Ašeradens: Skaidrība par ārkārtas nodokli bankām un energouzņēmumiem būs augustā

Vaicāšu tieši - kad jūs atlaidīsiet VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi? Vai ar esošajiem skandāliem un koalīcijas partneru AS kategorisko prasību nepietiek? Vai gaidīsiet VDD atzinumu par VID IT sistēmu uzturētāju “Emergn”, aiz kura, iespējams, slēpjas ar Krievijas specdienestiem saistīti cilvēki?

11. aprīļa Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" Jaunzemes kundze informēja, ka patlaban neizskata iespēju atkārtoti kandidēt uz dienesta vadītāja amatu.

Šobrīd ir apstiprināta jaunā VID stratēģija 2023.-2026. gadam, kas paredz virzību uz jaunu un modernu nodokļu administrāciju, kā arī, līdzīgi kā Somijā, partnerību ar klientu. Ir uzsākts darbs pie jauna likuma izstrādes par Latvijas nodokļu un muitas administrāciju, kas cita starpā paredzēs arī VID padotības maiņu no finanšu ministra uz Finanšu ministriju.

Tikko būs skaidras jaunā regulējuma aprises un tā ieviešanai nepieciešamās vadības kompetences un zināšanas, Valsts kanceleja sludinās konkursu uz jauno VID vadītāja amatu.

Vai jums pašam ir radusies skaidrība, kas īsti ir noticis VID iepriekšējā ministra Jāņa Reira laikā? Viņš ir bezgalīgi cīnījies ar I. Jaunzemi, kura demonstratīvi nepildīja viņa rīkojumus, bet paralēli, šķiet, VID ir norisinājusies spraiga iekšējo grupējumu cīņa. Visa tā rezultātā - vai jūs personīgi uzticaties VID vadībai?

Respektējot neatkarīgas disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinuma rekomendāciju, izbeidzu I. Jaunzemes disciplinārlietu ar aizrādījumu.

Atgādināšu lasītājiem notikumu hronoloģiju - Ievas Jaunzemes disciplinārlietas izvērtēšanai 2022. gada 15. septembrī tika izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ar pārstāvjiem no Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Komisija savu atzinumu sniedza 2022. gada 2. decembrī. Komisijas secinājums - viņi neatrod nekādus pārkāpumus Jaunzemes kundzes darbībās, un vienīgais tiešais pārmetums bija finanšu ministra rīkojuma par darbinieku rotāciju izpilde tikai daļēji. Kad pagājušā gada 14. decembrī stājos finanšu ministra amatā, izmantoju tiesības pagarināt disciplinārlietas izmeklēšanu līdz 2023. gada 15. janvārim, lai rūpīgi iepazītos ar Ievas Jaunzemes disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu. Šī gada 13. janvārī atbalstīju disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinuma rekomendāciju izbeigt disciplinārlietu, izsakot I. Jaunzemei aizrādījumu par darbinieku rotācijas daļēju izpildi.

Gadījumi, kad ir iespējams izbeigt valsts civildienesta attiecības ar ierēdni, ir noteikti Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmajā daļā. Ievērojot, ka šobrīd nav iestājies neviens no likumā minētajiem gadījumiem, nav pamata atbrīvot no amata I. Jaunzemi.

Jaunzemes kundzei ir doti skaidri uzdevumi, kas savā mazāk nekā gadu atlikušajā laikā līdz dienesta beigām ir jāpaveic. Es vērtēju darbus un rezultātus.

Kādas reformas VID struktūrā jūs esat iecerējis? Vai I. Jaunzeme, jūsuprāt, ir spējīga tās realizēt?

Kā jau minēju, šobrīd ir apstiprināta jaunā VID stratēģija 2023.-2026. gadam un uzsākts darbs pie jauna likuma izstrādes par Latvijas nodokļu un muitas administrāciju. Tikko būs skaidras jaunā regulējuma aprises un tā ieviešanai nepieciešamās vadības kompetences un zināšanas, Valsts kanceleja sludinās konkursu uz jauno VID vadītāja amatu.

Vai, pēc jūsu rīcībā esošās informācijas, VID pastāv “pasūtījumu galds”? Kuras Latvijā ir “neaizskaramās personas”?

