptautiskās skolas). Tas viss ir bijis pareizi.

Tagad - pēc 24. februāra - situācija ir mainījusies. Esošā vara līdz nākamā gada vidum ir iesaldējusi uzturēšanās atļauju saņemšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Es šo lēmumu atbalstu tikai daļēji, jo karš starp Krieviju un Ukrainu nebeigsies tuvākajā laikā. Tas, manuprāt, ieilgs gluži kā karš starp Izraēlu un Palestīnu.

Domāju, ka no Krievijas brauks prom ļoti daudz cilvēku. Tur ir daudz tādu, kuri nevēlas sevi identificēt ar Putina režīmu. Mums ir jāizvērtē, piemēram, IT speciālisti - jauni un gudri cilvēki. Ja šādus cilvēkus paņem pretim Vācija - un tā viņus tiešām ņem pretim -, tad viņi var atbraukt arī pie mums, jo Vācija viņiem iedevusi uzturēšanās atļauju. Mēs esam Eiropā, mēs nevaram aizvērt Latviju. Ja mēs neplānojam izstāties no ES, šī kvalitatīvā migrācija jāizvērtē individuāli.

Kaut gan man nepatīk jēdziens “kvalitatīvā migrācija”, nez kāpēc ir aizdomas, ka jūs šo jautājumu saistīsiet ar demogrāfiju.

Tā arī būs. Sāksim ar to, ka Latvijas ārējais parāds pēdējo gadu laikā ir palielināts līdz 18 miljardiem eiro. Ja turpināsim ik gadu aizņemties pa diviem miljardiem eiro - kā tas patlaban izskatās -, tad parādu jūgā iedzīsim vairākas nākamās paaudzes. Tad varbūt saliekam galvas kopā un padomājam: kā valsts varētu pelnīt?

Protams, vajag atbalstīt rūpniecību, bet - lai uzprojektētu, uzbūvētu un palaistu rūpnīcu, būtu vajadzīgi vismaz trīs vai pat četri gadi. Četrus gadus pie mums “būvēja” koncertzāli - neuzbūvēja, četrus gadus “būvēja” cietumu Liepājā - neuzbūvēja. “Būvēt” reizēm var arī runājot...

Tad no kurienes ātri paņemt naudu? Tas, ko gribu piedāvāt, ir saistīts ar programmu, kas aprobēta visā pasaulē. Un turklāt - aizmirstot Baltkrieviju un Krieviju.

Mēs visi redzam to, ka mūsu tauta izmirst. Pērn nomira 37 000 cilvēku, piedzima tikai 17 000 bērnu. Plus vēl migrācija. Situācija ir baisa. Ko varam darīt tagad un tūlīt, lai dzimtu vairāk bērnu? Mums vajadzīga liela nauda: 5000 eiro katram jaundzimušajam. Šogad piedzims ap 16 000 bērnu, noņemam nost dzērājus un narkomānus, kuri ir uzskaitē, pārējie, kuri dzīvo Latvijā, saņem pa 5000 eiro. Uzliekam mērķi: lai nākamgad piedzimst 30 000 bērnu. Tas valstij izmaksās 150 miljonus eiro. Četros gados tie būs 600 miljoni eiro.

Vienreizējs pabalsts - tas ir labi, bet ir kā mājokļa kredītu? Nolemjam, ka ģimene, kurā ir viens nepilngadīgs bērns, aiziet uz banku un paņem hipotekāro kredītu uz 20 gadiem, valsts nodrošina 10% atlaidi, respektīvi, cilvēks ņem 100 000 eiro kredītu, bet atdod 90 000 eiro. Ja ir divi bērni, tad atdod 80 000 eiro, ir trīs bērni, tad atdod 70 000 eiro, ja ir četri bērni, tad atdod 60 000 eiro. Ja ir pieci bērni, tad - 100% atlaide. Valsts apkalpo šo kredītu.

Lūk, Īrijā ir ģimene, piemēram, ar trim bērniem, uz konta ir 20 000 eiro, tā nevar atļauties nopirkt mājokli Latvijā. Tad ģimene izdomā: radīsim vēl divus bērnus un saņemsim 100 000 eiro atbalstu mājokļa iegādei.

Bet no kurienes jūs grasāties ņemt šo naudu?

Ja kredīta atdošanas ilgums ir 20 gadi, izrēķinām: gadā jāatdod 5000 eiro. Ja pieskaitām dārgās EURIBOR likmes, tad gadā jāatdod 10 000 eiro. Sadalām 10 000 uz 12 mēnešiem, sanāk 833 eiro. Vai mēs varam vienai ģimenei mēnesī piešķirt 833 eiro pabalstu, ja viņiem ir pieci bērni? Vienam bērnam pabalsts tad ir 166 eiro mēnesī.

Tātad jūs jautājat - kur ņemt naudu šai programmai? Budžetā naudas nav, aizņemties nevar. Mans priekšlikums: nevis gaidīt, kad Brisele mums sūtīs bēgļus no Āfrikas, bet veidot jaunu programmu, kas saucas - pastāvīgā uzturēšanās atļauja. Tiem cilvēkiem, kuriem ir legāli ienākumi un kuri vēlas dzīvot Eiropā, tostarp Latvijā, cilvēkiem, kurus ir pārbaudījušas drošības iestādes, un patlaban es nerunāju ne par krieviem, ne par baltkrieviem, bet gan par Apvienoto Arābu Emirātu, Dienvidamerikas u.c. iedzīvotājiem, - mēs piedāvājam dzīvi Eiropā, bet par to viņiem ir jāsamaksā.

Tātad - šiem cilvēkiem jāiegulda Latvijas ekonomikā, uzņēmējdarbībā vai nekustamajā īpašumā vismaz 250 000 eiro. Plus mēs izveidojam Nacionālās attīstības fondu, kas pieder valstij, un šajā fondā šiem cilvēkiem jāinvestē papildus 250 000 eiro. Tas nozīmē: ģimene ar nepilngadīgiem bērniem, kas vēlas dzīvot Eiropā, investē pusmiljonu eiro.

Mūsu plāns - gadā piesaistīt vismaz 10 000 turīgu ģimeņu. Šie cilvēki fondā iemaksās divarpus miljardus eiro. No fonda nauda tiks novirzīta ģimeņu atbalstam.

Jūs sakāt - 100 000 eiro mājoklim. Par tādu naudu neko prātīgu Rīgā nevar nopirkt.

Reģionos var! Tie “jāatdzīvina”, un šī ir tā programma, kas var līdzēt to darīt. Cilvēki sāks piepildīt reģionus, bet tur, kur cilvēki sāk dzīvot, ir jāver vaļā skolas, bērnudārzi, veikali...

Runājot par miljoniem... Kādā stadijā šobrīd atrodas laikraksta “Novaja gazeta” redaktora Dmitrija Muratova apgalvojums, ka Putins vairākiem rietumvalstu politiķiem, tostarp arī jums, ir maksājis no 1,5 līdz diviem miljoniem eiro gadā?

Esmu uzrakstījis iesniegumus SAB, KNAB un Valsts drošības dienestam ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu, lai noskaidrotu, kas stāv aiz šīs apmelošanas. Aicināju nopratināt Muratovu. Nesaprotu, kā tas varēja sanākt: pēdējā dienā, kad ir aizliegta priekšvēlēšanu kampaņa, visi ziņu portāli tika pārpludināti ar informāciju, ka Putins ir maksājis Šleseram.

9. novembrī no Valsts policijas saņēmu atbildi - acīmredzot KNAB bija pāradresējis manu iesniegumu policijai, - Valsts policija ir atteikusies ierosināt kriminālprocesu.

