Mašīnbūvētāji: jau nākamgad mūsu ražotās bruņumašīnas parādīsies mūsu ceļos

Eiropas ekonomiskā stagnācija, kas pamazām pāriet lejupslīdē, un šobrīd pasaulē augošie ģeopolitiskie saspīlējumi nemet līkumu arī Latvijai, sevišķi ietekmējot mūsu valsts ražošanas sektoru. Izņēmums nav arī vietējā mašīnbūve un metālapstrāde. Par to, kā nozarei klājās pašreizējos pārmaiņu laikos, kā arī attīstības perspektīvām, tajā skaitā par spēju rast ieguvumus no strauji augošā pieprasījuma pēc militārā aprīkojuma, ar “Neatkarīgo” pārdomās dalās Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.
©Dmitrijs Suļžics/MN

Vai izprotu pareizi, ka tagad, nopērkot jaunu Vācijā vai Zviedrijā ražotu auto, kāda no detaļām varētu būt ražota Latvijā?

Pilnīgi iespējams. Mums ir virkne uzņēmumu, tiesa, ne pārāk daudzi, kuri piegādā komplektējošās daļas Rietumu autoražotājiem. Tiesa, lielāka iespēja kādu Latvijā ražotu detaļu atrast ir komerctransportā. “Malmar Sheet Metal” izgatavo grieztas locītas un metinātas detaļas smagajām automašīnām, kas pārsvarā tiek pārdotas Zviedrijas uzņēmumiem. “Dinex Latvia” produkcijas klāstā ir izplūdes sistēmas ar dažādām smalkām izmešu samazināšanās ierīcēm, kuras arī domātas komerctransportam. Ir Vācijas AKG radiatoru rūpnīca. “LEAX” produkcijas klāstā pārsvarā ir dažādas virpotas detaļas - asis, pusasis, zobrati u.tml. Tāpat mums ir “Zieglera mašīnbūve”, kuru produkcijas klāstā ir elektronika. Nevarētu teikt, ka šādu uzņēmumu ir ļoti daudz, taču tie ir pietiekami “jaudīgi”, ja salīdzinām ar Latvijas mērogiem. Ārpus detaļu un komplektējošo daļu segmenta jāpiemin “Bucher Municipal”, kuram ir jau savs gatavs produkts - komunālais transports jeb, vienkāršākā valodā runājot, ielu tīrīšanas mašīnas. Šā uzņēmuma darbība vērsta pretēji, proti, tas komplektējošās daļas iepērk no citiem ražotājiem.

Cik lielā mērā jūsu nozares uzņēmumus ietekmē šobrīd vērojamā Eiropas ekonomikas bremzēšanās, un kā šī ietekme izpaužas?

Eiropas kopējā ekonomiskā situācija šogad mums sagādā vislielākos kreņķus. Neliela atkāpe. Laika posmā no 2016. gada līdz 2022. gadam mūsu nozares uzņēmumu apgrozījums faktiski ir dubultots. Ja atskaita 2020. gadu, kad situāciju ietekmēja Covid-19 izplatība un gads tika noslēgts “pa nullēm”, šajā laika posmā pārējie gadi tika noslēgti ar divciparu procentu vērtu izaugsmi. Pēdējā laikā nemitīgi bijuši kaut kādi kreņķi - kovids, energokrīze, karš Ukrainā, izejvielu cenu pieaugums, un šogad tam pievienojusies bēdīgā ekonomiskā situācija Eiropā. Vērtējot to, ir pat grūti atrast kaut kādus pozitīvus piemērus. Viss ir diezgan slikti. Ņemot vērā to, ka mūsu uzņēmumi ražo produkciju ar industriālu pielietojumu, to savā ziņā var uzskatīt “par investīciju preci”, ko nevar realizēt kā plaša patēriņa produktu, ko nopērk veikalā. Viens no šobrīd negatīvākajiem aspektiem ir augstās procentu likmes. Ja aizdevumu likmes ir augstas, tad likumsakarīgi tiek domāts, vai investīciju projektu uzsākt vai labāk nogaidīt, kad tās samazināsies. Papildus tam vēl valda neziņa par ekonomisko attīstību, stresains ģeopolitiskais fons, un investīcijas likumsakarīgi tiek piebremzētas. Mūsu nozare apgādā ar investīciju produktiem citas tautsaimniecības sfēras, un, ja valda neziņa, bažas un kaut kas tiek nobremzēts, tad samazinās pieprasījums pēc mašīnbūves produkcijas, visu veidu tērauda konstrukcijām un citiem mūsu nozares uzņēmumu saražotajiem produktiem.

Dmitrijs Suļžics/MN

Vai ir kādas apakšnozares, kur šogad izdodas produkcijas apjomu kāpināt?

Šā gada trijos ceturkšņos, salīdzinot ar šo periodu pagājušajā gadā, lielāko pieaugumu uzrāda elektrisko iekārtu ražošana. Tur apjomi salīdzinājumā ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem šogad attiecīgajā laika posmā ir pieauguši apmēram par 20%.Šo sfēru būtībā var sadalīt divās apakšsadaļās. Pirmajā ietilpst elektromotori, ģeneratori, apakšstacijas, transformatori un līdzīga rakstura produkcija Savukārt otrā sadaļa vairāk attiecas uz elektroniku - vadi, kabeļi, optiskie kabeļi utt. Viens no faktoriem, kāpēc šajā sfērā veicas salīdzinoši labi, ir saistīts ar enerģētiskā sektora attīstību. Lai arī kāda krīze nāktu, vienalga dažādos vēja un saules enerģijas projektos ieguldījumi turpinās, tādējādi saglabājas pieprasījums arī pēc mūsu ražotās produkcijas. Vēl apmēram 4-5% vērts pieaugums ir auto sadaļai, kurā ietilpst rezerves daļas, komplektējošās daļas un arī speciālā tehnika, ko ražo jau pieminētais “Bucher” un vēl atsevišķi uzņēmumi, kuri ražo kādu speciālo aprīkojumu. Rēķinot mūsu nozari kopumā, pagaidām vēl minētajā laika periodā ir neliels pieaugums, apmēram 3%, taču tas pamatā ir uz elektrisko iekārtu rēķina. Ja to atņemtu nost, tad izmaiņu ziņā mēs būtu tuvu nullei vai pat ar nelielu mīnusu. Neizslēdzu iespējamību, ka gads kopumā varētu arī tikt noslēgts ar nelielu, dažu procentu vērtu mīnusu. Kā jau minēju, galvenais šobrīd mūsu nozari ietekmējošais faktors ir Eiropas ekonomiskā situācija. Ja kādreiz attiecībā uz ekonomisko situāciju Eiropas valstis vēl varēja dalīt, piemēram, dienvidu valstīs bija grūtības, bet ziemeļu daļā ekonomiskā aktivitāte bija augsta, tad šobrīd es vairs nevaru nosaukt nevienu valsti, kur tirgus būtu augšupejošs. Ja runājam par šo gadu, tad pirmais pusgads vēl bija samērā apmierinošs. Tas gan lielā mērā uz iepriekšējās inerces rēķina, jo pasūtījuma portfelis bija sarūpēts jau iepriekš. Taču no vasaras optimisms, pasūtījumu apjoms un noskaņojums sāk kristies. Droši vien šīs ievirzies ieies arī nākamajā gadā un pirmais pusgads nebūs tas labākais.

Vai jūsu nozarei kādu finansiālo atspaidu ir radījis enerģētisko resursu cenu kritums?

Cenas ir kritušās, un tas uzņēmumiem noteikti nāk par labu. Taču nezinu, vai par to būs iespējams ilgi priecāties, jo viss ļoti strauji mainās. Uzņēmumu vidū gan šī ietekme atšķiras, jo, piemēram, par elektroenerģiju ir noslēgti daudz dažādu veidu līgumu, izvēloties gan cenu piefiksēšanu, gan piesaisti biržai. Vēl kāds atrodas nomātas telpas industriālajā parkā, kur pa vidu ir starpnieks.

Viens no šobrīd “karstākajiem” jautājumiem ekonomikā ir par ģeopolitiskās spriedzes pieaugumu pasaulē. Vai šis faktors arī ir atstājis kādu ietekmi uz jūsu uzņēmumu darbību, piemēram, izejvielu pieejamību vai produkcijas noietu?

Izejvielu pieejamība bija pagājušā gada “sāpīgais” jautājums, taču tagad tas ir sakārtots. Pagaidām viss ir daudzmaz labi. Runājot par ģeopolitiku, es teiktu, ka vispārējās nenoteiktības pieaugums vairāk ietekmē pieprasījumu. Nemitīgi satricinājumi, konflikti un neziņa par to, kas notiks tālāk, nenāk par labu investīcijām. Ja krītas investīcijas, tad samazinās pieprasījums pēc mūsu nozares produkcijas. Tādējādi tas pastiprina to negatīvo efektu, ko minēju iepriekš saistībā ar augstajām procentu likmēm.

Vai pieaugošā spriedze, kas vainagojas ar aktīvāku bruņošanās sacensību, var pavērt kādas jaunas iespējas jūsu nozarei? Cik vispār šī joma Latvijā ir attīstījusies bez jau plašāk zināmā “Patria” projekta?

Mums bija apspriede ar daudzu Eiropas valstu kolēģiem, ka laikā, kad Eiropā kopumā rūpniecība stagnē, jomā, kas attiecas uz militārā aprīkojuma ražošanu, ir redzams ļoti liels “izaugsmes pīķis”. Savukārt runājot par Latviju, apjomīgākais un arī veiksmīgākais projekts ir saistīts ar Somijas militārā aprīkojuma ražotāju “Patria”. Tas ir daļēji arī valstij piederošs. Šis uzņēmums ir izveidojis meitaskompāniju Latvijā, kura sadarbojas ar vietējiem uzņēmumiem. Attiecībā uz šo projektu viss norit veiksmīgi - kādi seši septiņi mūsu valsts metālapstrādes uzņēmumi ir iesaistījušies apakšpiegādātāju statusā, ražojot bruņumašīnām nepieciešamās detaļas un korpusus. Sāk ar sagatavēm, un tagad jau viss iet uz to, viss, kas no ārpuses bruņumašīnai, ir Latvijas uzņēmumu izgatavots. Saskaņā ar plānu, un tas nav mainījies, kaut kad nākamajā gadā Latvijā paredzēts vērt vaļā jaunu gala montāžas rūpnīcu. Šobrīd saražotās detaļas tiek sūtītas uz Somiju, taču paliek spēkā plāns, ka Latvijā būs ražotne, kur gatavais produkts no ceha izripos pie mums Latvijā. Projekts ir diezgan jaudīgs ar plašāku ietekmi arī uz mūsu metālapstrādes uzņēmumiem.

Dmitrijs Suļžics/MN

Vai bez “Patria” projekta Latvijā ir iespējams attīstīt vēl kādu militārajai sfērai nepieciešamā aprīkojuma ražošanu?

Šīs nozares specifika ir tāda, ka noteicošā ietekme jeb pat monopols ir pircēju pusē. Militāra rakstura produkciju nevar ražot, lai tirgotu kam pagadās. Šeit pircējs ir viens - bruņotie spēki, tātad valsts sektors. Līdz ar to šādas rūpniecības attīstība ir atkarīga no bruņoto spēku stratēģijas un tai pakārtotajām vajadzībām. “Patria” gadījumā jautājums bija ļoti veiksmīgi nostādīts pēc tāda paša principa, kā tas notiek citur pasaulē, kad pasūtījuma realizācijā ir nepieciešama vietējo ražotāju iesaiste. Domāju, ka no tā nevajadzētu atkāpties arī turpmākajos iepirkumos, jo tas palīdz “audzēt muskuļus” vietējai rūpniecībai. Lai iesaistītos šādā ražošanā, ir jāiziet vesela virkne procedūru un jāsaņem dažādas atļaujas. Tad, kad uzņēmums ir izgājis tam visam cauri un saņēmis nepieciešamo licenci, tam paveras plašākas iespējas darboties ne tikai šajā konkrētajā, bet arī citos projektos. Jau minētais “Patria” projekts arī sākās ar to, ka bruņutehnika ir jāsaražo Latvijas vajadzībām. Taču projekta ģenerāluzņēmējs Somijas “Patria” ir noslēdzis līgumus arī ar citām valstīm. Tādējādi mūsu uzņēmumi, kas ražoja sastāvdaļas Latvijai paredzētajām bruņumašīnām, ražo nepieciešamo produkciju, kuru Somijas “Patria” eksportē arī uz citām valstīm. Tiklīdz ir izieta visa birokrātija un saņemtas nepieciešamās atļaujas, paveras arī jaunas iespējas. Ir izveidots piegādes tīkls, kurā ir ap desmit Latvijas uzņēmumu, bet, kā jau minēju, aktīvi darbojas kādi seši septiņi. Apjomi nav mazi, un gada laikā saražotās produkcijas apjoms ir mērāms miljonos eiro.

Vai mūsu uzņēmumu potenciāls ir pietiekams, lai militārajā sfērā varētu ražot vēl kaut ko vairāk nekā līdz šim?

Mums ir arī pāris uzņēmumi, kas ražo patronas. Taču ārpus visa jau pieminētā mums ir vairāki nelieli uzņēmumi, kas ir ieguldījušies pētniecības darbā un izstrādājuši savus produktus, kuri potenciāli varētu būt interesanti bruņotajiem spēkiem. Ir tāds apvidus auto “Fox”, kas ir no nulles radīts tepat Latvijā, un šobrīd ir izgatavoti divi darbojošies prototipi, tie tiek aktīvi testēti dažādos skarbos apstākļos un varētu būt noderīgi armijai, piemēram, izlūkošanā. Ar šādiem projektiem ir problēma brīdī, kad jau ir izveidots prototips, bet nepieciešama pāreja uz sērijveida ražošanu. Ir nepieciešams garantēts pieprasījums, lai būtu jēga šādos projektos investēt. Ir dažādas interesantas iestrādes, kuras, es ceru, nepazudīs, bet tiks attīstītas tālāk.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā