Skolotāji Latvijā: nenovērtēti, demotivēti, pārstrādājušies

Pedagogi Latvijā nejūt, ka strādātu sabiedrībā novērtētā profesijā, katrs trešais skolotājs darbā jūtas demotivēts, puse atzīst – regulāri pārstrādājas, šādus drūmus secinājums atklāj izglītības uzņēmuma “Lielvārds” veiktais pētījums “Skolotāju balss”, kurā aptaujāti 1.–12. klašu pedagogi.
©Pixabay

Teju puse aptaujāto skolotāju atzīst, ka viņu darba slodze nav samērīga - 48% regulāri ir pārstrādājušies. Tikai 17% strādā normālu darba slodzi jeb 33-40 stundas nedēļā, bet katrs desmitais skolotājs (12%) ik nedēļu strādā 57 un vairāk stundu. Vienlaikus 60% skolotāju norāda, ka viņiem pietrūkst laika, lai paveiktu darba pienākumus vēlamajā kvalitātē, turklāt puse no aptaujātajiem skolotājiem skolā papildus skolotāja pienākumiem pilda vēl citas funkcijas (jomas koordinators, direktora vietnieks, metodiskās apvienības vadītājs u. c.). “Darba laikā visus pienākumus nevar paspēt, tāpēc gatavošanās stundām notiek pēc darba laika, par kuru samaksu nesaņemu. Izvēle ir to nedarīt un strādāt nekvalitatīvi,” pauž viens no pētījuma dalībniekiem.

„Šāda pārslodze izgaismo virkni sistemātisku problēmu skolotāju darbā un apliecina, ka nepanāksim kvalitatīvas pārmaiņas izglītībā ar skolotājiem, kuri atrodas uz izdegšanas robežas. Vajadzība risināt samilzušās problēmas skolotāju darba gaitas ritējumā vairs nav atliekama,” uzsver izglītības uzņēmuma “Lielvārds” vadītājs Andris Gribusts.

Tāpat trešdaļa aptaujāto jūtas demotivēti un skeptiski raugās uz savu turpmāko karjeru šajā profesijā. “Jau šobrīd skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, un tas nozīmē - ja sistēmiski netiks strādāts pie atbalsta un motivācijas sistēmas šīs profesijas pārstāvjiem, jau drīzumā varam sagaidīt daudz lielāku skolotāju trūkumu un aizplūšanu no profesijas,” skaidro A. Gribusts.

Taču ir arī vairāki pozitīvi aspekti, piemēram, skolotājiem tiek piedāvātas plašas profesionālās pilnveides iespējas, ko viņi arī izmanto. 81% aptaujāto apgalvo, ka pēdējā gada laikā ir piedalījušies mācībās (kursos, semināros, lekcijās). Gandrīz puse (45%) skolotāju kā pozitīvu aspektu norāda, ka viņu skolā iedibināta sistēma, kā skolotāji var cits no cita mācīties. Tāpat pandēmija veicinājusi digitālo prasmju apguvi, atzīst pedagogi.

“88% pētījumā aptaujāto atzīst, ka tehnoloģijas ievērojami uzlabo darba kvalitāti, un 76% skolotāju jūtas ērti, ļaujot skolēniem mācību procesā izmantot tehnoloģijas. Kā svarīgākās vajadzības tehnoloģiju aprīkojuma jomā skolotāji norāda visu to, kas palīdz veidot mūsdienīgu un aizraujošu mācību procesu skolēniem: tie ir bērniem pieejami datori un planšetdatori, digitālās tāfeles, digitālās mācību platformas un interneta nodrošinājums skolās,” norāda Andris Gribusts.