Daudzi ir uzdevuši arī šādu jautājumu: kāpēc jūs savā partijas vēlēšanu listē iekļāvāt dēlu? Ģimenes tadīcija?

Es nebiju domājis, ka viņu ievēlēs... Ričards ir ieguvis labu izglītību, viņš ir režisors. Viņš piedalījās vēlēšanu kampaņā, apbraukāja visu Latviju un filmēja. Teicu: ieliksim tevi sarakstā, vismaz būsi bijis deputāta kandidāts. Ja kāds pārmet par Ričardu, tad - pārmetums ir vēlētājiem, kuri par viņu balsoja. Mēs esam vienīgā ģimene Latvijā, no kuras trīs cilvēki ir ievēlēti parlamentā: mana sieva Inese, es un Ričards.

Jautājumi par Ričardu radās pēc tam, kad viņš parādījās kādā intervijā, kurā viņš nespēja izstāstīt, ko darīs Saeimā.

Tā nebija intervija, jautājumus uzdeva kāds cilvēks, kurš pārstāv “Boikota partiju”. Jautājumi sākotnēji tika uzdoti man, klāt pienāca Ričards, es viņam teicu, lai nerunā ne ar vienu, tāpēc viņš apmulsa, kad jautātājs vērsās pie viņa. Bet Ričards - lai vispirms pastrādā!

Turklāt mums ir plāns: veidosim savu TV, filmēsim, paudīsim savu viedokli, jo mēs nevaram paļauties uz to, ka sabiedriskie mediji mūs kādreiz parādīs vai uzklausīs. Jā, Ričards palīdzēs mūsu partijai veidot PR, atspoguļos mūsu darbu nākamo četru gadu laikā.

Vai esat pametis amatus dažādos uzņēmumos, kas vistiešākajā veidā saistīti ar Krieviju?

2012. gadā mēs Latvijā izveidojām kopuzņēmumu ar Krievijas uzņēmumu “RŽD” (Rossijskaja žeļežnaja doroga - krievu val.). Tas bija svarīgi kravu plūsmas dēļ, tas veicināja kravu piesaisti Latvijas ostām. Biju desmit gadus šā uzņēmuma valdē, ja pareizi atceros - mana alga bija trīs vai trīsarpus tūkstoši eiro. Bet, tā kā pieņēmu lēmumu iet politikā, es atstāju amatus visos uzņēmumos, daļa no tiem ir pārdoti vai likvidēti.

Kā vērtējat ostu reformu, ko uzsāka pagaidām esošā valdība?

Nav nekādas ostu reformas, toties notiek ostu iznīcināšana. Labi, ka Liepāja nosargāja savu pārvaldības struktūru, Ventspilī un Rīgā vecā struktūra ir nojaukta, bet jauna nav uzbūvēta. Šī tā dēvētā “reforma” ir pret Latvijas interesēm, tāpēc netiks īstenota. Man ir pārliecība, ka Uldis Pīlēns un Uldis Sesks, kuri nosargāja Liepājas ostu, palīdzēs nosargāt arī Ventspils un Rīgas ostas.

Ja jūs būtu premjers, kas būtu jūsu pirmais darbs?

Es nemuļļātos. Es ātri vienotos, un mēs jau sen būtu sākuši strādāt. Mēneša laikā pēc vēlēšanām valdība būtu gatava, visi darbi - norunāti un salikti uz papīra. Tiktu pildītas partiju saistības ar Darba devēju konfederāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameru, citām organizācijām. Nedēļā būt nevis viena, bet divas vai pat trīs Ministru kabineta sēdes. Galvenais - peļņa un ienākumi, tāds būtu mans kā premjera galvenais uzdevums, lai uzlabotu valsts un tās iedzīvotāju ekonomisko situāciju. Pagaidām Uldis Pīlēns ir vienīgais, kurš runā par to, kā izvilkt valsti no krīzes. Nevienu citu tas neinteresē.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā