Pirmsskolas bērnu latviešu valoda: likumdošana un prakse

No 2018. līdz 2021. gadam valsts pētījumu programmā “Latviešu valoda” Liepājas Universitātes zinātnieki viesojās pirmsskolas izglītības iestādēs, lai veiktu bērnu valodas pētījumus Kurzemē, Latgalē un Rīgā. Pētījumos piedalījās arī sešas studentes, topošās logopēdes.
14.10.2021. Dace Markus
 
SECINĀJUMU izdarīšanai ļoti svarīgi ir visos Latvijas reģionos iegūtie testēšanas rezultāti, uzsver Dr. habil. philol. Dace Markus ©Publicitātes foto

Likums nosaka latviešu valodas apguvi jau pirmsskolas iestādēs

Tematikas aktualitāti noteica 2018. gada 21. novembrī pieņemtie MK noteikumi Nr. 716. Tajos iekļautajā mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu paraugā rakstīts: “Visā pirmsskolas izglītības posmā sekmē latviešu valodas apguvi integrētā mācību procesā, izmantojot bilingvālo pieeju, ko atbilstoši bērna attīstībai īsteno pedagogu, speciālistu un citu izglītības iestādes darbinieku sadarbībā, kā arī lieto latviešu valodu ikdienas saziņā. Bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda, izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei.” Šāds formulējums ļoti demokrātiski dod iespējas radoši organizēt gan rotaļnodarbību, gan tajās netieši iekļauto valodas mācību saturu un formu, paturot prātā sasniedzamo rezultātu “nodrošināt bērnam iespēju sagatavoties pamatizglītības ieguvei” un Izglītības likumā noteikto, ka skolā kopš 2019. gada 1. septembra mazākumtautību izglītības programmās bērniem 1. klasē mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. Tātad likumdošanas akti stiprina valsts valodas pozīcijas Latvijas izglītības sistēmā, vienlaikus apzināmies, ka arī praktiski bērniem ir jābūt sagatavotiem, lai mācību sākums skolā neradītu nevajadzīgu stresu, jo pāreja no pirmsskolas izglītības iestādes uz skolu bērna dzīvē ir būtisks pagrieziena punkts. Nepilnīgas mācību valodas zināšanas un neapgūta valodas lietojuma prasme pirmsskolas vecumā var kļūt par nopietnu šķērsli skolā ne tikai latviešu valodas stundās, bet arī citos mācību priekšmetos.

Testē visā Latvijā

Bērnu valodas pētnieku grupas vārdā izsaku visdziļāko pateicību pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem, izglītības pārvalžu darbiniekiem un vecākiem, kuri piekrita bērnu valodas zināšanu un prasmes testēšanai. 2019. gada pavasarī un vasarā veicām pirmos bērnu valodas ierakstus un vērtēšanu, ievērojot reģionālo izkliedi, pirmsskolas izglītības grupu atšķirības pēc mācībvalodas un bērnu dzimtās valodas atšķirības: Kurzemē (75 bērni) un Rīgā (75 bērni), pēc pandēmijas mazināšanās 2020. gada vasarā ieraksti un analīze tika turpināta jau nosauktajās teritorijās (75 bērni Kurzemē un 75 bērni Rīgā), kā arī Latgalē (75 bērni). Pētījumos iegūti dati vienmēr ir vērtīgi, lai uzslavētu labo un, jo īpaši, lai apzinātu problēmas un ieteiktu to risinājumus.

Daudzpusīgs tests valodas prasmju novērtēšanai

Pētnieku izstrādātā sistēmā tika iekļauts tests, kurā jautājumi aptver ne tikai saveicināšanos un iepazīšanos, priekšmetu vai darbību nosaukumus, bet arī salīdzināšanu, saskaitīšanu, atņemšanu, krāsu noteikšanu u.tml. darbības, kas nepieciešamas, skolas gaitu sākšanai. Iegūto runas ierakstu vērtēšanas lapā tika norādīts vērtējums ballēs un noteikts valodas apguves līmenis. Vērtējām dialogrunu, runas plūdumu, izrunu, vārdu krājumu, gramatikas lietojumu un lasītprasmi. Sarunas rosināšanai bērniem tika rādīti izteiksmīgi, labas kvalitātes attēli par ikdienā redzamām reālijām. Sākumā tika rādīts sižetisks attēls, bet, ņemot vērā, ka ne visi bērni pārbaudes sākumā ir gatavi brīvai sarunai, šis pats attēls tika atkārtoti rādīts arī sarunas ieraksta beigās, kā arī tika pārbaudīta bērnu prasme pazīt burtus, lasīt zilbes un vienkāršus vārdus. Ja vecāki vai ārsti neļāva rādīt bērnam attēlus datora ekrānā, tika izmantoti attēli papīra formā.

Daudzi krievvalodīgo bērnudārzu bērni nav gatavi skolai latviešu valodā

Protams, mūs nepārsteidz, ka labākie rezultāti latviešu valodas pārbaudē ir bērniem, kuriem tā ir dzimtā valoda, viņu latviešu valodas prasme pētījumā tika vērtēta starp vidēju un augstu. Nelielas dialekta iezīmes tika konstatētas 3 bērniem Kurzemē, savukārt Latgales bērnu pārbaudēs 3 meitenes prata runāt gan literārajā valodā, gan augšzemnieku dialekta dziļajās latgaliskajās izloksnēs. Kopumā pārliecinājāmies, ka

neatkarīgi no tautības un neatkarīgi no reģiona pirmsskolas vecuma bērni, kuri izglītības iestādē apmeklē grupas ar latviešu valodu ikdienā, uzrāda labas latviešu valodas zināšanas un prasmi

(vērtējums starp vidēju un augstu), šie bērni bija sagatavojušies mācīties skolā latviešu valodā vai bilingvāli.

Pretēji tam to mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasme, kuri apmeklēja pirmsskolas izglītības grupas ar dominējošo krievu valodu ikdienā, bija pārsvarā nepietiekama un neatbilda prasībām, lai bērni būtu sagatavojušies sākt mācības skolā latviešu valodā vai bilingvāli. Šiem bērniem latviešu valodā bija ierobežots vārdu krājums, neattīstīta dialogruna, traucēts runas plūdums, ko pastiprināja ļoti minimālas gramatikas zināšanas, arī bērnu lasītprasme neatbilda valstī noteiktajām prasībām. Nepilnīgas latviešu valodas vārdu krājuma zināšanas un nenostiprināts to lietojums neļāva šiem pirmsskolas vecuma bērniem runāt raiti, iesaistīties dialogā, pastāstīt un tādējādi demonstrēt latviešu valodas lietojuma prasmi. Kodu pārslēgšana no dzimtās valodas uz latviešu valodu šiem bērniem sagādāja grūtības.

Paradokss: nepietiekams latviešu valodas lietojums ikdienā

Pētījuma laikā pārliecinājāmies, ka to mazākumtautību bērnu ģimenēs, kuri apmeklē grupas ar dominējošo krievu valodu, arī ģimenes ikdienas valoda pārsvarā ir krievu, tātad tieši pirmsskolas izglītības iestādē gūtajai latviešu valodas pieredzei ir izšķiroša nozīme, lai sagatavotos tālākām mācībām skolā. Pirmsskolas iestādē vai mājās gūtās lingvistiskās pieredzes lieluma un ilguma nozīmi valodas apguvē vairākkārt uzsvēruši dažādu valstu valodnieki, diemžēl pētījumā iesaistītajiem pirmsskolas vecuma mazākumtautību bērniem, kuri apmeklē grupas ar dominējošo krievu valodu, šī pieredze latviešu valodas apguvē izrādījās nepietiekama. Vairāku bērnu vecāki apstiprināja, ka plāno atstāt bērnu pirmsskolas vecuma grupā arī otru gadu. Dzīvojam Latvijā, tomēr paradoksāli, ka

nepietiekama bērnu latviešu valodas prasme ir skaidrojama tieši ar nepietiekamu latviešu valodas lietojumu ikdienā.

Valodu apguve sekmē izglītošanos

Vērojām, kā pirmsskolas vecuma mazākumtautību bērni vēlas pastāstīt par saviem piedzīvojumiem, grib sarunāties, tādēļ nereti cenšas pāriet uz sarunu krievu valodā. Viņi spēj labi atdarināt citas valodas izrunu, it sevišķi, ja vārda izrunu vispirms demonstrējis pedagogs. Visos pētītajos reģionos šiem bērniem labākie bija tieši latviešu valodas izrunas rādītāji. Mazākumtautību bērni jau līdz pirmsskolas vecumam ir apguvuši savu dzimto (krievu, angļu, romu…) valodu, dažkārt pat divas valodas, tātad, mācoties latviešu valodu, netiek bremzēta dzimtās valodas prasme, bet nostiprinās vairāku valodu zināšanu pamats, uz kura balstīt bērnu lingvistisko attīstību un sekmēt viņu tālāku izglītošanos.

BĒRNU VALODAS pētnieku grupa Latgalē konstatēja, ka daži Latgales bērni prot runāt gan literārā latviešu valodā, gan latgaliski / Publicitātes foto

Visos līmeņos jāveicina saziņa latviešu valodā

Pirmsskolas izglītības iestādēs Latvijā ir novērojama pieaugoša tendence mazākumtautību bērnus reģistrēt grupās ar latviešu valodu kā ikdienas valodu, pieaug pieprasījums pēc šādām pirmsskolas izglītības iestādēm, tomēr pastāv arī bērnu grupas ar dominējošo krievu valodu kā ikdienas valodu, kurās novērojām minētās problēmas. Par bērnu valsts valodas apguvi nav atbildīgi tikai skolotāji vai valodnieki, tā ir arī likumdevēju, izglītības politikas veidotāju, vecāku atbildība, bērnu latviešu valodas stiprināšanā ļoti nozīmīga ir katra pieaugušā pozitīvā attieksme. Lai mazākumtautību bērni pirmsskolas vecumā sekmīgi apgūtu latviešu valodu, nepietiek tikai ar atsevišķām latviešu valodas nodarbībām nedēļā, esam pārliecināti, ka šādās pirmsskolas grupās nepieciešama procesa optimizācija, nodrošinot regulāru komunikāciju ar bērnu latviešu valodā, reāli bilingvālu valodas lietojuma vidi (komunikācija, rotaļas, vizuālie līdzekļi u.tml.), būtiski pastiprinot latviešu valodas lietojumu.

Esam apņēmības pilni turpmāk analizēt arī oficiālos statistikas datus par bērnu latviešu valodas prasmi, dodoties skolas gaitās, kaut arī mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību katra pirmsskolas izglītības iestāde izstrādā patstāvīgi, tādēļ varētu būt šo datu salīdzināšanas grūtības.