Joprojām darba tirgū trūkst "tehnisko prātu"

Šie apkopotie dati par absolventiem, kas diplomu ieguva laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam, spilgti sasaucas ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm un pašu darba devēju gadiem pausto - Latvijai vajadzīgi “tehniskie prāti”. Šobrīd piedāvājums atpaliek no pieprasījuma, tikmēr humanitāro jomu speciālistu ir pārpārēm.

Absolventu monitorings parāda, ka darba tirgū savu vietu spēj atrast 92% veselības aprūpes speciālistu, 90% absolventu tematiskajā grupā - inženierzinātnes, ražošana, būvniecība, 92% lauksaimniecības studiju virziena absolventu, 88% dabaszinātņu, matemātikas, IT studiju virzienu absolventu. Šiem visiem nosauktajiem speciālistiem ir arī visaugstākie vidējie ienākumi. Savukārt nostiprinās iepriekšējos gados novērotā tendence, ka zemāki nekā vidējie starp visiem absolventiem ir pakalpojumu tematiskās grupas absolventu ienākumi un zemāki ienākumi nekā valstī vidējā alga - izglītības; humanitāro zinātņu un mākslas studiju absolventiem.

Jau ilgstoši darba devēji pieprasījušas ieviest obligātu eksāmenu kādā no dabaszinātņu mācību priekšmetiem, uzskatot, ka tad skolēni būs motivētāki saprast arī grūto mācību vielu, kas galu galā var vainagoties ar to, ka pieaugs to jauniešu skaits, kas eksakto virzienu izvēlētos studēt arī augstskolā.

Šobrīd samērā strauji turpina samazināties to vidusskolas beidzēju skaits, kas kā izvēles eksāmenu izvēlas kārtot fiziku vai citus eksaktos mācību priekšmetus, vēsta lsm.lv. Pirms diviem gadiem, 2020. gadā, eksāmenu fizikā izvēlējās kārtot 896 pēdējo klašu beidzēji, pērn 796, un 2022. gadā - vien 648 audzēkņi, liecina Valsts izglītības satura centra dati.

Nesen tapa zināms, ka Izglītības un zinātnes ministrija daļēji piekāpusies eksakto zinātņu nozarei, atrodot kompromisu jautājumā par obligāta fizikas eksāmena ieviešanu - solot, ka 2025. gadā, beidzot vidusskolu, viens no dabaszinātņu eksāmeniem būs jākārto vismaz optimālajā līmenī.

Darba devēju komentārs:

SIA “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks:

Pašlaik neuzskatu, ka jaunieši ir sadzirdējuši aicinājumu apgūt eksaktās zinātnes. Taču domāju, ka zināma atbildība šeit jāuzņemas gan vecākiem, gan skolotājiem. Mums apkārt nav redzama īsta inženieru paaudze vai dzirdami stāsti par to, kādēļ STEM jeb eksaktās zinātnes, ieskaitot IT, ir interesantas un jaunietim saistošas. Turklāt daļa sabiedrības dzīvo maldos par to, kas ir IT nozares speciālists. Vēl joprojām pastāv uzskats, ka šīs nozares pārstāvji laiku pavada pie datora, rakstot, izstrādājot sarežģītus kodus. Šāds profesijas apraksts noteikti vairumam jauniešu neradīs vēlmi veidot karjeru šajā nozarē. Tāpēc mūsu kā sabiedrības pienākums ir skaidrot, ka tieši IT pasaule veicina attīstību un nedzīvo atsevišķu dzīvi. Gluži otrādi - tā ir cieši saistīta ar jebkuru šodienas un nākotnes nozari. Padziļināta izpratne par IT procesiem būs veiksmes atslēga jebkurā nākotnes nozarē, sākot no lauksaimniecības un beidzot ar zinātniski pētniecisko darbu laboratorijā.

STEM virziens, eksaktās zinātnes, lai arī cik sarežģītas un šķietami garlaicīgas, jaunietim ļauj mācīties domāt, analizēt un ieraudzīt kopsakarības. Tehnoloģijas ir attīstības stūrakmens. Savukārt labākās darba vietas ir tur, kur notiek attīstība. Taču, lai šajā vidē nokļūtu darba tirgū, nepieciešama trenēta matemātiskā domāšana.

Pašlaik ar speciālistu piesaisti tiekam galā, taču sarežģījumi mēdz rasties, ja nepieciešams atrast ekspertu, kam jau ir noteikta pieredze. Savukārt jaunieši, kuriem ir degsme un vēlme gūt panākumus, bieži vien kļūst par “Datakom” veiksmes stāstiem. Cilvēkus, kam “Datakom” kļūst par pirmo pastāvīgo darbavietu, mēs izglītojam un regulāri mudinām attīstīties, palīdzot viņiem kļūt par dažādu līmeņu speciālistiem.

Pašlaik mums ļoti vajadzīgi konsultējošie pārdošanas speciālisti, kas gatavi runāt biznesa valodā par IT lietām. Šiem speciālistiem ir nepieciešama vēlme izprast dažādus biznesus un spēja ieraudzīt, kā ar piedāvātajiem risinājumiem klientam varam nodrošināt izaugsmi. Ņemot vērā IT nozares straujo attīstību un tehnoloģisko mainību, bieži vien vietējā tirgū trūkst speciālistu, kas spēj orientēties jaunākajās tehnoloģijās. Tāpēc tieši jaunās tehniskās kompetences ir karstākās vakances.

Jelgavas poliklīnikas valdes locekle Kintija Barloti:

Visas profesijas, kas ir saistītas ar medicīnu, ir ļoti pieprasītas Latvijā. Jaunu speciālistu piesaiste Latvijas reģionos ir liels izaicinājums, jo speciālisti ir vajadzīgi visur. Esam parādā lielu pateicību Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai, kas mūsu centienus mērķtiecīgi atbalsta. Jaunajiem mediķiem Jelgavas pilsēta vienmēr ir gatava piešķirt dienesta dzīvokli, atbilstoši īpašai kārtībai nodrošināt bērnam vietu bērnudārzā. Arī šobrīd, rūpējoties par esošā personāla slodzes līdzsvarošanu, aicinām darbā gan fizioterapeitus un ergoterapeitus, gan arī ķirurgu, neirologu, ginekologu, mamogrāfa speciālistu, endokrinologu, oftalmologu, traumatologu ortopēdu un citus speciālistus.

Medicīnas jomas speciālistu augstais pieprasījums faktiski garantē darbu savā profesijā mūža garumā un praktiski izslēdz bezdarba riskus. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šā gada martā apkopotajiem datiem, vidējā ārsta darba samaksas stundas likme Latvijā pārsniedz 21 eiro, kas ir turpat divarpus reižu vairāk nekā vidējā darba samaksa valstī. Izvēloties savu dzīvi saistīt ar medicīnu, būtiski jau pamatskolā un vidusskolā teicami apgūt tādus STEM jomas priekšmetus kā bioloģija un ķīmija, kā vērtējums tiek ņemts vērā, pretendējot studēt medicīnu.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā