Olafs Pulks: Nākamajā pavasarī Rīgas ielas būs vēl bedrainākas

Kurš ir labāks Rīgas mērs - Mārtiņš Staķis vai Vilnis Ķirsis? Vai varbūt labāks bija vēl kāds cits?

Nevaru būt objektīvs, jo mēs ar Vilni Ķirsi abi esam no vienas partijas, kopīgi risinām jautājumus, es viņu jau sen pazīstu un viņam uzticos. Vilnim Ķirsim vēl jāpaveic viņam uzticētie darbi, un viņš būs labākais.

Rīgā risinās vērienīgi būvdarbi - tiek celts “Rail Baltica” dzelzceļš. Tikmēr daudzviet pilsētā ielas un iekšpagalmi ir vienās bedrēs. Kāpēc tā?

Ja runājam par vilciena atzaru starp Centrālo staciju un lidostu, tad, iespējams, tiks jaukti nost vairāki tilti, un nevar zināt par finansējumu, jo būvdarbi esot sadārdzinājušies četras reizes līdz astoņiem miljardiem eiro. Bet centrā, kā saprotu, finansējuma pašlaik pietiek, un darbi intensīvi turpinās. Šie darbi jāpabeidz šogad, citādi var rasties problēmas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Par mikrorajoniem un ielām laba vai slikta, bet bija sistēma un bedres tika lāpītas. Tās daudzviet tika ne tikai lāpītas, bet, noņemot virskārtu, tika noklāta ar asfaltu arī plašāka virsma. Taču pēc anonīmās sūdzības, ka Satiksmes departamentā neesot izveidota atbilstoša uzskaites sistēma, kas ļautu pārliecināties par paveikto darbu apjomu un ieklātā asfalta daudzumu, darbus nācās pārtraukt.

Meklēsim citas iespējas. Pēc Satiksmes departamenta iniciatīvas ir grozīti Ministru kabineta noteikumi, un tagad varam veikt ielu remontus bez defektācijas akta sastādīšanas - kā “Latvijas valsts ceļi” to jau visu laiku dara. Diemžēl, un to jau tagad var pateikt, pavasarī Rīgas ielas būs vēl daudz sliktākā stāvoklī nekā bija šajā pavasarī, jo tos darbus, kurus bijām paredzējuši veikt šajā vasarā, neesam varējuši veikt. Ceļu degradācija turpināsies vēl lielākā apmērā nekā līdz šim. Bet tur nevienam neko nevaru pārmesti - anonīmais ziņojums bija, darbi tika pārtraukti, Mārtiņš Staķis kopā ar izpilddirektoru atstādināja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju un satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku. Pēc tam viņi tika atjaunoti amatos, taču negatīvu iespaidu uz satiksmi tas atstāja. Skaidrs, ka pie tādas uzskaites sistēmas, kāda bija iepriekš, nedrīkst atgriezties un ir jāatrod kāda cita, jo, rīkojoties ar pašvaldības naudu, jāuzmanās, jābūt ļoti precīziem. Es aicinu Rīgas domes deputātus netīksmināties par anonīmo ziņojumu, bet kopīgi domāt, ko darīt, lai šādas situācijas neatkārtojas, un glābt Rīgas ceļus!

Vilnis Ķirsis ir izteicies, ka, iespējams, nākamajā vasarā tiks slēgts 11. novembra krastmalas posms starp tiltiem pretī Vecrīgai, lai atdotu to gājējiem. Kā vērtējat šo iniciatīvu?

Runa ir par vasaru, kas ir atvaļinājumu laiks, kad skolās nav mācību un transporta kustība Rīgā ir mierīgāka. Skatīsimies, vai tas būs uz visu vasaru, vai tas būs uz vairākiem mēnešiem, vai tas būs uz nedēļas nogali. Par to diskusijas pašlaik notiek. Varbūt risinājums būs nevis slēgt pavisam, bet saglabāt pa vienai joslai autotransportam abos virzienos. Arī tad tas būtu liels ieguvums rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem. Jebkurā gadījumā būtu jābūt jaunām aktivitātēm, kas var būt visdažādākās - tirdzniecības vietas, krodziņi, bradājamie baseini, kur bērni varēs nākamvasar atvēsināties no karstuma, volejbola un basketbola laukumi. Mēs gaidām no uzņēmējiem idejas, kas tur varētu būt. Ja nebūs ideju piedāvājuma, tad nav arī jēgas tāpat vien ņemt un slēgt ciet 11. novembra krastmalu. Runa ir par posmu starp Vanšu un Akmens tiltu.

Runājot par šo tēmu, daudzi iedomājas šābrīža situāciju, kad šajā posmā ir īpaši intensīva satiksme, taču nākamgad tā vairs nebūs - transporta plūsma tika vairāk novirzīta uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu. Es vērtēju šo Rīgas domes priekšsēdētāja ideju pozitīvi.

Vai rūpēties par autobraucēju ērtībām, vai arī strādāt pie tā, lai pēc iespējas samazinātu transporta kustību Rīgas centrā un Rīgā kopumā? Uz kuru pusi ir tendēta pašreizējā Rīgas domes valdošā koalīcija?

Mums ir valdības uzdevums līdz 2027. gadam Rīgā izstrādāt zemas emisijas zonu. Pašlaik, cik zināms, Pilsētas attīstības departaments ar to nodarbojas - ir noslēgts ārpakalpojuma līgums ar starptautisko profesionālo pakalpojumu uzņēmumu “PricewaterhouseCoopers”, kas nāks ar savu piedāvājumu. Pagaidām nav zināms, kāds tas būs, bet skaidrs, ka nepieciešams transporta kustību centrā samazināt. Mēs pašlaik strādājam pie apvedceļa kravas mašīnām, kas ir Austrumu maģistrāle, kā arī pie Dienvidu tilta ceturtās kārtas, kam tagad ir izsludināts iepirkums. Tas palīdzēs padarīt mierīgāku kustību pa Vienības gatvi.

Mēs uzskatām, ka rīdziniekiem un pilsētas viesiem vairāk jādod priekšroka sabiedriskajam transportam.

Pirmais un “pats mugurkauls” ir sliežu transports. Bet es aizvien bažīgāk sāku skatīties uz valsts akciju sabiedrību “Pasažieru vilciens”, jo solījums bija, ka jau 2023. gadā sāks kursēt jaunie vilcieni. Taču 2023. gads jau ir iestājies un virzās uz beigām, un nav saprotams, kad beidzot jaunie elektrovilcieni būs.

Tas mani uztrauc, jo Rīgā pasažieru vilciens varētu būt tāds kā virszemes metro, mēs varētu runāt par vienoto biļeti vilcienam un pārējam sabiedriskajam transportam. Pašlaik “Rīgas satiksme” un “Pasažieru vilciens” cīnās par pasažieriem, lai gan šiem uzņēmumiem būtu jāsadarbojas, lai pilsētas sabiedriskais transports pieved vilcienam pasažierus.

Esam daudzviet ieviesuši jaunas sabiedriskā transporta joslas. Mums jautā arī, vai nevar būt sabiedriskā transporta joslas Valdemāra ielā abos virzienos, taču tam šī iela diemžēl ir par šauru. Visos gadījumos nepieciešama rūpīga iepriekšēja modelēšana, jo pretējā gadījumā var rasties situācija, ka nav nekādu ieguvumu. Daugavgrīvas ielā nācās daļu šīs joslas nodzēst.

Ko Rīgas dome darīs ar elektroskrejriteņiem?

Mēs neesam par aizliegumu, bet par šīs lietas sakārtošanu. Elektroskrejritenis, kā esmu ievērojis, ir diezgan labs rīks - pie daudzām sabiedriskā transporta pieturvietām tiek novietoti šie skrejriteņi, kas rāda, ka cilvēki pārsēžas autobusos un tramvajos. Autobuss neaizved līdz katrai mājai, un nav nekas slikts, ja atlikušo ceļu var veikt ar nomas elektroskrejriteni.

Taču centrā jāievieš kārtība, ka šie skrejriteņi jānovieto tikai īpašās tiem atvēlētās vietās, kā arī jāsamazina to pārvietošanās ātrums tur, kur ir intensīva gājēju kustība.

Kad atkal būs regulāra prāmju kustība uz Stokholmu, Helsinkiem?

Kovida pandēmija ir atstājusi iespaidu daudzās vietās un lietās, arī prāmju satiksmē. No prāmju operatoru puses pagaidām nav liela entuziasma vēlreiz atklāt šādas līnijas. Bet mēs pie tā turpinām strādāt. Iespējams, līnija Helsinki-Rīga ir cerīgāka.

Vai entuziasma trūkumam nav sakara ar kādām pārmērīgām ostas maksām?

Es domāju, ka tas nav iemesls. Ir citas problēmas - ir jāatrod kuģis, kas brauks regulāri, taču kuģi jau ir nofraktēti. To tā uzreiz mainīt nav vienkārši.

Daudziem Rīgas mēriem pēdējo 30 gadu laikā ir bijuši grandiozi plāni izveidot “Park&Ride” sistēmu - tas ir, lai cilvēks no Pierīgas vai citām pilsētām varētu ērti novietot savu auto stāvvietā pie pilsētas robežas un tālāk doties ar sabiedrisko transportu. Taču šāda sistēma joprojām nav ieviesta - nevienā no virzieniem. Kad tāda beidzot būs?

To Rīga viena pati nevar atrisināt. Pastāv ļoti strikti noteikumi, ka Rīga ārpus savas administratīvās teritorijas nekur nedrīkst ieguldīt līdzekļus.

Tāpēc galvaspilsētas mērs Vilnis Ķirsis ir runājis par divu līmeņu pašvaldībām, īpaši Pierīgā, kas, manuprāt, ir ļoti atbalstāma lieta. Ir jābūt stāvvietām pie vilciena stacijām. Taču vilcienu vēl nav... Bet vajadzētu būt tā, ka cilvēks atbrauc ar mašīnu, novieto to pie stacijas un tālāk brauc ar vilcienu. Protams, stāvparka un vilciena biļetei jābūt apvienotai.

Mēs būvējam mobilitātes punktus vilcienu stacijās, kur gan uzsvars nav uz privāto auto, bet uz to, lai, atbraucot ar vilcienu, cilvēks var ātri pārsēsties sabiedriskajā transportā.

Jūs nesen esat kļuvis par valdes locekli “Vienotībā”. Kāpēc jūsu partijā piepeši bija tik kvēls, tik ļoti vienprātīgs atbalsts Evikai Siliņai, lai viņa kļūst par Ministru prezidenti? Un nevis Olafam Pulkam, Valdim Dombrovskim, Kārlim Šadurskim vai vēl kādam?

Es domāju, ka Evika Siliņa ir ļoti cienījama kandidāte. Protams, ka mūsu partijai ir arī citi kandidāti. Valdis Dombrovskis jau ir bijis premjers, viņš pašlaik ieņem visaugstāko amatu no latviešiem.

Bet Evikai Siliņai mūsu partijas valdē ir absolūts atbalsts - viņa ir ļoti laba kandidāte, un kāpēc gan viņu neatbalstīt?

Nākamgad būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Vai tādi “Jaunās vienotības” kandidāti kā Valdis Dombrovskis, Krišjānis Kariņš un varbūt vēl kāds nesāks “grūstīties”, kurš labāk piemērots eiroparlamentārieša godam?

Ir labi, ka ir šādi kandidāti, un abi ir cienījami. Sliktāk būtu, ja kandidātu trūktu. Protams, ka lēmums būs jāpieņem, taču tas vēl nav darba kārtībā. Pašlaik darba kārtībā ir jaunā valdība.

Kad būs gatava jaunā valdība - vai piektdien?

Droši vien. Es ceru, ka visas trīs jauno valdību veidojošās koalīcijas partijas saprot un apzinīgi tam pieiet, ka nākamā gada budžets ir jāsastāda pēc iespējas ātrāk, tāpēc nedrīkst vilkt garumā valdības sastādīšanu.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā