Valsts pētījumu programma latviešu valodas ilgtspējai un bagātībai

Lai stiprinātu latviešu valodas ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju pasaules valstu kontekstā, 2018. gada decembrī starts tika dots apjomīgam valsts pētījumu programmas projektam „Latviešu valoda”, kas ilgs trīs gadus.
16.06.2020. Līga Nestere-Nikandrova
 
©Ilustratīva bilde

Valodas izpētei jābūt nepārtrauktai

„Mūsdienu pasaulē aizsargājamas ir ne tikai nelielas bezrakstu valodas, kurās netiek nodrošināta izglītība, bet arī vidēji lielas un lielas valodas, kas atrodas asā valodu konkurences situācijā. Latviešu valodā runājošo skaits būtu pietiekams valodas ilgtspējai vairāku gadsimtu garumā - no pasaules apmēram 7000 valodām pēc runātāju skaita esam pirmajā trīssimtniekā. Bet liktenim ir labpaticis, ka mums līdzās ir divas ļoti spēcīgas konkurentvalodas - krievu un angļu valoda, kuras abas ir 15 lielāko pasaules valodu skaitā, valodas ar augstu ekonomisko vērtību, plašu izplatību. Tieši tādēļ latviešu valodas uzturēšanai īpaši svarīga ir mērķtiecīga valodas politika, lai ar pozitīvas attieksmes veidošanu un tiesisku regulējumu varētu līdzsvarot šo objektīvo ekonomisko nevienlīdzību.

Tāpat ikvienas valodas nākotne ir atkarīga ne tikai no valsts institūciju atbalsta, bet arī no sabiedrības - valodas lietotājiem.

FOTO: Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Jāņem arī vērā, ka mūsdienās konkurētspējīga ir attīstīta valoda. Tas nozīmē - valoda ar attīstītu terminoloģiju, valoda, kurā tiek radīti un tulkoti gan lietišķie teksti, gan daiļliteratūra, valoda, kuras apguvei izstrādāta mūsdienām atbilstoša metodika. Praktiskajai darbībai valodas uzturēšanā un bagātināšanā jābalstās mūsdienīgā zinātniskā izpētē. Tāpēc tik nozīmīga loma ir padziļinātai visu valodas izpausmju un aspektu analīzei,” uzsver valsts pētījumu programmas projekta „Latviešu valoda” vadītāja Ina Druviete.

Pirmie rezultāti

Nozīmīgs solis valsts valodas pētniecībā tiks sperts, pateicoties minētajam projektam, jo tā laikā tiks apskatīti svarīgi valodas stūrakmeņi. Projektā iesaistījušies 110 pētnieki (starp tiem arī ap 20 studenti) - ne tikai valodnieki, bet ari citu humanitāro un sociālo nozaru pārstāvji no Latvijas Universitātes (arī Matemātikas un informātikas institūta), Liepājas universitātes, Daugavpils universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Ventspils augstskolas, Latviešu valodas aģentūras. Programmas kopējais finansējums ir 3 111 141 eiro, līdzekļi iegūti no valsts budžeta.

Šobrīd projekts atrodas vidusposmā. Un ir jau pirmie redzamie rezultāti. „Papildus tam, ka projekta gaitā tiks izstrādātas monogrāfijas, mācību līdzekļi, reģionālo valodas iezīmju atlanti un tamlīdzīgi materiāli, projektam ir vēl divi būtiski aspekti - latviešu valodniecības uzturēšana starptautiskā apritē (raksti starptautiski citējamos datu bāzēs iekļautos izdevumos, dalība starptautiskās konferencēs) un saiknes stiprināšana ar sabiedrību, piemēram, tiek rīkoti semināri, nometnes un tamlīdzīgas aktivitātes, kas vērstas uz iedzīvotāju izpratnes stiprināšanu par latviešu valodas ilgtspējas nozīmi,” informē I. Druviete.

Ko pētīs katrs apakšprojekts?

Projektam ir 10 apakšprojekti, kas aptver praktiski visas valodniecības nozares, sākot no ontoloģijas (valodas filozofijas) un beidzot ar praktisku valodas apguves metodikas izstrādi. Tā kā Latvijas īpašā bagātība ir lībiešu valoda, viens apakšprojekts veltīts tās izpētei.

1. apakšprojekts „Valodu ontoloģija” (vadītājs Raivis Bičevskis).

Pētnieku uzdevums ir apzināt, kas latviešu valodā universāls, kāda ir valodas un kultūras, valodas un identitātes savstarpējā saistība, izvērtēt, kā klasiskie un mūsdienu valodas filozofijas pētījumi sasaucas ar latviešu valodas runātāju pasaules uztveri. Projekta izpildītāji analizē, kā valodā parādās sociālo attiecību, politisko modeļu, tehnoloģiju attīstības aspekti. Paredzēts publicēt vairākas monogrāfijas par minētājiem jautājumiem.

Raivis Bičevskis un Andris Levāns 2019. gadā saņem LZA prezidenta Atzinības rakstu par grāmatu "Baltiski vāciskie kultūras sakari no 16. līdz 19. gadsimtam"

2. apakšprojekts „Sociolingvistika” (vadītāja Ina Druviete).

Uzdevums - veikt pētījumus par valodas politikas aktualitātēm un vēsturi Latvijā kontekstā ar notikumiem Eiropā un pasaulē, kā arī veikt latviešu valodas sociolingvistisko funkciju izpēti, īpašu vērību veltot lingvistiskajai attieksmei un uzvedībai, valodai sabiedriskajā domā (viedokļi par valodu, stereotipi, mīti). Kāpēc gan latvieši nepietiekami uztur prasību pēc latviešu valodas lietojuma sabiedrībā, kā tiek vērtētas dažādas latviešu valodas izpausmes, kāda ir nacionālās identitātes, vērtību sistēmas un valodas saistība, kā mūs ietekmē vēsturiskie notikumi un globālie sociolingvistiskie procesi? Šis apakšprojekts tiek īstenots sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru, kas regulāri veic valodas situācijas pētījumus. Drīzumā tiks publicēts kārtējais pārskats “Valodas situācija Latvijā (2016-2020)”.

3. apakšprojekts „Gramatika un tās saskarjomas: enciklopēdiskā vārdnīca” (vadītāja Andra Kalnača).

Uzdevums - izveidot minēto vārdnīcu. Savukārt sasniegtie rezultāti ļaus popularizēt plašākā sabiedrībā dažādus latviešu gramatiskās sistēmas un tās saskarjomu analīzes jautājumus Eiropas kultūrvēstures kontekstā, kas ir saistāmi ne tikai ar teorētisku valodas izzināšanu, bet arī ar gramatikas lietojumu ikdienas valodas praksē.

A.Kalnača Helsinku universitātes konferencē Descriptive grammars and typology 2019. gada 27. martā

4. apakšprojekts „Leksikogrāfija” (vadītāja Ilga Jansone).

Uzdevums - pētnieki turpina dažos projektos aizsākto darbu pie piecu elektronisko vārdnīcu izveides (latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca, Nīcas izloksnes vārdnīca, mūsdienu latviešu valodas vārdnīca, tezaurs, latviešu-latīņu valodas vārdnīca). Visas vārdnīcas būs pieejamas digitālā vidē. Izstrādātie leksikogrāfiskie avoti būs lielisks veids, kur smelties informāciju gan latviešu valodas kā dzimtās valodas apguvējiem, gan latviešu valodas kā svešvalodas apguvējiem. Izstrādātie digitālie resursi sniegs ieguldījumu arī Eiropas e-leksikogrāfijas attīstībā, papildinot esošo zināšanu bāzi ar latviešu valodas faktiem.

Digitālās “Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas” šķirkļa paraugs

5. apakšprojekts „Onomastika” (vadītāja Sanda Rapa).

Pētnieki turpina Latvijas vietvārdu un personvārdu apzināšanu, apkopošanu un zinātnisko izpēti, kā arī latviešu onomastikas teorijas metodoloģisko pamatu izstrādi. Tiek sastādīta Latvijas vietvārdu vārdnīca, kuras izstrādi aizsācis Jānis Endzelīns - patlaban top kārtējais (astotais) sējums “Sgajevski-Sļozovka”. Tiek gatavotas monogrāfijas gan par latviešu priekšvārdiem Vidzemē 17. gadsimta pirmajā pusē, gan par Lejaskurzemes mājvārdiem, gan par Latvijas vietvārdu raksturīgākajiem elementiem - ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdiem. Tiek veikti lauka pētījumi, vākti vietvārdi, organizētas vietvārdu dienas Latvijas pagastos un tamlīdzīgi pasākumi iedzīvotājiem, kur skaidrots, kā cēlušies vietvārdi, ko tie nozīmē un kā tos reģistrēt un saglabāt.

Vietvārdu diena Viesītes novadā 2019. gada 18. oktobrī

6. apakšprojekts „Terminoloģija” (vadītājs Māris Baltiņš).

Ir uzsākts darbs pie kolektīvās monogrāfijas par terminoloģijas teorijas veidošanos Latvijā un tās pašreizējo stāvokli. Atbilstoši pamatkoncepcijai to veido pieci bloki: terminoloģijas teorijas un prakses attīstība Latvijā kopš XIX gs. vidus, pasaules un Latvijas terminoloģijas zinātnes pamatkoncepciju sastatījums, kopīgais un atšķirīgais terminrades procesos Latvijā un Lietuvā, literatūrzinātnes un valodniecības terminoloģijas attīstība, filozofisko tekstu tulkošana un tās ietekme uz terminu modeļiem un terminrades procesu.

7. apakšprojekts „Pētījumi tulkojumzinātnes un kontaktlingvistikas jomā” (vadītājs Andrejs Veisbergs).

Pētnieki apzina kontaktvalodu ietekmi uz latviešu valodu, analizē divvalodu vārdnīcas un to lomu valodas lietojumā, veido optimālu divvalodu vārdnīcu šķirkļa struktūru, papildina esošās vārdnīcas un izstrādā jaunas, veido teorētiskos pamatus bezekvivalentās leksikas atveidei un to izmanto (sastādot glosārijus). Pēta un analizē tulkojumvalodu, tās mijiedarbību ar literāro latviešu valodu gan vēsturiski, gan mūsdienās.

Projekta izpildītāja prof. Jāņa Sīļa monogrāfijas“Tulkojumzinātne Latvijā: teorētiskie un lietišķie pētījumi (1984- 2014)” atvēršana 2019. g. Septembrī Ventspilī

8. apakšprojekts „Valodu apguve” (vadītāja Dace Markus).

Apakšprojekta mērķis ir izpētīt latviešu valodas apguvi teritoriālā, vecuma un tautību daudzveidībā. Izpētes rezultātā būs dati par latviešu valodas prasmi pirmsskolas un vidusskolas vecumā, izstrādāts jauns valodas apguvēju korpuss, metodiskie un mācību materiāli, kā arī rekomendācijas, kā veicināt dažāda vecuma bērnu un jauniešu valodas apguvi.

Projekta izpildītāji starptautiskajā “Edulearn” konferencē Spānijā 2019. gadā / Ekrānšāviņš

9. apakšprojekts „Reģionālistika” (vadītāja Anna Vulāne).

Neviena valoda nav viendabīga, arī latviešu valoda pastāv dažādās formās. Pētnieki analizē latviešu valodas eksistences paveidus, pētot gan izlokšņu attīstības dinamiku Latvijas novados, gan lingvistisko situāciju pierobežā, kā arī izzinot slāvu valodu ietekmes pēdas latviešu izloksnēs. Pētījumu rezultāti tiks atspoguļoti vairākās monogrāfijās un zinātniskos rakstos. Tiek izstrādāts digitāls latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības rīks, kas sekmēs tās kvalitatīvu lietojumu.

Apakšprojekta “Reģionālistika” paredzamie rezultāti

10. apakšprojekts „Lībiešu valoda” (vadītājs Valts Ernštreits).

Projekta ietvaros tiek veikta lībiešu rakstu valodas korpusa attīstīšana, papildināšana un indeksēšana; līdztekus šim darbam, tostarp apkopojot un izanalizējot iegūtos datus, tiek gatavota lībiešu valodas rokasgrāmata. Lībiešu rakstu valodas korpuss būs izmantojams daudzveidīgiem lībiešu valodas un citu valodu pētījumiem (leksika, gramatika, dialektoloģija) un kā elektronisku tekstu avots (mācību līdzekļu sagatavošanā, valodas apguvē), savukārt rokasgrāmatā apkopotā pamata informācija par lībiešu valodas gramatiku ļaus to izmantot gan kā avotu pētījumos, gan mācību līdzekļu veidošanā un valodas apguvē.

Jābūt turpinājumam

Valsts pētījumu programma “Latviešu valoda” noslēgsies 2021. gada decembrī. Bet latviešu valoda kā nacionālās identitātes pamats sistēmiski jāpēta arī turpmāk. „Mēs nevaram aizbildināties ar to, ka latviešu valoda tikusi pētīta jau vairākus gadsimtus un ka mums ir ievērojams lingvistiskais mantojums. Valodas pētniecībai jābūt nepārtrauktam procesam un valsts atbildībai, pastāvīgi piešķirot pētniecībai vajadzīgos finanšu resursus. Valsts valodas pētījumi ir valsts pašcieņas apliecinājums. Ir nepareizi uzskatīt - ja valoda kāda projekta ietvaros tikusi vispusīgi pētīta, tad kādu laiku varam pievērsties citiem jautājumiem. Latviešu valodas pētījumiem jānotiek pastāvīgi, ne tikai pēc projektu principa, jo mainās valodas vide, rodas jaunas pētniecības metodes, pati valoda attīstās. Mazs piemērs: tagadējā Covid-19 situācija atspoguļojas arī valodā - rodas jaunvārdi, spārnoti teicieni, vispārlietojamā leksikā ienāk medicīnas terminoloģija, kas arī būtu īpaša pētījuma vērts,” akcentē I. Druviete.