Rīgas skolas – ārpus likuma? Vai galvaspilsētas varas iestādes pārkāpj topošo vidusskolēnu tiesības?
Galvaspilsētai stingrākas prasības, nekā to pieļauj likums
Rīgas domes šā gada 1. martā pieņemtie noteikumi paredz vidusskolām tiesības kā kritēriju uzņemšanai 10. klasē izmantot iestājpārbaudījumu rezultātus vai pamatizglītības apliecībā ierakstītos vērtējumus. Abos gadījumos izglītojamo var uzņemt 10. klasē vien tad, ja apliecībā gada vērtējums visos mācību priekšmetos nav zemāks par četrām ballēm, gada vērtējums latviešu valodā nav zemāks par piecām ballēm un vērtējums katrā mācību priekšmetā nav zemāks par 35 procentiem.
Tajā pašā laikā valsts līmenī, t. i., ārpus Rīgas, prasības ir zemākas - uz vidusskolu var pāriet, ja ir iegūti vismaz 10 procenti katrā no mācību priekšmetiem (nākotnē šo slieksni plānots palielināt līdz 20 procentiem).
Rīgā saskaņā ar centralizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā 9. klasēs katru no šiem eksāmeniem nokārtoja vairāk nekā 5500 skolēnu. Vislielākās problēmas sagādāja matemātikas eksāmens - tikai 4398 skolēni tajā ieguva no 30% līdz 100% (precīzu datu par to, cik 9. klašu beidzēju ieguva mazāk par 35%, t.i., mazāk, nekā prasīts domes noteikumos, pagaidām nav; par atsevišķu darbu vērtējumu ir iesniegtas apelācijas, kuras izskata Valsts izglītības satura centrs).
Rīgas domes noteikumi ir izpelnījušies kritiku no Tiesībsarga biroja un Izglītības un zinātnes ministrijas. Tiesībsargs Juris Jansons norādīja: "Rīgas pašvaldības noteikumi par skolēnu uzņemšanu vispārizglītojošo skolu 10. klasēs ierobežo jauniešu iespējas turpināt mācības, jo pašvaldībai ir stingrākas prasības, nekā to pieļauj likums. Tādējādi daļai skolēnu tiks liegta iespēja iegūt vispārējo vidējo izglītību pašvaldības izglītības iestādēs. Tas neattiecas uz neklātienes mācībām vai tālmācību."
Tiesībsargs arī norādīja, ka stingrie noteikumi attiecībā uz visiem mācību priekšmetiem neļauj turpināt mācības tiem, kam, piemēram, ir labākas sekmes matemātikā, bet sliktākas - valodās. Un otrādi. Kā paskaidroja J. Jansons, pašreizējais tiesiskais regulējums paredz, ka ikvienam skolēnam neatkarīgi no vecuma ir tiesības uzsākt vispārējās vidējās izglītības programmu, ja viņš ir ieguvis apliecību par pamatizglītību.
Arī Izglītības un zinātnes ministrija ir atzinusi, ka Rīgas pašvaldības noteikumi ir pretrunā bērna interesēm un tiesībām uz izglītību. Un Rīgas vidusskolas, atsakoties uzņemt skolēnus saskaņā ar jauninājumiem, daļēji ignorē faktu, ka viņiem ir pabeigta pamatizglītība.
“Rus.nra.lv” lūdza sniegt komentāru Rīgas domes Izglītības departamentam. Mūs informēja, ka saskaņā ar grozījumiem Vispārējās izglītības likumā pašvaldībai kā izglītības iestāžu dibinātājai ir tiesības dot tām norādījumus, saskaņojot prasības pasākumu īstenošanai. Līdz ar to pašvaldība nesaskatīja nekādus pārkāpumus iniciatīvā noteikt stingrākus kritērijus uzņemšanai 10. klasē. Departaments arī norādīja, ka iniciatīva tika pieņemta pēc daudzām diskusijām un konsultācijām ar izglītības iestādēm. Nav gan precizēts, ar kurām no tām.
Ar “dzelžainu roku” iedzīt bērnus arodskolās?
Pēc tam, kad skolēni saņēma apliecības par pamatskolas beigšanu, sociālos tīklus pārpildīja neizpratnē esošu vecāku ieraksti: "Ko darīt? Mēs grasījāmies iet 10. klasē. Matemātika viņam padodas ne visai labi, bet angļu valodā viņš dabūja 60%. Matemātikā - 34%. Kur mūs tagad ņems?", "Eksāmenu latviešu valodā viņš nolika slikti. Labi rezultāti ir matemātikā un angļu valodā. Skola atsakās mūs uzņemt 10. klasē. Kādu tehnikumu jūs ieteiktu?".
Latvijā politiķi jau daudzus gadus runā par izglītības kvalitātes uzlabošanu un par to, kā mudināt jauniešus pēc 9. klases doties uz arodskolām, nevis turpināt mācības vidusskolās. Taču nav tik vienkārši ar "dzelžainu roku" piespiest skolēnus doties uz arodskolām. Un, spriežot pēc cilvēktiesību aktīvistu izteikumiem, tas nav arī gluži likumīgi.
Rīgas tehnikumos, kur tiek piedāvātas populāras izglītības programmas, izglītojamo netrūkst. Gluži otrādi, iestājpārbaudījumi tajos bieži vien ir grūtāki nekā vidusskolās, un notiek arī konkursi. Ko darīt jaunietim pēc pamatskolas, ja galvaspilsētā viņu neuzņem 10. klasē pretrunīgo Rīgas domes noteikumu dēļ? Iestāties skolā ārpus Rīgas, kur ir spēkā valsts standarts? Varbūt pievērsties tālmācībai vai privātai izglītībai?
Dome atkāpjas no savām prasībām. Kurās mācību iestādēs var pieteikties?
Šonedēļ, neraugoties uz sākotnēji stingro nostāju, Rīgas dome nedaudz mīkstināja noteikumus un atbildību par skolēnu uzņemšanu 10. klasē pārlika uz pašām skolām. "Skolas, kurās ir brīvas vietas, pēc saskaņošanas ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu var grozīt uzņemšanas nosacījumus," “Rus.nra.lv” paskaidroja galvaspilsētas varas iestādēs.
Izglītības departaments ir apkopojis un publicējis arī informāciju par brīvajām vietām Rīgas vidusskolu 10. klasēs. Departaments sola informāciju atjaunināt katru dienu. Raksta tapšanas brīdī vietas 10. klasēs piedāvāja 22 galvaspilsētas skolas. Skolām ir arī tiesības pieņemt noteikumus un nosacījumus pretendentiem uz brīvajām vietām klasēs, dodot priekšroku skolēniem ar augstāku zināšanu līmeni. Tomēr tagad daudzām ģimenēm vismaz ir iespēja atrisināt problēmu ar savu atvašu pāreju uz vidusskolu. Galvenais ir nenokavēt!
Problēma paliek
Situāciju ar vidējo izglītību Rīgā sarežģī fakts, ka vidusskolu paliek arvien mazāk. Jau pēc tam, kad noteikumi par skolēnu uzņemšanu kļuva stingrāki, Rīgas dome ir pārveidojusi sešas vidusskolas par pamatskolām, mainot to statusu. Tā ir tā dēvētā skolu tīkla optimizācijas programma, kas tiek īstenota skolu reformas ietvaros. Rezultātā Rīgas vidusskolās tagad vienkārši nepietiek vietu visiem, kas vēlas mācīties un kam ir likumīgas tiesības to darīt. “Rus.nra.lv” sekos līdzi notikumu attīstībai.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
