Aivars Lembergs: man ir konkrētas intereses šīs valdības darbā

Vai otrās instances tiesas nolēmums jums bija pārsteigums, vai ko līdzīgu jau prognozējāt?

Man ar advokātu bija strīds. Viņš uzskatīja, ka nebūs notiesājošs spriedums. Es atbildēju, ka nav tāda Rīgas apgabaltiesas tiesneša, kurš varētu mani attaisnot pilnībā. Ikvienam tiesnesim ir ģimene, daudziem gaidāma pensija, citi vēlas kāpt pa karjeras kāpnēm. Piemērs - tiesnesis digitālās TV lietā tagad ir ģenerālprokurors. Viņš pirmās instances tiesā pasludināja notiesājošu spriedumu. Arī otrās instances tiesa pasludināja notiesājošu spriedumu, bet Augstākā tiesa to atcēla. Jautājums, vai tiesnese Irīna Jansone, kura pasludināja notiesājošu spiedumu manā krimināllietā pirmajā instancē, būtu kļuvusi par Apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju un pēc tam par Augstākās tiesas tiesnesi, senatori, ja būtu man pasludinājusi attaisnojošu spriedumu? Es neloloju ilūzijas. Taču mani pārsteidza tiesas nolasītais lēmums par tās mantas konfiskāciju, kura atrodas ārzemēs. Lēmums par mantas arestu pieņemts ir Latvijā, un tas nav legalizēts attiecīgajā ārvalstī. Nav bijis tiesiskās palīdzības lūgums, un attiecīgā valsts nav akceptējusi šādu arestu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam nevar konfiscēt nearestētu mantu. Latvijas jurisdikcija beidzas pie Latvijas robežas. Angļu jurisdikcija beidzas pie Anglijas robežām. Tas taču ir elementāri. Bez tam tiesa lēmusi, ka valsts konfiscē akcijas ar komata zīmi 33,33 akcijas. Akcijas vienmēr ir vesels skaitlis. Tiesas nolēmums izbrīna tāpēc, ka apelācijas sūdzībās jau bija pamatots, kādēļ tā nedrīkst lemt.

Tiesa 11. oktobrī sola pilno nolēmuma tekstu, un tiek dotas 20 dienas kasācijas sūdzības iesniegšanai. Esat gatavs to sagatavot un iesniegt?

Protams. Advokāti, rakstot apelācijas sūdzību, arī tiesu debašu runā otrajā instancē jau precīzi izanalizēja visus aspektus, kuri kalpo par pamatu notiesājoša sprieduma atcelšanai. Vienkāršākais piemērs: atbilstoši mūsu judikatūrai un Eiropas tiesu praksei, tiesas procesā jau pirmajā instancē obligāti ir jāpieaicina aizskartās mantas pārstāvji. Šajā procesā virkne aizskartās mantas pārstāvju netika uzaicināti. Arī digitālās TV lietā aizskartās mantas īpašnieki nebija uzaicināti uz tiesu. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ Augstākā tiesa atcēla notiesājošo spriedumu.

No tiesas nolasītā nolēmuma par drošības līdzekli varēja saprast, ka līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim jums tiek piemēroti līdzšinējie drošības līdzekļi - drošības nauda un ierobežojums ieņemt Ventspils domes priekšsēdētāja amatu, kurā jūs nestrādājat kopš 2021. gada 2. jūlija. Kāpēc tiesai jāliedz jums ieņemt šo amatu, ja jūs to tāpat vairs neieņemat?

Tas tikai ļoti skaidri norāda uz šīs krimināllietas politisko mērķi. Domes priekšsēdētājs ir politisks amats. Tiesas lēmums vērsts uz to, lai es neieņemtu šo politisko amatu. Nav drošības līdzekļa ieņemt Ventspils domes priekšsēdētāja amatu. Ir drošības līdzeklis - liegums pildīt amata pienākumus.

Taču lai kā arī nebūtu - tiesa tā nolēmusi, un es to respektēju. Un jāsaka, ka deputāta statusā esmu daudz mazāk noslogots nekā tad, kad es biju domes priekšsēdētājs. Kad tu atbildi par pilsētu, tev jau nav nevienas brīvdienas. Tu visu laiku strādā, lai kur tu arī atrastos. Tu nevari aiziet atvaļinājumā ilgāk par nedēļu.

Pēdējos trīspadsmit gadus bijāt intensīvi iesaistīts tiesvedībā. Divpadsmit gadus iesaiste tiesvedībā notika līdz ar domes priekšsēdētāja amatu. Kā, šādā režīmā strādājot, izdevās realizēt pilsētai un tās viesiem redzamos divus lielos projektus - koncertzāli “Latvija” un Ventspils zinātnes centru “Vizium”?

Spēcīga komanda, kur katram uzticēts tas, ko viņš spēj izdarīt. Es sekoju līdzi tikai būtiskiem momentiem. Tā jau ir vadītāja lielākā māka spēt saprast, kurā brīdī ir jāiedziļinās tajā, ko dara padotie. Piemēram, “Vizium” projektā bija paredzēta tiem laikiem moderna fasāde no sarūsējuša metāla. Es nostājos pozā. Iedomājieties, iebraucot pilsētā, tilta galā tu ieraugi sarūsējušu konservu bundžu. Un tā tu uz to sarūsējušo bundžu raudzīsies vismaz simt gadus. Jau šodien tā mode ar rūsu ir beigsies. Paraugieties uz senajām pilīm. Kura no tām ir sarūsējusi? Tās stāv tūkstoš gadus, un neviena no tām nav no sarūsējuša tērauda. Toreiz mēs tā arī teicām, ka tas ir moderni, un eksperimentam nopirkām dažas atkritumu urnas - jaunas, bet tādas, kuras izskatās kā vecas. Cilvēki jau nezina, ka tas ir moderni, mākslinieciski. Viņi domā, ka Ventspilī iepirktas ļoti vecas atkritumu urnas no Padomju Savienības laikiem. Neviens jau nesaprot, kā tā urna var tik briesmīgi sarūsēt gada laikā. Parasti jebkurš metāls pārklāts ar kaut kādu krāsu, lai nebojājas. Lietās ir jāiedziļinās. Jākontrolē divi aspekti - nauda, citādi pliks paliksi, un cilvēki. Bez cilvēkiem jau neko nevar izdarīt. Premjeru Kariņu nomainīja premjere Siliņa. Arī ministri mainījās. Bet aparāts sistēmā jau palika tas pats iepriekšējais. Un šis aparāts jau ir tas, kas tur strādā. Jautājums - cik šie cilvēki ir motivēti un cik viņi ir profesionāli? Ja premjeram vai ministram ir spēcīga komanda, tad var kaut ko sasniegt. Ja komanda ir vāja, ko ministrs viens var izdarīt? Ministrs vienlaicīgi nevar risināt trīsdesmit sava līmeņa jautājumus. Viņš jau nevar iedziļināties tajā visā, viņam ir jāpaļaujas uz komandu.

Kādēļ vairākos plašsaziņas līdzekļos tāda histērija saistībā ar jūsu iespējamo līdzdalību Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procedūrās?

Kad medijos runā par kaut kādām manām interesēm, neviens jau nepasaka, kādas ir tās manas intereses un kāpēc tās ir kaitīgas, ja tādas vispār ir. Notiek šausmināšanās par Lemberga ietekmi. Jā, man ir intereses! Man arī pienāk elektrības rēķins dzīvoklim, jo man arī ir dzīvoklis Ventspilī, un rēķins pieauga 4,5 reizes. Es esmu ieinteresēts, lai tā nebūtu. Vai tad šajās interesēs es esmu viens pats? Tas attiecas uz visiem dzīvokļiem un saimniecībām, kurās saņem šos lielos rēķinus! Mana interese saņemt mazāku elektrības rēķinu - vai tas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm? Baidās ne jau no manām interesēm. Baidās no kā cita.

Bordāns (domāts bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns) aizbrauc uz ASV un Latvijas valdības vārdā palūdz Amerikas Savienoto Valstu finanšu ministra vietniekam ielikt Aivaru Lembergu sankciju sarakstā. Tika pieņemts politisks lēmums Lembergu tur ielikt. Bordāns pats oficiāli atzīst, ka tas noticis pēc viņa lūguma. Kāpēc amerikāņi bija tik pretimnākoši? Ne jau par skaistām acīm to darīja. Bet, protams, man nav pierādījumu. Ielika mani sankciju sarakstā, tiesā mani un vēl cietumā ielika. Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī startē 80 deputātu kandidāti uz 13 vietām. Kuram ir labākais rezultāts? Lembergam! Tas - neraugoties uz to, ka pats viņš atrodas cietumā un par sevi nevar aģitēt absolūti nemaz. Visapkārt lavīna ar antilemberga reklāmu. Vai tad šādu politiķi var laist pie sarunu galda? Nu tak nē. Izlaiž Lembergu no cietuma 2022. gada 25. februārī. Ar lielu skandālu tuvākie brāļi, partneri Zaļā partija, ar kuriem vēl nesen, tā teikt, ZZS alu kopā dzēra, pēkšņi paziņo, ka Lembergs ir šausmīgs. 20 gadu nebija šausmīgs, pēkšņi palika šausmīgs. Skaidrs, ka kāds samaksāja zaļajiem, lai tie uztaisa skandālu, lai likvidē ZZS.

Kurš samaksāja?

Ostaps Benders (Ventspilī par Ostapu Benderu reizēm tika dēvēts Šveices advokāts, Latvijas ģenerālprokuratūras uzticamības persona Rudolfs Meroni). Tā Ventspilī runā. Pie rokas neesmu pieķēris. Neraugoties uz to, ZZS nesabruka. Izvirzīja Lembergu par premjera kandidātu, startēja vēlēšanās un ieguva Saeimā otru labāko rezultātu. Un to visu viņi ieguva ar no cietuma izlaistu, ar ASV sankcijām apkrautu, apsūdzētu smagos noziegumos, pirmajā instancē notiesātu premjera kandidātu. Bet, ja tas viss premjera kandidātam nebūtu, tad vēlēšanās kāda būtu ZZS uzvara? Tā ka viss, kas tagad notiek, ir loģiski un saprotami.

Bet “Vienotībai”, ZZS un jums tajā skaitā kopīgs darbs valdībā jau nav svešs?

Jā. Mēs esam ilgus gadus sēdējuši pie viena galda. Bieži negāju uz koalīcijas padomes sēdēm, bet bija laiks, kad es gāju. Paprasiet Straujumai (domāta Laimdota Straujuma, bijusī “Vienotības” premjere) un Dombrovskim (domāts Valdis Dombrovskis, bijušais “Vienotības” premjers), vai es uz kādu sapulci biju atnācis nesagatavojies. Es jau tur negāju, lai sēdētu kā mēbele. Es gatavojos. Daudziem argumentēšana nepatika. Piemēram, Kučinskim (domāts Māris Kučinskis, bijušais ZZS premjers) ZZS valdē pierādīju, ka veselības reforma izgāzīsies. Tā patiešām izgāzās, to atcēla. Izgāzusies ir arī izglītības reforma, par kuru lēmumu 2018. gadā pieņēma Kučinska valdība. Tā ir izgāzusies. Tad tika solīts reformēt skolu tīklu. Tika solīts: ja aizklapēs ciet simt lauku skolu, izglītības kvalitāte paaugstināsies. Jābūt slimam, lai tā domātu. Lauki izmirst. Pēc šādas reformas cilvēku laukos būs vēl mazāk. Izglītības kvalitāti nepaaugstina faktors - jo vairāk skolnieku klasē, jo kvalitatīvāka izglītība. Ir otrādi. Karaļa bērnus māca individuāli. Klavierspēli māca individuāli. Dziedāt māca individuāli. Kāpēc tad klases dala grupās, apmācot svešvalodas? Tāpēc, ka mazākam skaitam skolnieku var labāk iemācīt. Bet tāda ir mūsu oficiālā politika jau 30 gadus. Un ko tad jūs gribat? Tūlīt Latvijā būs miljons cilvēku mazāk nekā bija pirms neatkarības atgūšanas.

Tomēr jums ir atbildība ZZS vēlētāju priekšā. Vēlētāji izdarīja savu izvēli par labu šai partijai, jo tās premjera amata kandidāts ir Aivars Lembergs. Tagad ZZS atkal ir valdībā, un nu vēlētājs gaida jūsu dalību lēmumu pieņemšanā valdībā. Kāda būs jūsu dalība?

Šī dalība vai nedalība jau ir noformulēta. Valdībā balsu ziņā absolūtā kontrolpakete ir “Jaunajai vienotībai”.

Tā jebkurus lēmumus valdībā var pieņemt, nerēķinoties ne ar “Progresīvajiem”, ne ar ZZS. Jau šobrīd tas ir absolūti izlemts. Saliekot plusus un mīnusus, kāpēc vajag iet un kāpēc nevajag iet valdībā, man iznāca, ka mīnusu ir daudz vairāk, un tas nozīmē, ka nevajag iet valdībā. ZZS nolēma citādi. Deputāti jau lemj. Taču ir doti solījumi vēlētājiem, un vēlētāji vērtēs. Nedrīkst vēlētājiem melot! Ja ko sola, tad to vajag izpildīt! Redzēsim, kā ZZS pildīs solījumus.

Kāds varētu būt pirmais klupšanas akmens šai valdībai un kādos jautājumos?

Nebūs vienkārši ar viendzimuma laulību jautājumu. Es nedomāju, ka viendzimuma pāri, divi vīrieši, var adoptēt bērnu un ka tā ir pilnvērtīga ģimene. Nedomāju, ka šajā jautājumā būs vienbalsīgs atbalsts.

Prognozējat, ka ZZS cīnīsies pret to?

Kas tur ko cīnīties. ZZS ir cilvēki, kuriem ir savi principi un kuri nepiekritīs tādam viedoklim. Es tā domāju. Man vienalga, kāda kuram orientācija. Bet jautājums ir, ja adoptē bērnu, tad jābūt ir pilnvērtīgai ģimenei, jo galvenā cilvēka sūtība ir atražot sevi. Ja cilvēki vēlas juridiski sakārtot savas attiecības - tik tālu viss ir atbalstāmi. Taču bērni ir jāaudzina pilnvērtīgā ģimenē.

Nākamais klupšanas akmens?

Par valsts uzņēmumu kotēšanu biržā. Ja tie ir jauni uzņēmumi, neredzu nekādas problēmas. Ja būs vēlme privatizēt “Latvenergo”, “Latvijas valsts mežus”, tad nedomāju, ka ZZS tam piekritīs. Vēlētājs to nesapratīs un neatbalstīs. Es arī neatbalstu. Tāda runa līdz šim nav bijusi. Tas būtu priekšvēlēšanu solījumu pārkāpums.

Bet piekrāpt vēlētāju jau nav nekas oriģināls.

Darba devēju konfederācijas priekšsēdētājs Andris Bite šonedēļ publiski pauda bažas par to, ka valdības locekļi vairs nerunā, kā naudu iegūt, bet runā par to, kā naudu sadalīt un pārdalīt. Jums ir vīzija, kas Latvijas valstij jādara, lai nopelnītu naudu, kādi lēmumi būtu jāpieņem, lai mēs izrautos no nabadzības?

Pirmais lēmums, jautājums, kā iegūt līdzekļus, tiek padarīts par galveno darba kārtības jautājumu. Kamēr tas tā nav noformulēts, nekas nemainīsies. Ja jūs sev nedodat uzdevumu atrast darbu un nopelnīt naudu, vai tad jūs nopelnīsiet? Ja neiesiet strādāt, jūs naudu nenopelnīsiet. Valdība nestāda tādu uzdevumu - nopelnīt naudu. Viņi redz uzdevumu saņemt to, kas valstij pienākas, un saņemt to, ko kāds dod. To, ko dod, piemēram, Eiropas Savienība. Valsts attīstībai nepieciešams resurss. Ja vēlamies izrāvienu, tad ir jādomā, kā piesaistīt resursus. Ir ārējais resurss, piemēram, kreditēšana.

Kučinska valdība pieņēma lēmumu darīt visu, lai bankas minimizē kreditēšanu. Bankām tika radīti tādi apstākļi, lai tās maksimāli maz kreditētu. Lai varētu kreditēt, vajadzīgi aktīvi. Kučinska valdība pieņēma lēmumus, un pārējās valdības to ir atbalstījušas, lai bankas minimizētu aktīvus. Lai bankas kreditētu, tām nevar dot pavēli kreditēt. Jābūt stimuliem. Ja jūs pasakāt, ka no banku aktīviem tikai 5% var būt nerezidentiem, tad jūs šo bankas resursu esat ļoti ierobežojuši. Bez tam šobrīd Latvija būtiski atpaliek atveseļošanās fondu naudas izmantošanā. Mēs varam pazaudēt daļu tās naudas, ko mums dod.

Nākamais piemērs. Mums ir stratēģiskie partneri, kuriem šeit ir būtiskas ģeopolitiskas intereses. Būtu tikai loģiski, ja stratēģiskais partneris stimulētu savus uzņēmējus attīstīt apstrādājošo rūpniecību tieši šeit, Latvijā. Mērķis valdībai - simt amerikāņu rūpnīcu 10 gados vai 10 gados 10 miljardi ASV investīcijas. Pieticīgi, bet vismaz kaut kas jau būtu.

Latvijā uzņēmumiem, ja tie izmaksā dividendes, jāmaksā valstij 25% nodoklis. Tas ir ļoti augstu. Pirms tam bija jāmaksā tikai 10%, un tad veselai virknei ārvalstu kompāniju Latvija kļuva par peļņas centru. Labi, ja viņi piekrīt, lai viņi maksā 15%, bet lai viņiem ir izdevīgi šo nodokli nomaksāt tieši Latvijā. Uzliekot 25%, uzņēmumi pārceļ peļņas centrus uz citu valsti. Tā mēs aizveram resursus.

Vai Siliņas valdība spēs iegūt kaut daļu no minētajiem resursiem?

Neesmu no Siliņas dzirdējis nevienu vārdu, pat nevienu domu tajā virzienā. Taisnība. Viņi runā par to, kā naudu pārdalīt.

Bordāns savu priekšvēlēšanu kampaņu veidoja uz antilemberga saukļiem un vēlēšanās aizslīdēja uz politisko mēslaini. “Apvienotais saraksts” līdzīgi turpina izkliegt antilemberga saukļus. Kādu likteni prognozējat “Apvienotajam sarakstam”?

Jābūt dumjam, lai cerētu, ka Lemberga tēma Latvijā kādu pabaros, ja neskaita dažus ārzemju ietekmes aģentus, kurus mēs saucam par sorosistiem. Pārējai normālai darba tautai šī tēma nav aktuāla. Tautai aktuālas ir ļoti augstās cenas mazumtirdzniecības tīklā, augstie elektrības rēķini, augošie procentu maksājumi par kredītiem.

Nākamajās pašvaldību vēlēšanās kandidēsiet?

Vēl nezinu. Jādomā.

No kā tas atkarīgs?

No manis paša. Cik es varu ko izdarīt, cik es varu kaut ko ietekmēt. Cik sakrīt kaut tā vai cita politika, cik tā sakrīt ar manu priekšstatu, kam un kā ir jānotiek. Nu tas ir tāds jautājums.

Trīs gadu desmitus vadīt pilsētu - tas ir ilgs laiks. Jaunā paaudze nepazīst citu, nesakārtoto Ventspili. Viņiem jāpiedāvā jauni uzlabojumi. Jāpārņem un jāievieš tas, kas pasaulē ir labākais. Tas nav viegli. Ja tu gribi pārņemt labāko, tas nav vienkārši. Ja gribi būt viduvējība, dari kā visi.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā