Divdesmit trīs gadu laikā Latvijā likvidētas 400 skolas, tuvākajā laikā slēgs vēl četras

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi ziņas no vairākām pašvaldībām par vēlmi šogad slēgt vietvaru pārziņā esošās izglītības iestādes. Pēdējais zvans, mācību gadam noslēdzoties, izskanēs Remtes, Rubas, Pampāļu pamatskolā un Jaunlutriņu sākumskolā.
31.01.2022. Līga Nestere-Nikandrova Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas
 
Savu simtgadi Stāmerienas pamatskola nesagaidīja - to slēdza 2019.gadā. Skolas ēkai gan atrasts pielietojums - tur patlaban mitinās Kaujas atbalsta rota. Ēku nomā Nacionālie bruņotie spēki. ©Līga Nestere-Nikandrova

Kā skaidro ministrijā, lēmumu par izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizāciju vai slēgšanu pieņem pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājs. Par savu lēmumu pašvaldības informē Izglītības un zinātnes ministriju, iesniedzot nepieciešamos dokumentus un informāciju, lūdzot ministrijai šo lēmumu saskaņot. Noteicošie faktori, kāpēc mācību iestādi pašvaldība vēlas slēgt - niecīgais skolēnu skaits un milzu izmaksas ēkas apsaimniekošanai. Apsveicami, ja ēkai atrodas kāds cits izmantojums, taču liela daļa pārtop par pamestu graustu.

Domstarpības skolas dēļ

Iespējams, šogad slēgto skolu pulkam pievienosies arī Salas pamatskola. Šai iecerei ir arī pretinieki. Piemēram, Preiļu novada domes deputāts Raimonds Rubins ziņu aģentūrai LETA stāsta, ka par Salas pamatskolas likvidēšanu nav bijušas diskusijas ne domē, ne ar skola darbiniekiem, ne skolēnu vecākiem, taču domes deputāti e-pastā saņēmuši rīkojumu par skolas slēgšanu.

Salas pamatskola atrodas Saunas pagasta “Smelteros”. Skolas direktore Anita Vjakse informē, ka šajā mācību gadā skolā mācās 16 pirmsskolas vecuma bērni un 44 skolēni no pirmās līdz devītajai klasei, nepilnu slodzi strādā 17 skolotāji. Mācību iestāde īsteno arī speciālās izglītības programmas, iekļaujot bērnus ar garīgām slimībām. 37 bērni ir vietējie, kamēr pārējos bērnus atved no citām vietām, arī Preiļiem. Audzēkņi ar labiem rezultātiem startējot mācību priekšmetu olimpiādēs. Direktores un R. Rubina ieskatā nav pamata slēgt skolu, jo tā sekmīgi darbojas.

Kritiska par pašvaldības lēmumu ir arī Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule. Viņa Salas pamatskolas audzēkņus un pedagogus iepazinusi ekspedīcijās kopā ar Latvijas Universitātes studentiem. J. Kursīte-Pakule uzskata, ka Salas pamatskola ir labākā Latvijas mazā skola, kas ir izglītības, kultūras un sociālais centrs, tādēļ to nedrīkstētu slēgt.

Cits viedoklis ir Preiļu novada domes priekšsēdētājam Ārijam Vucānam, kurš uzskata, ka skolas, kurā mācās vien 60 bērnu, uzturēšana nav rentabla. Skolas uzturēšanas izdevumiem esot nepieciešami 33 000 eiro.

Turklāt slēgt skolu rekomendēts jau pirms vairākiem gadiem Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajā pētījumā. Tāpat arī skolas infrastruktūrā pēdējos gados nav veikti ieguldījumi, kuru dēļ skolēniem esot mazāk iespēju nekā 20 kilometru attālajās Preiļu izglītības iestādēs, A. Vucāna teikto atreferē LETA.

Skolēnu skaita lejupslīde

Izglītības un zinātnes ministrijas publiskotā informācija liecina, ka 2020./2021. mācību gadā valstī bija 678 dienas skolas, no tām 54 sākumskolas, 261 pamatskola, 319 vidusskolas, 44 speciālās izglītības iestādes.

Divdesmit trīs gadu laikā (informācija atrodama no 1998. gada) visbūtiskāk, principā uz pusi, sarucis pamatskolu skaits: no 534 līdz 261, vidusskolu skaits samazinājies par 65 skolām, speciālo skolu skaits par 12, sākumskolu skaits samazinājies no 100 līdz 54.

Būtiski sarucis arī skolēnu skaits - vispārizglītojošajās skolās 2005. gadā mācījās 284 000 audzēkņu, pērn - 207 000.