Skolotāji iepauzē pirms vētras

Premjerministram Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”) iesaistoties izglītības darbinieku pieteikto problēmu risināšanā, izkustējies pirmsstreika sarunu “vezums”. Izglītības un zinātnes ministrija tikai dienu pirms tikšanās ar premjeru publiskoja jaunu piedāvājumu, tādēļ skolotāju arodbiedrība nopauzējusi sarunas.
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Saskaņā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības datiem, pašlaik beztermiņa streiku gatavi uzsākt vairāk nekā 23 000 pedagogu 815 izglītības iestādēs!

Skolotāji prasa samaksāt par visiem darbiem

Pedagogu arodbiedrības prasības ir šādas: vispirms sakārtot darba slodzes jautājumus skolotājiem. Pašlaik skolotāju slodze veidojas no kontaktstundām un darba stundām pārējiem pienākumiem. Lielākais īpatsvars darba samaksas noteikšanā ir tieši kontaktstundām, lai gan skolotāju pienākumos ir virkne citu pienākumu. Praktiski nemaz netiek apmaksāts skolotāju darbs, sagatavojot mācību stundas, lai tās novadītu kontaktā ar skolēniem klasē. Panākot pedagogu darba slodzes sabalansēšanu, tiktu apmaksāts arī pašlaik neapmaksātais darbs. Otra skolotāju arodbiedrības prasība valdībai, lai tā pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.

Izglītības un zinātnes ministrija piedāvājusi darba slodzi sabalansēt līdz 2028. gadam, kas, pēc arodbiedrības domām, ir pārāk ilgs laiks. Jāatgādina, ka no šī mācību gada sākuma, tas ir, 1. septembra, skolotāju algas likme ir paaugstināta no 830 līdz 900 eiro (bruto), taču reālais skolotāju atalgojums atkarīgs no slodzes un citiem aspektiem.

Sarunas pagaidām neveiksmīgas

Līdzšinējās arodbiedrības un ministrijas sarunas nav bijušas veiksmīgas, ar ko izskaidrojams arī raitais skolu pieteikšanās process streikam un streika prasību atbalsts. Tas apliecina, ka ne tikai algu jautājums skolotājiem ir svarīgs. Pēdējie divi gadi izglītības nozarei nav bijuši viegli - Covid-19, attālinātās mācības, kompetenču pieejas ieviešana izglītībā, tāpēc daudzos skolotājos rūgst neapmierinātība ar situāciju. Savukārt skolotāju darba slodzes sabalansēšanas jautājums vispār vienmēr bijis karstais kartupelis, par ko daudzi sūdzas (arī tie, kuri streiku neatbalsta), bet neviens nerisina.

Otrdien pie sarunu galda streika pieteicēji jau sēdās kopā ar premjeru, izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (“Konservatīvie”), finanšu ministru Jāni Reiru (“Jaunā Vienotība”). Tikai iepriekšējās dienas vakarā valdību veidojošā koalīcija bija izdomājusi jaunu priekšlikumu arodbiedrībai. Koalīcija pedagogiem piedāvā no 2023. gada 1. janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu. Ja skatās tikai algas piedāvājumu, šķiet, tas ir vilinošs piedāvājums. Tomēr, kā norāda Inga Vanaga, arodbiedrības vadītāja, tas ir nepārdomāts un manipulatīvs, jo šāds atalgojums jau ir spēkā no 1. septembra.

Izglītības un zinātnes ministre gan uzsver, ka, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu, kur slodzes ietvarā ir arī papildu sagatavošanās darbi, tiktu apmaksāts laiks, ko pedagogi velta, sagatavojot mācību materiālus, labojot darbus un veidojot mācību aktivitātes. “Lai gan pedagogi praktiski strādātu tikpat daudz, cik pašreiz, viņi saņemtu lielāku atalgojumu,” apgalvo A. Muižniece.

Sarunas turpināsies 14. septembrī, jo arodbiedrība lūgusi iespēju detalizēti iepazīties ar valdības piedāvājumu. Taču Inga Vanaga saka: “Ja šonedēļ valdība neradīs iespēju pieņemt lēmumu problēmas risinājumam, streiks notiks. Mēs mutiskiem solījumiem atļauties ticēt nevaram. Tikai tad, ja būs valdības lēmums, streiks nenotiks.” Premjerministrs K. Kariņš savukārt ir noskaņots optimistiski, jo uzskata, ka ar arodbiedrību kompromisu varētu izdoties panākt.

Nauda jau sameklēta?

Premjerministrs vakar pēc sarunām norādīja, ka koalīcija jau ir vienojusies par papildu 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Savukārt valsts budžeta papildu finansējumu - 56,5 miljonus eiro - plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023. gada 1. janvāra. Šo finansējumu rastu budžeta pārdales vai veidošanas procesā nākamā gada budžetā.

Lai gan Kariņš norādīja, ka šī valdība nevar paliekoši lemt par nākamo budžetu, tomēr viņš uzsvēra, ka koalīcijas partijas ir apņēmušās pēc vēlēšanām pildīt solīto, lai uzlabotu pedagogu atalgojumu.

***

Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja:

Ja šonedēļ valdība neradīs iespēju pieņemt lēmumu problēmas risinājumam, streiks notiks. Mēs mutiskiem solījumiem atļauties ticēt nevaram. Tikai tad, ja būs valdības lēmums, streiks nenotiks.