Teicama saruna kas tieši norāda arī uz būtisku problēmu esamību jautājumos par valsts tautsaimniecisko attīstību un labklājības augsmes nodrošinājuma nepieciešamību valstī . R.Bērziņa paustais norāda uz faktisku 2 vai pat 3 līmeņu ekonomikas esamību Latvijā . Pastāv valsts budžeta pārvaldība , valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības un privātā uzņēmējdarbība ,kura grupējas mazo , vidējo un lielo ražotāju un pakalpojumu sniedzēju grupās . Šo grupu īpatsvars IKP struktūrā ir viela nopietnām pārdomām . Nule publicētie dati par 2023.gadu liecina ,ka Lauksaimniecība ,mežsaimniecība un zivsaimniecība rada 6% , rūpniecība - 19% , būvniecība - 5% , pakalpojumi 70% IKP ! Šie 70% sadalās visai izaicinošu lielumu grupās , visu tipu tirdzniecība - 22% , Valsts pārvalde - 17% , informācijas un komunikācijas nozare - 6% , Finanses un apdrošināšana - 3% utt.. Izstrāde uz 1 iedzīvotāju bijusi 21424 eiro ,uz 1 nodarbināto - 45883 eiro .Un te R.Bērziņa pieminētie kopējo aizdevumu (parādu!) 15,6 miljardi eiro 3.ceturksnī .Šis skaitlis apliecina ,ka Latvija ir tipiska patēriņa tipa valsts. Vienlaikus pilnīgi viss stāstījums apgāž apgalvojumus ,ka Latvija esot "brīvā tirgus " valsts . Altum pilnīgi visu savu darbību organizē kā tirgus nepilnības regulējošu pasākumu organizācija , ne mirkli netiek apgalvots ,ka mēs neko nevaram ,jo visu nosaka tirgus .( Aserādena apgalvojumi tv raidījumos kurus esmu dzirdējis daudzkārt ) .Altum atrod paņēmienus kā līdzsvarot finanšu tirgus nepilnības jautājums , tad kāpēc netiek meklēti paņēmieni dažādu biržu cenu svārstību un vel jo vairāk vietējo tarifu nosacījumu izstrādātāju un apstiprinātāju analītisks darbs izmaksu pozīciju stabilizācijā un dažādu konkurētspējas uzlabojumu pozīcijās . Uzskatu ,ka šie aspekti ir jāizceļ un dažādi jāatspoguļo žurnālistu intervijās un pētniecisko publikāciju ietvaros . Šī publikācija tam piemērs.
Komentē 1
Teicama saruna kas tieši norāda arī uz būtisku problēmu esamību jautājumos par valsts tautsaimniecisko attīstību un labklājības augsmes nodrošinājuma nepieciešamību valstī . R.Bērziņa paustais norāda uz faktisku 2 vai pat 3 līmeņu ekonomikas esamību Latvijā . Pastāv valsts budžeta pārvaldība , valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības un privātā uzņēmējdarbība ,kura grupējas mazo , vidējo un lielo ražotāju un pakalpojumu sniedzēju grupās . Šo grupu īpatsvars IKP struktūrā ir viela nopietnām pārdomām . Nule publicētie dati par 2023.gadu liecina ,ka Lauksaimniecība ,mežsaimniecība un zivsaimniecība rada 6% , rūpniecība - 19% , būvniecība - 5% , pakalpojumi 70% IKP ! Šie 70% sadalās visai izaicinošu lielumu grupās , visu tipu tirdzniecība - 22% , Valsts pārvalde - 17% , informācijas un komunikācijas nozare - 6% , Finanses un apdrošināšana - 3% utt.. Izstrāde uz 1 iedzīvotāju bijusi 21424 eiro ,uz 1 nodarbināto - 45883 eiro .Un te R.Bērziņa pieminētie kopējo aizdevumu (parādu!) 15,6 miljardi eiro 3.ceturksnī .Šis skaitlis apliecina ,ka Latvija ir tipiska patēriņa tipa valsts. Vienlaikus pilnīgi viss stāstījums apgāž apgalvojumus ,ka Latvija esot "brīvā tirgus " valsts . Altum pilnīgi visu savu darbību organizē kā tirgus nepilnības regulējošu pasākumu organizācija , ne mirkli netiek apgalvots ,ka mēs neko nevaram ,jo visu nosaka tirgus .( Aserādena apgalvojumi tv raidījumos kurus esmu dzirdējis daudzkārt ) .Altum atrod paņēmienus kā līdzsvarot finanšu tirgus nepilnības jautājums , tad kāpēc netiek meklēti paņēmieni dažādu biržu cenu svārstību un vel jo vairāk vietējo tarifu nosacījumu izstrādātāju un apstiprinātāju analītisks darbs izmaksu pozīciju stabilizācijā un dažādu konkurētspējas uzlabojumu pozīcijās . Uzskatu ,ka šie aspekti ir jāizceļ un dažādi jāatspoguļo žurnālistu intervijās un pētniecisko publikāciju ietvaros . Šī publikācija tam piemērs.