Es šķiroju, ko varu, plastmasu 01-07 un papīru, tehnisko plastmasu navaru, jo valsts nedot tādu iespēju, liela škrobe , ka nevar putaplastu, vismazs manā novadā, bet šķirotu vedu uz pilsētu, nevis vietējai pašvaldībai.It kā 21 . gs. , bet man te kaimiņos joprojām ir mājas, kuras nav noslēgušas līgumu ar atkritumu izvedēju, tā pie mums stradā pašvaldības policija.
Ierēdņiem un politiķiem padoms par velti, ja tiešām rūpējaties par dabu vajag ieviest , kaut ko līdzīgu depozītam uz sadzīves tehniku. Te rakstāt, ka depozīts neder uz ilgi lietotam lietām, tad nevajag arī. Ņemam naudu no dabas resursu nodokļa par par sadzīves tehniku, ja nav tad ieviešam, un piemaksājam katram oficiāli(Tolmetam un vēl sazin kam) nodotam leduskapim, veļasmašīnai 5-10 eiro.Tagad valdība pārdala, rakstā par to minēts, nodokli pašvaldībām par atkritumu šķirošanu, kapēc nevar to iedzīvotājiem. Kas tagad notiek, miskastes apbraukā veiklī zēni vai bomži apciemo, savāc sadzīves tehniku, krūmos apdedzina, vērtīgos metālus nodot.
Nezinu, kur Latvijā var nodot krāsas, lakas, šķīdinātājus, eļļas, utt. , utt.. Tonnām indes tiek vienkārši izgāztas dabā! Un nevienam par to galva nesāp, ne Vides dienestam, ne Dabas pārvaldei, ne ministrijai. Drūmi!
Tā visa ir tukša muldēšana. Konkrēts piemērs- ja gribi nojaukt vecu šķūnīti, šīfera legāla utilizācija ir tādā cenā, ka gribot negribot jādomā par alternatīviem variantiem. Ir jābūt ar stipri dīvainu domāšanu, lai to nosauktu par rūpēm par dabu.
Nesaprotu, par ko man būs jāmaksā lielāks atkritumu modoklis. Es jau gadiem tikpat kā neko no rūpniecības precēm nepērku un mani izmeši ir viens plānais pilns plānais plastmasas maisiņš nedēļā. es priecājos, ka varu to atļauties. Tādā veidā es kaut nedaudz bremzēju patēriņa kultu un galvenais valsts ienākumus.
Komentē 7
Tautas apčakarēšanas nodokli arī noderētu ieviest
Vajag celt zinātni un rūpnīcas lai varētu pārstrādāt vai citādi utilizet nevis nodokli bez rūpnīcas.
Es šķiroju, ko varu, plastmasu 01-07 un papīru, tehnisko plastmasu navaru, jo valsts nedot tādu iespēju, liela škrobe , ka nevar putaplastu, vismazs manā novadā, bet šķirotu vedu uz pilsētu, nevis vietējai pašvaldībai.It kā 21 . gs. , bet man te kaimiņos joprojām ir mājas, kuras nav noslēgušas līgumu ar atkritumu izvedēju, tā pie mums stradā pašvaldības policija.
Ierēdņiem un politiķiem padoms par velti, ja tiešām rūpējaties par dabu vajag ieviest , kaut ko līdzīgu depozītam uz sadzīves tehniku. Te rakstāt, ka depozīts neder uz ilgi lietotam lietām, tad nevajag arī. Ņemam naudu no dabas resursu nodokļa par par sadzīves tehniku, ja nav tad ieviešam, un piemaksājam katram oficiāli(Tolmetam un vēl sazin kam) nodotam leduskapim, veļasmašīnai 5-10 eiro.Tagad valdība pārdala, rakstā par to minēts, nodokli pašvaldībām par atkritumu šķirošanu, kapēc nevar to iedzīvotājiem. Kas tagad notiek, miskastes apbraukā veiklī zēni vai bomži apciemo, savāc sadzīves tehniku, krūmos apdedzina, vērtīgos metālus nodot.
Nezinu, kur Latvijā var nodot krāsas, lakas, šķīdinātājus, eļļas, utt. , utt.. Tonnām indes tiek vienkārši izgāztas dabā! Un nevienam par to galva nesāp, ne Vides dienestam, ne Dabas pārvaldei, ne ministrijai. Drūmi!
Tā visa ir tukša muldēšana. Konkrēts piemērs- ja gribi nojaukt vecu šķūnīti, šīfera legāla utilizācija ir tādā cenā, ka gribot negribot jādomā par alternatīviem variantiem. Ir jābūt ar stipri dīvainu domāšanu, lai to nosauktu par rūpēm par dabu.
Nesaprotu, par ko man būs jāmaksā lielāks atkritumu modoklis. Es jau gadiem tikpat kā neko no rūpniecības precēm nepērku un mani izmeši ir viens plānais pilns plānais plastmasas maisiņš nedēļā. es priecājos, ka varu to atļauties. Tādā veidā es kaut nedaudz bremzēju patēriņa kultu un galvenais valsts ienākumus.