Rodas neskaidrības par mācību līdzekļu iegādi
Tiesībsarga birojs sagatavojis tabulu (sk. pielikumā) par mācību līdzekļiem, kas ir un kas nav jāpērk vecākiem, un informē, ka iedzīvotāju ziņojumi par to, ko viņiem skolas nepamatoti liek pirkt pašiem, tiek gaidīti līdz 19. jūlijam.
Juceklis un neizpratne, ko pirkt un ko nē
Tiesībsargs saņem arvien jaunus signālus, ka Latvijas izglītības iestādes - skolas un bērnudārzi - sāk atgriezties pie vecās prakses un atkal vecākiem izsniedz sarakstus ar lietām, kas ir jāpērk bērna mācību vajadzībām.
Tiesībsarga birojs aicināja sabiedrību ziņot par šādu praksi bērnudārzos un skolās, un nedēļas laikā saņemtas 659 ziņas no skolēnu un bērnudārza audzēkņu vecākiem par to, ko iepriekšējā mācību gadā vecākiem vajadzēja iegādāties bērna mācību vajadzībām un par sarakstiem jaunajam skolas gadam, paziņojumā presei informēja Tiesībsarga birojs.
Ziņas par mācību vajadzībām pērkamajām lietām Tiesībsarga birojam pienāk no teju visiem Latvijas novadiem. Tiesībsargs vērš uzmanību, ka prasība par mācību līdzekļu iegādi var būt gan pamatota, gan nepamatota. Kā visbiežāk iegādājamās lietas vecāki min dažādas kancelejas preces - burtnīcas, klades, pildspalvas, zīmuļus u.c. Kā atzīmē birojs, likums tiešām nosaka, ka "viss, kas vajadzīgs penālim, ir jāpērk vecākiem".
Par mācību grāmatu, darba burtnīcu iegādi lielākoties strīda nav - tos nodrošina skola, atzīmē Tiesībsarga birojs.
Vislielākais juceklis ir ar mācību priekšmetiem "Dizains un tehnoloģijas" un "Vizuālā māksla". No līdz šim saņemtās informācijas Tiesībsarga birojs secina, ka šo abu priekšmetu satura apguvei nepieciešamos produktus un materiālus lielākoties iegādājas vecāki. "Tomēr tā tam nevajadzētu būt. Materiālus - audumu, dziju vai jebkuru citu materiālu vai izejvielu, kurus izmantojot skolēns rada priekšmetu vai produktu, kas paredzēts mācību obligātā satur apguvei, nodrošina skola," uzsver birojs.
Tiesībsarga birojs atzīmē, ka vecāki min arī visai specifiskas lietas, kas noteikti nebūtu jāiegādājas pašiem, bet gan jānodrošina mācību iestādei, piemēram, rokas figūrzāģa asmeņi, pagarinātāji, nagliņas, saplāksnis, dažādi interjera priekšmeti u.c.
Tiesībsargs joprojām aicina sabiedrību iesaistīties šī jautājuma risināšanā un mudina iedzīvotājus sniegt ziņojumus līdz 19. jūlijam, To var izdarīt šeit.
"Informācija tiek vākta par pašvaldību dibinātām skolām un bērnudārziem, bet par privātām mācību iestādēm nē. Lūdzam informāciju sūtīt ne tikai par nākamo mācību gadu, bet arī par tikko aizvadīto," aicina Tiesībsarga birojs.
Vecāku pienākumu nosaka likums
Tiesībsarga birojs atzīmē, ka vecāku pienākumu iegādāties savam bērnam mācību līdzekļus nosaka Izglītības likuma 58. panta trešā daļa: "Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos šā likuma 1. panta 12.5 punkta "n" apakšpunktā minētos individuālos mācību piederumus."
Individuālie mācību piederumi ir "izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu: kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u.c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām".
"Izsmeļošs mācību piederumu uzskaitījums likumā nav iespējams un nav nepieciešams, jāievēro princips, ka materiāli izglītības obligātā satura apguvei nav jāpērk vecākiem. Prakse iekļaut individuālo mācību piederumu sarakstā mācību līdzekļus, kas jānodrošina skolai, neatbilst labas pārvaldības principam un nav pieļaujama. Tā ir uzskatāma par iestādes prettiesisku faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē," atzīmēja Tiesībsarga birojs.
Vecākiem, kas saņēmuši pedagoga izsniegtus sarakstus ar lietām, kas nepieciešamas izglītības satura apguvei, sākotnēji būtu jāvēršas pie iestādes vadītāja un jālūdz pārskatīt sarakstu. Ja neizdodas situāciju atrisināt izglītības iestādes ietvaros, iestādes vadītāja rīcība ir apstrīdama dibinātājam, savukārt dibinātāja rīcība - administratīvajā rajona tiesā. Vecāki ir tiesīgi vērsties arī izglītības jomu uzraugošajā institūcijā -Izglītības kvalitātes valsts dienestā un pie tiesībsarga.
Atšķiras starp skolām un pašvaldībām
IZM komunikācijas vecākā konsultante Ance Jaka "Neatkarīgajai" skaidroja, ka izglītības iestādes saņem valsts dotāciju mācību literatūras un mācību materiālu iegādei, t.i., izdevniecību radītu materiālu iegādei, tostarp arī darba burtnīcu un darba lapu iegādei. "Tas parasti problēmas nerada. Problēmjautājums ir individuālie mācību līdzekļi. Protams, ministrija reaģēs uz tiesībsarga paziņojumu un komentārs sekos," viņa solīja.
Vēl ministrijas pārstāve skaidroja, ka valsts piešķirto līdzekļu izlietojums ir atkarīgs no pašvaldības un skolas un situācija starp skolām un pašvaldībām atšķiras. Un neesot tā, ka par šo finansējumu nedrīkst iegādāties individuālos mācību līdzekļus, nav ierobežojumu, ko var iegādāties. Jautājums drīzāk ir par to, kam pietiek un kam nepietiek naudas un ko skola iegādājas. A. Jaka sacīja, ka ir skolas, kas izvēlas iegādāties individuālos mācību līdzekļus klasei, piemēram, tādā mācību priekšmetā kā vizuālā māksla.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
