LVM: mežu industrijas nākotnes izaicinājumi – digitalizācija, datorizācija, robotizācija
Mežsaimniecība - tas ir procesu komplekss
Apmēram pusi no kopējām meža platībām Latvijā apsaimnieko AS „Latvijas valsts meži” (LVM). Uzņēmuma speciālisti sen vairs nav tie meža veči, kas ar zāģiem un cirvjiem gāja kokus gāzt. Šodien ir jādomā citās kategorijās: kā tiek izmantotas mūsdienu tehnoloģiskās iespējas, lai mežu apsaimniekošana notiktu vienā ritmā ar dabas procesiem, lai smagos darbus veiktu datorizēta tehnika, lai informācijas plūsma starp nozares speciālistiem būtu nepārtraukta un precīza, kas dod iespēju nekļūdīgi plānot darbus, jo tieši plānošanas kvalitāte ir laba rezultāta pamats. Vienlaikus ir meža darbi, kas vēl arvien prasa smagu roku darbu, bet to kļūst arvien mazāk, jo lielāko smagumu uz saviem pleciem paņem mūsdienīga, datorizēta meža tehnika. LVM cirsmu plānošanas vadītājs Ģirts Abizārs stāsta: „Mēs neizceļam, kura profesija mežu apsaimniekošanā ir vissvarīgākā, jo visu līmeņu plānošanas, meža audzēšanas, kopšanas, koksnes ražošanas, pārdošanas, piegādes un citi procesi ir komplicēti. Lai darbi noritētu nevainojami, ir nepieciešami gan zinoši mežkopji, cirsmu plānotāji, mežizstrādes meistari, meža infrastruktūras speciālisti, loģistikas speciālisti, pārdošanas speciālisti, gan ekonomisti, juristi, grāmatveži un IT speciālisti. Meža nozare ir tik plaša, ka jebkurš cilvēks, kuram ir interese par mežsaimniecību kaut vai tikai pastarpināti, var tajā atrast piemērotu darbu. Cilvēkiem ar augstāko izglītību darba tirgū ir priekšrocības, piemēram, Cirsmu plānošanas nodaļā visiem darbiniekiem ir augstākā izglītība, tostarp maģistra grādi.” Ģirtam mežs ir pazīstams no bērnības, kad viņu kā pavisam mazu puiku tētis ņēma līdzi uz medībām. Stāvot un gaidot medību sākumu un ejot pa mežu kā dzinējs, viņš vēroja apkārtni - meža struktūras, kokus un citus augus. „Koki aug ātri - to var redzēt, ja pietiekami bieži ej uz mežu! Es domāju, ka daudzi uz mežu nedodas iedomāto baiļu un meža izziņas aicinājuma trūkuma dēļ, bet, kad iepazīst šo unikālo vidi, iegūst jaunas sajūtas, kas vēlāk kļūst par nepieciešamību. Izvēloties studiju virzienu, man svarīgi bija tas, lai mācību programmā un turpmākajā darbā būtu saistība ar dabu, mežiem. Man ir izdevies veidot karjeru, kas ir saskaņā ar manām pamatvērtībām, turklāt svarīgi, ka „Latvijas valsts mežos” darbinieki ir ar līdzīgiem dzīves uzskatiem un vērtībām - tā ir šīs darbavietas pievienotā vērtība.”
Tradicionāli LVM darbu meklē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes absolventi, taču durvis ir vaļā arī citu augstskolu beidzējiem, kā arī cilvēkiem ar pieredzi citos uzņēmumos. Vaicāts par tālākizglītības iespējām, Ģirts Abizārs uzsver, ka uzņēmums nepārtraukti veic investīcijas darbinieku tālākai izglītošanai, jo apzinās, ka katras jaunas zināšanas ir pienesums uzņēmuma attīstībā. Līdz ar to uzņēmumā arvien vairāk ienāk IT, tostarp pamatdarbā nepieciešamas prasmes darbam ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmām (ĢIS), LVM investē gan darbinieku apmācībā, gan tehnoloģiju attīstībā, lai arī mežā darbinieks varētu atrast nepieciešamo informāciju vai arī ievadīt sistēmā jaunākos datus. Liela loma uzņēmumā tiek pievērsta ne tikai darbinieku izglītošanai, bet arī komunikācijai un pastāvīgai iesaistei, kas sniedz komandas un piederības sajūtu uzņēmumam.
Lai cik digitalizēta kļūtu pasaule, vienmēr bija, ir un būs vajadzīgi cilvēki, kuri saprot, kā aug mežs!
ĢIS - vieta, kur satiekas ģeogrāfija ar IT
Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) Latvijā nav jaunums, taču lielākā daļa no tām paredzētas kāda konkrēta uzņēmuma vai teritorijas apsaimniekošanas vajadzībām. Savukārt LVM izstrādātā ĢIS sistēma ne tikai aptver visu Latvijas teritoriju, bet tajā ir iekļauts vairāk nekā 600 dažādu kartogrāfijas slāņu un tabulu, kas ļauj ātri, efektīvi un precīzi veikt gan biznesa vadību, gan pārvaldīt un apsaimniekot praktisku visu, kas dabīgā vai mākslīga ceļā izveidots un atrodas dabā. LVM Ģeotelpisko risinājumu projektu vadītāja Katrīna Amerika stāsta: „LVM ĢIS sākta veidot pirms aptuveni 15 gadiem un sākotnēji bija paredzēta LVM saimnieciskā darba nodrošināšanai, tostarp cirsmu plānošanai un ceļu tīklu pilnveidošanai. Pakāpeniski ĢIS tika pilnveidota un pašreiz sistēmā karšu, datu un aprakstošās informācijas veidā ir pieejami vairāk nekā 600 dažādu slāņu, sākot no LVM saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamajām kartēm un papildu informācijas par mežu audzēm, to vecumu, plānotajiem un veiktajiem audžu kopšanas darbiem, cirsmām, mežu ceļiem, medību iecirkņiem un mednieku torņiem, noslēgtajiem līgumiem, līdz informācijai, pa kādu trajektoriju ir braukusi augsnes sagatavošanas tehnika un ar kādu ātrumu pārvietojies kokvedējs. Iegūto datu analīze ļauj efektīvāk plānot ikvienu mežsaimniecības darbu, pārraudzīt paveikto un kontrolēt darbu izpildi. Piemēram, apskatot datus par augsnes sagatavošanas tehnikas pārvietošanos, redzams, ka kāda plānotās teritorijas daļa nav apstrādāta. Mežkopības meistars, izvēloties orto foto vai cita veida karti, var apskatīties, kāpēc tehnika konkrēto vietu nav apstrādājusi - varbūt tur atrodas akmeņu krāvums, slīkšņa vai cits traucēklis. Izmantojot šo sistēmu, speciālists bez objekta apskates klātienē iegūst objektīvu informāciju un ietaupa vairākas stundas laika. Līdzīgi ir arī citos mežsaimniecības darbos - tostarp sistēmā operatīvi nonāk dati par katru harvestera nozāģēto koku un sagatavoto sortimentu, meistara novēroto konkrētā ceļa posma stāvokli, iebrukušu caurteku vai cita veida notikumu vai procesu.” Vienlaikus ar saimnieciskās darbības vadību, LVM veic arī datu analīzi, kas palīdz plānot biznesu un procesus nākotnē. Kā viens no piemēriem kalpo piegāžu plānošana: zinot, ar kādu ātrumu pa katru ceļu pārvietojas kokvedēji, var prognozēt precīzus piegāžu laikus klientiem. Savukārt, plānojot cirsmas, cilvēciskais faktors var pieļaut kļūdu un nepamanīt, ka kādā vietā ir dabas aizsardzības teritorija. Ja sistēmā ir pieejami korekti dati, tad ĢIS šādas kļūdas nepieļauj - līdz ko plānotājs kā cirsmu iezīmēs šo teritoriju, sistēma neļaus turpināt darbu un procesu neakceptēs.
LVM Ģeotelpisko risinājumu nodaļas IT speciālisti nodrošina integrāciju ar citām datu bāzēm, piemēram, ar Meža valsts reģistru, Lauku atbalsta dienesta datiem, meliorācijas sistēmu pārvaldītājiem un tamlīdzīgi. Izvērtējot LVM radītās ĢIS iespējas, pašreiz vairāki uzņēmumi un valsts iestādes ir atteikušās no savu ĢIS izstrādes, bet izmanto LVM piedāvāto pakalpojumu. Kā jaunākais virziens ĢIS ir iekļautas zemes dzīļu resursu kartes un apraksti.
Aptverot arvien plašāku darbības lauku, tostarp, piedāvājot pakalpojumus citiem lielākajiem Latvijas infrastruktūras un dabas resursu pārvaldītājiem, kā arī plānojot eksportspējīgu IT produktu piedāvāšanu ārvalstu tirgos, LVM Ģeotelpisko risinājumu struktūrvienībā nodarbināto IT speciālistu skaits nemitīgi pieaug. Pašreiz struktūrvienībā strādā 34 cilvēki, bet jau ir izsludinātas vēl divas programmētāju vakances. Katrīna Amerika lēš, ka tuvāko gadu laikā struktūrvienībā strādājošo skaits varētu pat dubultoties, un tas nozīmē, ka būs nepieciešami jauni IT speciālisti. „Aicinām topošos, kā arī esošos IT speciālistus izvērtēt iespēju strādāt mūsu komandā, jo darbs šeit ir ļoti aizraujošs, dinamisks un daudzpusīgs. Mēs labprāt pieņemam praksēs IT studējošos cilvēkus. Šeit viņiem ir iespēja izvēlēties virzienu, kādā attīstīt savas intereses, jo ĢIS sistēmas pilnveidošana, atjaunošana, datu analīze, kartogrāfija un citas jomas ir patiesi aizraujošas. Nevajag baidīties no nezināmām lietām! Lai gan darbs ir nedaudz atšķirīgs no ierastā programmētāja darba, tomēr pamatā tā ir un paliek IT nozare, kurā ir daudz izaicinājumu, liels gandarījums un izaugsmes iespējas.”
Viena no apjomīgās LVM ĢIS komponentēm ir populārā lietotne LVM GEO Mobile (atrodama AppStore, Windows Store un Google Play veikalos), ko ikdienā bez maksas savās viedierīcēs izmanto Latvijas lauksaimnieki, mežu īpašnieki, ceļotāji un citi interesenti.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
