Mācību vides uzlabošana – roku rokā ar tehnoloģijām

Mūsdienu izglītības process, sākot no pirmskolas līdz pat doktorantūrai un mūžizglītībai, vairs nav iedomājams bez informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, tostarp interneta pieejamības. Šis fakts ir pamatojums kvalitatīva interneta tīkla pieejamībai arī Ventspils bērnudārzos, ne tikai skolās.
29.04.2021. Marija JASINSKA
 
Nodarbība bērnudārzā “Zvaigznīte”, izmantojot interneta resursus un interaktīvo tāfeli ©Publicitātes foto

Lai gan par svaiga gaisa ietekmi uz fizisko un garīgo veselību runājam jau gadu desmitiem, tikai pēdējos gados šis jautājums tiek aktualizēts izglītības iestādēs. Ventspils skolās un bērnudārzos tiek realizēti projekti, kuri būtiski uzlabo telpu mikroklimatu.

Moderna izglītības pieeja arī mazajiem ventspilniekiem

Lai kā mēs gribētu, ka mūsu bērni aug dabiskā, tehnoloģiju “nepiesārņotā” vidē, ir jāsamierinās, ka tehnoloģijas mūsu dzīvē ir ienākušas uz palikšanu un samērīga to izmantošana izglītības procesā ir vēlama un droši izmantojama. Vaicāta, kāpēc bērnudārzos nepieciešama plaša interneta pieejamība ar WiFi pieejas nodrošināšanu ne tikai pedagogiem, bet arī grupiņās, Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane skaidro: “Optiskā interneta pieslēguma esamība pirmsskolas izglītības iestādē rada iespēju organizēt mūsdienīgu un kvalitatīvu mācību procesu atbilstoši kompetencēs balstīta mācību satura principiem. Bērnu digitālās prasmes varam veicināt dažādos dienas brīžos, piemēram, organizēt grupu nodarbības, izmantojot interaktīvo tāfeli; iekļaut interneta resursu izmantošanu sporta un mūzikas aktivitātēs; izmantot elektroniskos mācību materiālus ikdienas grupas mācību laikā; iekļaut interaktīvas aktivitātes un mācību vingrinājumus logopēdiskajās nodarbībās.

Savukārt pedagoģiskā darba plānošanā un komunikācijas nodrošināšanai ar vecākiem pedagogi var izmantot elektronisko uzskaites sistēmu e-klase, kas ļauj operatīvi un pārskatāmi plānot un koordinēt mācību darbu”.

Visās izglītības iestādēs ierīkots optiskais internets

Ne tikai visās Ventspils vispārējās izglītības iestādēs, bet arī bērnudārzos ienākušas modernās tehnoloģijas. Jaudīgo optiskā interneta tīklu jau izmanto 9 bērnudārzi. Būvdarbi ir pabeigti, bet maija sākumā tiks pabeigta arī pēdējā bērnudārza “Bitīte” pieslēgšana tīklam.

Līdz ar optiskā kabeļa ierīkošanu visās Ventspils pirmsskolas izglītības iestāžu ēkās kļūst pieejams bezvadu interneta tīkla (Wi-Fi) pārklājums. Turklāt optiskais tīkls ir izbūvēts pirmsskolas izglītības iestāžu grupiņu rotaļu telpās, aktu un sporta zālēs, iestāžu vadītāju kabinetos, kā arī saimniecības vadītāju, lietvežu, metodiķu, medmāsu un pārējo darbinieku kabinetos.

Mūsdienu tehnoloģiju pieejamības uzlabošanā pašvaldība būvdarbos investējusi 400 tūkstošus eiro. Savukārt, atbalstot jaunā mācību satura īstenošanu pirmsskolas izglītības iestādēs, 2021. gadā pašvaldība papildus finansē 33 portatīvo datoru iegādi 28 500 eiro vērtībā.

Veselīga mācību vide

2017. un 2018. gadā Veselības ministrija īstenoja izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījumu. Arī 2015. un 2016. gadā Veselības inspekcija Pasaules veselības organizācijas pētījuma “Skolu iekštelpu gaisa kvalitāte” ietvaros veica iekštelpu vides kvalitātes, tai skaitā iekštelpu gaisa kvalitātes apsekojumu. Šajos pētījumos kā būtiskus vides kvalitātes raksturojošos lielumus monitorēja CO2 koncentrāciju, gaisa temperatūru un relatīvo mitrumu.

Uzstādītās āra žalūzijas pie bērnudārza “Varavīksne” / Publicitātes foto

Modernizējot izglītības iestāžu telpas un iegādājoties modernu mācību procesa aprīkojumu, tiek domāts arī par veselīgu vidi. Izglītības pārvalde veselīgas mācību un darba vides nodrošināšanai izglītības iestādēs īsteno divas aktivitātes: vienotas automatizētas iekštelpu mikroklimata kontroles sistēmas izveidi pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs un automātiski regulējamo āra žalūziju uzstādīšanu pie bērnudārzu ēku fasādēm. Ineta Tamane uzsver, ka CO2 koncentrācija telpā ir objektīvākais izmērāmais rādītājs, kas liecina par ventilācijas efektivitāti - pietiekamu svaiga gaisa pieplūdi. Nepietiekama ventilācija skolās tiek saistīta ar negatīvu ietekmi uz veselību, tostarp vispārēju nogurumu, paaugstinātu infekciju slimību risku, nemierīgumu, sēžot solā, darba spēju samazināšanos. Par veselībai riskantu tiek uzskatīta CO2 koncentrācija, kas sasniedz 5000 ppm, tomēr pētījumi parāda, ka garīgās darbspējas samazinās jau pie CO2 koncentrācijas 2500 ppm.

Arī iekštelpu gaisa temperatūra un relatīvais mitrums ir uzskatāmi par nozīmīgiem fizikāliem faktoriem, kas ietekmē skolēnu labsajūtu. Pārāk zema vai pārāk augsta iekštelpu gaisa temperatūra var izraisīt izglītojamo sekmības pazemināšanos. Optimālais diapazons ir atkarīgs no valsts un gadalaika, kas attiecīgi ietekmē skolēnu apģērba izvēli. Ziemas laikā gaisa temperatūra telpās, kas ir zemāka par 19 oC, var novest pie ievērojamas sekmības pazemināšanās.

Daudzās valstīs eksistē temperatūras komforta standarti, kuros ir norādīta minimālā un maksimālā pieļaujamā temperatūra. Savukārt relatīvā mitruma kontrole ir nozīmīga gan skolēnu komfortam, gan profilaktiski, lai brīdinātu par mitruma uzkrāšanos, kas varētu veicināt pelējuma sēnīšu veidošanos.

Tehnoloģijas ieviešanā iesaistās vietējie uzņēmumi

Lai veicinātu izglītības iestāžu mikroklimata uzlabošanas procesu, projektu realizācijā ir iesaistīti vairāki vietējie uzņēmumi. Sadarbībā ar Ventspils Digitālo centru tiek veidota vienota automatizētas iekštelpu mikroklimata kontroles sistēma, kurā paredzētas vairākas komponentes: telpās jau uzstādīti sensori oglekļa dioksīda (CO2) koncentrācijas līmeņa, gaisa temperatūras un relatīvā mitruma noteikšanai. Bērnudārzu rotaļu un guļamtelpās, kā arī zālēs kopā izvietoti 193 sensori. Savukārt skolu mācību klasēs un zālēs kopumā uzstādīti 282 sensori.

Izglītības pārvaldes vadītāja skaidro, ka ar sensoru uzstādīšanu ir par maz - svarīgi šos datus kvalitatīvi izmantot, tāpēc operatīvajiem datiem sekos līdzi iestāžu medmāsas un saimniecības vadītāji, kuru kabinetos tiks nodrošināts datu vizualizācijas ekrāns. Ventspils uzņēmums SIA “Aspired” šajā pavasarī veic sensoru uzstādīšanu un sistēmas ierīkošanu. Kopumā šiem mērķiem investēti teju 300 tūkstoši eiro.

Sadarbojoties ar Komunālo pārvaldi, kura kā darbu veicēju piesaistījusi SIA “Pilsbūve”, maijā noslēgsies automātiski regulējamo āra žalūziju uzstādīšana pie bērnudārzu ēku dienvidrietumu, dienvidu un dienvidaustrumu fasādēm, kas pasargās telpas no pārkaršanas pavasara un vasaras mēnešos. Kopā 10 bērnudārzu ēkās žalūzijas tiks uzstādītas pie 500 logiem.

Ineta Tamane stāsta: “Pašvaldība no budžeta un kredītlīdzekļiem šim mērķim paredzējusi 770 000 eiro. Āra žalūzijās ir iestrādāti saules, siltuma un vēja sensori. Parādoties saulei un sensoram sasilstot, žalūzijas automātiski aizvērsies, tādējādi pasargājot telpas no uzsilšanas, bet vētras laikā tās pacelsies, lai nebojātu mehānismu. Energoaudita vērtējumā šāda sistēma ir energoefektīvāka nekā gaisa kondicionēšana.”