Man šādas informācijas nav.

Vai esat noskaidrojis, kā varēja gadīties, ka bijušās VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas vadītājas Gitas Plaudes 2019. gada ziņojumi par pretlikumīgiem augstāku VID amatpersonu rīkojumiem līdz toreizējā finanšu ministra Reira galdam tā arī nenonāca? Kur VID un FM sistēmā ir bloķējošie faktori, kas neļauj finanšu ministram iepazīties ar tik nopietniem dokumentiem?

Es nevaru komentēt dokumentu apriti iepriekšējā ministra laikā.

Vai plānojat pasūtīt neatkarīgu VID auditu?

VID iekšējā audita daļa, kura savu uzdevumu veikšanā ir neatkarīga no pārējām VID struktūrvienībām, likumā noteiktajā kārtībā nodrošina ikgadēju neatkarīgu un objektīvu iekšējās kontroles sistēmas novērtēšanu, veicot uz risku novērtējumu balstītus iekšējos auditus.

Jebkurā brīdī, kad nepieciešams, var tiek veikta papildu nepieciešamā pārbaude. Piemēram, pēc sociālajos medijos aprīļa vidū izskanējušas informācijas, ka Valsts ieņēmumu dienesta IT sistēmas varētu būt ārēji ietekmējamas, aicināju valsts drošības iestāžu vadītājiem veikt visas nepieciešamās pārbaudes.

Vai personiski atbalstāt ārkārtas virspeļņas nodokļa vai “solidaritātes maksājuma” ieviešanu komercbankām un energouzņēmumiem? Jaunākie banku rādītāji liecina, ka to peļņa šogad tikai turpina kāpt, EURIBOR likme, kurai piesieti kredītu maksājumi, ECB politikas rezultātā pieaug, bet banku depozītu likmes tiek palielinātas kūtri.

Situāciju, kurā Latvijas bankas aktīvi izmanto Eiropas Centrālās bankas politiku savas peļņas palielināšanā caur kredītu procentu pieaugumu, nevērtēju pozitīvi, tāpēc, tiekoties ar nozari, kopā ar Latvijas Banku skaidri norādījām uz rīcībām, ko gaidām no bankām: pirmais - palielināt depozītu likmes, otrais - samazināt komisijas maksas, tādējādi veicinot arī klientu mobilitāti, un trešais - sagatavot labvēlīgu augsni kreditēšanas apjoma palielināšanai ekonomikas izaugsmes brīdī.

Augustā, pirms Finanšu ministrija iesniegs MK informatīvo ziņojumu "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam izstrādes virzību", Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā vērtēsim banku līdzšinējo rīcību un “solidaritātes maksājumu bankām” aktualitāti.

Vai ar likumu nebūtu jānosaka EURIBOR likmes izmantošanas atcelšana kredītu līgumos, jo tā zaudējusi savu ekonomisko jēgu?

EURIBOR ir indekss, kas parāda vidējās procentu likmes, par kādām Eiropas bankas aizņemas līdzekļus savā starpā starpbanku tirgū, līdz ar to tam joprojām ir būtiska nozīme kredītu līgumos.

Valstij nav tiesību iejaukties kredītiestādes un klienta līgumattiecībās, ko regulē tirgus

Kā panākt, lai komercbankas sāktu kreditēt arī Latvijas reģionos? Vai situācijas loģisks risinājums nebūtu valsts kredītbankas izveide? Nopietna konkurenta parādīšanās liktu sasparoties arī privātajam sektoram.

Turos pie uzskata, ka vienīgi konkurence var veicināt kreditēšanas procesu, tajā skaitā reģionos. No valdības puses, pirmkārt, vērtējam finanšu institūcijas “Altum” iespējas paplašināt atbalsta programmas Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, otrkārt, aktīvi strādājam, lai paaugstinātu iedzīvotāju kā investoru aktivitāti kapitāla tirgū. To darām, veicinot interesi par valsts krājobligācijām, kas jau šobrīd nes rezultātu - pašlaik ap 2500 iedzīvotāju ir iegādājušies krājobligācijas vairāk nekā 83 miljonu eiro apmērā. Mūsu mērķis ir šogad iekšējā tirgū pārdot valsts krājobligācijas vismaz par 500 miljoniem eiro.

Jāuzsver, ka šobrīd turpinās dialogs ar bankām par kreditēšanas kūtro gaitu Latvijā, jāmin arī ārējā kreditēšanas politikas ietekme, pie šobrīd ECB augstajām kreditēšanas likmēm situācija jāskatās kopsakarā un jāmeklē labākie risinājumi kreditēšanas aktivizēšanā.

Jūsu vadībā darbojas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupa, kurā ietilpst gan ierēdņi, gan koalīcijas politiķi. Cik tālu esat tikuši? Vai jums ir vismaz izkristalizējies - nodokļu slogs Latvijā ir par mazu vai par lielu? Kādos virzienos būtu nepieciešamas izmaiņas?

Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības vides stabilitāti un uzticamību, valdība vienojās lielākās nodokļu sistēmas izmaiņas veikt tikai reizi politiskajā ciklā. Tādēļ šobrīd notiek intensīvs darbs pie Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādāšanai tik tiešām ir izveidota Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kas ir valdības koalīciju veidojošo partiju izveidota koleģiāla, koordinējoša, konsultatīvā platforma nodokļu politikas jautājumos ar mērķi koordinēt sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem.

Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdēs tiek pieaicināti arī eksperti no citām ministrijām, Latvijas Bankas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Valsts ieņēmumu dienesta, Ārvalstu investoru padomes, kā arī valdības sociālo un sadarbības partneru - Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības - pārstāvji.

Ir skaidrs, ka ar šī brīža budžeta līdzekļiem nav iespējams pietiekami finansēt akūtas vajadzības veselības un izglītības nozarēs. Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupai ir uzdevums rast labāko risinājumu šiem izaicinājumiem.

Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa ir vienojusies publiski nekomentēt rezultātu līdz brīdim, kad 15. augustā Finanšu ministrija iesniegs MK informatīvo ziņojumu "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam izstrādes virzību".

Vai, jūsuprāt, jāatjauno īpašs nodokļu režīms pavisam mazajiem uzņēmējiem?

Vienkāršotie nodokļu režīmi - pastāvošie un potenciālie - pašlaik tiek vērtēti Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā, turklāt dažādos aspektos. Būtiski ir nodrošināt, ka šie nodokļa maksātāji - fiziskās personas - nepieciešamības gadījumā saņem arī adekvātu sociālo nodrošinājumu. Pieredze liecina, ka problēmas, kas saistītas ar darba ņēmēju nepietiekamu sociālo aizsargātību, kas izriet no nesamērīgi mazu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas, īpaši izgaismojas kritiskās situācijā, piemēram, saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Tādējādi nodokļu politikas pamatnostādņu mērķis, cita starpā, ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, kā arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijas nolūkā.

Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa meklē sabalansētus risinājumus, kas atbalsta mazo uzņēmēju potenciālu un nemazina viņu iespējas attīstīt savu saimniecisko darbību, un vienlaikus nodrošina, ka arī mazie uzņēmēji veic savām ekonomiskajām iespējām atbilstošus nodokļu maksājumus. Pilnveidošanas priekšlikumu izstrāde šajā jautājumā deleģēta speciālai apakšgrupai.

Jūs publiski esat izteicies, ka ir nepieciešams ieviest obligātu vispārēju iedzīvotāju ienākumu deklarāciju. Kāpēc? Kāda jēga tvarstīt cilvēkus, kuri komercdarbību neveic?

Jau šobrīd VID gadā saņem un apstrādā aptuveni vienu miljonu gada ienākumu deklarāciju.

Ņemot vērā, ka būtisku ēnu ekonomikas daļu veido tieši aplokšņu algas, vispārējā ienākumu deklarēšana ir viena no ēnu ekonomikas apkarošanas aktivitātēm. Obligātā vispārēja iedzīvotāju ienākumu deklarēšana sniegs iespēju VID iegūt plašāku informāciju par maksātāja kalendāra gada ienākumiem un to, kāda nodokļa daļa ir samaksāta taksācijas gada laikā, kāds nodokļa apmērs ir jāpiemaksā budžetā vai, gluži pretēji, jāatgūst no tā.

Cilvēki, kuri neveic komercdarbību, netiks būtiski apgrūtināti, jo VID sistēmas automātiski ģenerēs gada deklarācijas projektu, un cilvēkam būs tikai jāapliecina, ka tā ir korekta un tie ir viņu vienīgie ienākumi. Tāds apliecinājums nepieciešamības un aizdomu gadījumā dos iespēju attiecīgajām iestādēm vērsties ar jautājumu par nedeklarēto līdzekļu izcelsmi.

Kāpēc valdība izvēlējās taktiku ilgstoši nepiekāpties pedagogu prasībām, kuru izpilde, izrādās, prasa nieka četrus miljonus eiro? Vai uz kopējā plānotā budžeta deficīta fona, kas ir pie 1,8 miljardiem eiro, tā nav nožēlojama sīkumainība? Vai JV politiski tas bija vajadzīgs?

Šī valdība ir gatava risināt vairāku desmitu gadu sasāpējušos jautājumus izglītībā un veselībā, kā arī pilnveidot dialogu ar sociālajiem partneriem. Mēs esam principiāli par atalgojuma palielinājumu, tas ir visos valdības dokumentos, deklarācijā un rīcības plānā, un jau ir pieņemti attiecīgi lēmumi.

2023. gada valsts budžetā tika iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, atvēlot 124 miljonus, un tagad aprīlī papildus piešķirti vēl gandrīz 15 miljoni. Tas bija tam brīdim atbilstošs lēmums.

Ņemot vērā šī brīža nospriegoto budžeta situāciju, neviens eiro nav sīkumainība, un šobrīd būtu novirzāms veselības sistēmas akūto vajadzību segšanai.

Kā jau bija gaidāms, ministrijas kūtri meklē līdzekļus savos budžetos, ko novirzīt veselības aprūpes nozarei, kā to bija iecerējis premjers. Ko darīsiet, lai atrisinātu briestošo krīzi medicīnā?

Apgalvojums neatbilst patiesībai - ministrijas atbildīgi pieiet šim jautājumam un meklē līdzekļus savos budžetos. Nepieciešamais finansējums veselības nozarei būs - diskusija ir tikai par scenāriju un apjomu.

Cerības vieš divas lietas, pirmkārt, 30. maija Ministru kabineta sēdē prezentētie informatīvie ziņojumi par strukturālajām pārmaiņām skolu tīkla sakārtošanā un slimnīcu līmeņošanā iezīmē skaidru progresu un virzību uz rezultātu, otrkārt, Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa aktīvi strādā pie veselības sistēma finansēšanas modeļa pilnveides.

ES fondu apguves rādītāji Latvijā ir nožēlojami. Ko darīsiet? Atlaidīsiet CFLA vadību, kā to pieprasa Latvijas vadošās uzņēmēju organizācijas?

Nepiekrītu jautājuma uzstādītajam apgalvojumam - ES fondu investīciju ieguldīšanas gaita šobrīd kopumā atbilst Finanšu ministrijas plāniem, un šogad izmaksas veiktas ir divas reizes vairāk nekā 2022. gadā tādā pašā periodā.

Šogad ir paredzēts vēsturiski augstākais ES fondu investīciju apjoms - teju 1,2 miljardu eiro apjomā, kas sniegtu Latvijas IKP pienesumu aptuveni viena procentu punkta apmērā, un pie šī brīža makroekonomiskajiem attīstības scenārijiem tas ir būtisks stimuls Latvijas ekonomikai.

Protams, neiztikt bez izaicinājumiem. Tāpēc šobrīd kopīgi ar iestādēm fokusējamies uz darbiem, lai investīciju plūsma būtu optimāla arī vidējā termiņā. 

Redzot, ka vidējā termiņā lēnā investīciju noteikumu sagatavošana un apstiprināšana var būtiski bremzēt investīciju plānus, aktuālos problēmjautājumus regulāri skatām ES fondu tematiskajā ministru komitejā, un reizi mēneši Finanšu ministrija par progresu ziņo valdībai.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā