Būs streiki – pedagogi valdības solījumiem netic

Viena no skolotāju prasībām valdībai ir izpildīt apņemšanos un likumā par valsts budžetu iekļaut pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no šā gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim un paredzēt atbilstošu finansējumu. Vai tās ir pedagogu arodbiedrības ambīcijas un vēlme parādīt spēku, vai arī skolotāju aizstāvju bažas ir pamatotas un atalgojuma kāpums nākamajā gadā ir apdraudēts?

Valdība nav izpildījusi mājas darbu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padome nolēmusi 24. aprīlī rīkot protesta akciju - gājienu, kā arī sākt trīs dienu visas Latvijas pedagogu streiku. Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzsver, ka “sarunām ar politiķiem vairs neesam gatavi, tāpēc izlīgšanas sarunas vairs netiks organizētas”. Līdz streika datumam arodbiedrība noteikts dalībnieku skaitu gan gājienam, gan streikam. Kā izriet no I. Vanagas teiktā, protesta gājiens notiks neatkarīgi no tā, vai pedagogu prasības tiks pildītas. Savukārt, ja Izglītības un zinātnes ministrija vai valdība piedāvās risinājumus streika prasību izpildei, tad pats streiks varētu nenotikt.

Arodbiedrība nav apmierināta, jo valdība nepilda tos solījumus, kurus tā deva pirms draudošā streika pagājušajā gadā. Inga Vanaga atgādina, ka arodbiedrība un toreizējā izglītības un zinātnes ministre pagājušā gada septembrī, runājot par pieteiktā streika sarunu vienošanās izpildi, vienojās paredzēt konkrētu finansējumu valsts budžetā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikam laika periodam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim un darba slodzes sabalansēšanai visām pedagogu grupām. Arodbiedrības padomes ārkārtas sēdē šāgada februārī tika nolemts pieprasīt valdībai līdz 2023. gada 15. martam pilnībā izpildīt streika vienošanos un pieņemt grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, paredzot zemākās darba samaksas likmes trim turpmākajiem mācību gadiem, kā arī darba slodzes sabalansēšanas principus no 2023. gada 1. septembra visām pedagogu grupām. Par šo jautājumu arodbiedrība un Izglītības un zinātnes ministrija bija vienojusies sarunās. Otrkārt, arodbiedrība prasa pieņemt grozījumus kārtībā, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, un palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo.

Kā pēdējais punkts arodbiedrību prasību sarakstā ir iekļauta prasība likumā par valsts budžetu 2023. gadam (un turpmākajiem gadiem) noteikt pedagogu darba samaksas pieaugumam nepieciešamo finansējumu.

Sasolīts daudz, bet punktu nepieliek

“Ņemot vērā, ka grozījumi normatīvajos aktos līdz 2023. gada 15. martam nav veikti, arodbiedrības padome nolēma 24. aprīlī organizēt izglītības un zinātnes nozares darbinieku gājienu, pieprasot no politikas veidotājiem cieņu pret nozari un atbildību, pildot spēkā esošus normatīvos aktus un likumus,” uzsver Inga Vanaga. Padome arī ir lēmusi atsākt pērnā gada rudenī plānoto streiku. Streika norise un ilgums būs atkarīgi no valdības tālākās rīcības. Nesagaidot no valdības solīto rīcību, pirmajā etapā streika forma varētu būt izglītības un zinātnes darbinieku darba pārtraukšana uz trim dienām, kad skolotāji neveiktu savus darba pienākumus.

Arodbiedrības vadītāja skaidro, ka ministrija, piedāvājot pedagogu algu kāpuma un slodžu sabalansēšanas grafiku, nenorāda precīzas summas un finansējuma avotu. Tas, ka ministrija publiski norāda uz 61 miljonu eiro, kas piešķirts algām, pilnībā neatbilst patiesībām. Jā, šī summa būšot pedagogu algām, bet pedagoģiskās slodzes balansēšanai, proti, neapmaksāto pienākumu finansējumam. Tam, pēc arodbiedrības teiktā, nav saiknes ar pedagogu algu kāpuma grafiku.

Cits situācijas redzējums ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kas apelē pie tā, ka šāgada budžetā ir piešķirts lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums - kopumā visam varētu tikt piešķirti 124,3 miljoni eiro. Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka ir izstrādāts gan pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma grafiks, gan panākta vienošanās par finansējumu, tomēr pedagogu prasītais atalgojuma un slodzes sakārtošanas grafiks valdībā tā arī nav apstiprināts. To bija paredzēts skatīt šīs nedēļas valdības sēdē, taču darba kārtībā tas tā arī netika iekļauts.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā