Sorosietes vadītais kapituls piešķīris ordeņus arī vairākiem sorosiešiem

Valsts prezidenta Ordeņu kapituls tās kancleres un prezidenta padomnieces Sarmītes Ēlertes vadībā piešķīris augstākos Latvijas valsts apbalvojumus ‒ Triju Zvaigžņu ordeņus ‒ arī vismaz pieciem miljardiera Džordža Sorosa finansēto struktūru bijušajiem un esošajiem pārstāvjiem.
08.05.2020. Ritums Rozenbergs , Uldis Dreiblats
 
“KOPĀ AR SOROSU” – ar šādu reālistisku atziņu uz savu pagātni 20 gadu jubilejā atskatījās laikraksts “Diena”, 2010. gada novembra “Sestdienas” numurā publicējot fotogrāfiju par Džordža Sorosa viesošanos “Dienas” redakcijā Pils ielā 12 (diemžēl konkrēts datums un foto autors nav norādīts). Centrā ‒ pats Dž. Soross, bet no abām pusēm viņam ‒ nu jau arī par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieriem uzdienējušie Pauls Raudseps (pie labās rokas, protams) un Kārlis Streips ©Arhīvs

Šāds ordeņu birums Sorosa organizāciju pārstāvjiem vēl nekad nav bijis.

Ordeņu kapitula lēmums

Valsts prezidenta mājaslapā lasāms, ka “Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2020. gada 23. aprīlī nolēma par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā, sekmējot Latvijas Tautas frontes uzvaru 1990. gada 18. marta Augstākās Padomes vēlēšanās un Augstākās Padomes balsojumu 1990. gada 4. maijā par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kā arī par īpašiem nopelniem Latvijas Trešās atmodas notikumu dokumentēšanā” par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieriem iecelt četras personas, tostarp “bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra vadītājas vietnieku un Augstākās Padomes Preses centra vadītājas vietnieku, žurnālistu Paulu Raudsepu” un “bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra darbinieku, žurnālistu Kārli Streipu”.

Šā paša iemesla dēļ par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem nolemts iecelt 22 personas, tostarp “bijušo Latvijas Tautas frontes referenti un Demogrāfijas komisijas darba koordinatori” Anitu Dūdiņu.

Savukārt “par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā” par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieriem ieceltas četras personas, tostarp Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Dr. iur. Jautrīte Briede un “ilggadējais biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” direktors, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes priekšsēdētājs” Andris Bērziņš.

Tautas frontes lielākais panākums

Droši vien Ordeņu kapitulam ir kādi materiāli, kuros pamatots, kā minētās personas vairāk nekā citi tautfrontieši “sekmēja Latvijas Tautas frontes uzvaru 1990. gada 18. marta Augstākās Padomes vēlēšanās”. Nav nekādu šaubu, ka Latvijas Tautas frontes uzvara minētajās Augstākās Padomes vēlēšanās bija nozīmīgākais Latvijas Tautas frontes panākums, jo deva iespēju atjaunot Latvijas Republiku bez lielas asinsizliešanas.

Protams, tie, kuri to nav pieredzējuši, nezinās, ka Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā notika 201 vienmandāta vēlēšanu apgabalā. Līdz ar to šo vēlēšanu procesu nebija iespējams vadīt no centra, jo katrā no šiem vēlēšanu apgabaliem vietējiem tautfrontiešiem bija jācīnās par uzvaru. Līdz ar to jājautā - kā tieši minētās personas sekmēja “Latvijas Tautas frontes uzvaru” šajās nozīmīgākajās vēlēšanās vairāk nekā tie, kuri strādāja, piemēram, Daugavpils un Rēzeknes Latvijas Tautas frontes vēlēšanu štābos; vairāk nekā tie, kuri mēģināja aģitēt padomju armijas karaspēka daļās?

Cita starpā, viens no šo rindiņu autoriem darbojās Salaspils Latvijas Tautas frontes vēlēšanu štābā, kā arī Salaspils vēlēšanu komisijā. Salaspils no nacionālā viedokļa bija ļoti problemātiska teritorija, jo šeit pēc Rīgas HES celtniecības bija palikuši dzīvot pat vairāku desmitu tautību pārstāvji. Bet Salaspilī bija pārstāvēts arī spožs intelekts, jo šeit atradās trīs Zinātņu akadēmijas institūti (Fizikas, Neorganiskās ķīmijas un Bioloģijas), kā arī Botāniskais dārzs un Kodolreaktors.

Latvijas Tautas fronte vienā Salaspils vēlēšanu apgabalā uzvarēja, bet otrā zaudēja - ordeņi nepienākas.

Bet Latvijas Tautas frontes Salaspils vēlēšanu štābā tolaik nepazina iepriekš minētās personas no “centra”. Tur, protams, pazina Latvijas Tautas frontes vēlēšanu centra vadītājus Māri Steinu, Pēru Sterniņu un Gunti Beņķi, bet šie trīs īstenie organizatori ar Triju Zvaigžņu ordeņiem tika apbalvoti jau 2000. gadā.

VISI KOPĀ. “Sorosa fonda ‒ Latvija” 1998. gada pārskatā redzams, ka pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits, Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte, tikko par ordeņa virsnieci kļuvusī Anita Dūdiņa, kā arī Saeimas komisijas vadītāja Vita Tērauda (vēl nav ordeņa) kādreiz ir bijuši viena komanda pie Džordža Sorosa naudas dalīšanas / SFL gada pārskats

Patiesais iemesls?

Bet iespējams arī, ka jauno Triju Zvaigžņu ordeņa komandieru un virsnieku tālaika nopelni pašreizējai Ordeņu kapitula kanclerei Sarmītei Ēlertei vairāk iekrita acīs tāpēc, ka visus saista ilggadēja kopdarbība ne tikai laikrakstā “Diena”, bet arī “Sorosa fondā ‒ Latvija” un Sorosa fonda struktūrvienībās.

Jāatgādina, ka P. Raudseps, S. Ēlertes vietnieks laikrakstā “Diena”, bija viens no Sorosa finansētās “Delnas” dibinātājiem, kā arī ilggadējs šīs organizācijas padomes loceklis.

Viņa kolēģis K. Streips 90. gadu sākumā bija “Sorosa fonds ‒ Latvija” Mediju programmas vadītājs, propagandējis tolaik Sorosa idejas žurnālistu saimē un turpina tās propagandēt ikreiz, kad viņam tiek dota tāda iespēja.

Bijusi Saeimas darbiniece A. Dūdiņa bija “Sorosa fonds ‒ Latvija” valdes locekle no 1996. līdz 2001. gadam - tātad vadīja šo organizāciju vienlaikus gan ar Egilu Levitu (“Sorosa fonda ‒ Latvija” valdē darbojās no 1997. līdz 2004. gadam), gan ar pašreizējo Ordeņu kapitula kancleri S. Ēlerti (Sorosa fonda valdes locekle no šīs organizācijas dibināšanas 1992. gadā līdz 2007. gadam).

Tiesnese J. Briede ir ilggadēja “Delnas” biedre, savulaik bijusi arī S. Ēlertes advokāte. Pamanīts arī fakts, ka nav sevi atstatījusi no lietas izskatīšanas, kad kādu no pusēm pārstāvēja cits “Delnas” biedrs, kurš tieši kā “Delnas” pārstāvis sniedza pakalpojumus “pro bono”.

Andris Bērziņš (nejaukt ar aktieri, bijušo Valsts prezidentu, bijušo Saeimas deputātu un daudzajiem citiem Andriem Bērziņiem) ir bijis savulaik Sorosa visdāsnāk apveltītās organizācijas “Nevalstisko organizāciju centrs” valdes priekšsēdētājs, kā arī Baltijas ‒ Amerikas partnerattiecību programmas (to savulaik uz pusēm finansēja Soross un ASV valdības fonds) vadītājs.

Kārtībai jābūt

Jāatzīst, ka Latvijas valsts sorosiešu apbalvošanā ievēro subordināciju.

2005. gada 28. janvārī Davosā toreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Sorosa starptautisko organizāciju tīkla tēvam, starptautiskās oligarhijas redzamākajam pārstāvim Dž. Sorosam personīgi pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni. “Neatkarīgā” nesen rakstīja (“Ukraiņi atmasko Sorosa aktivitātes Davosā”), ka miljardieris Dž. Soross Pasaules ekonomikas forumu Davosā izmanto, lai tiktos ar paša finansēto organizāciju aktīvistiem. Bet brīdī, kad Dž. Soross saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, viņš Francijā jau bija saukts pie kriminālatbildības un pēc dažiem gadiem tika arī notiesāts galīgajā instancē, turklāt viņam nelīdzēja arī sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Pēc tam 2009. gada aprīlī Ordeņu kapituls lēma piešķirt pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un ordeņa ķēdi Igaunijas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam un pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni arī Igaunijas prezidenta dzīvesbiedrei Evelīnai Ilvesai. Kā zināms, T. H. Ilvess Sorosa struktūrās pārrauga Austrumeiropas valstis, ieskaitot Latviju. Nu pienākusi izdevība intensīvāk apbalvot arī zemākas kārtas darbiniekus.

Kastu princips

To, ka sorosiešiem subordinācija, kas līdzīga kastām, ir svarīgs elements, liecina 2018. gadā Ungārijas premjera Viktora Orbāna pamanītā latviešu izcelsmes politologa, tobrīd eirokomisāra, ilggadēja Sorosa struktūru darbinieka Nila Muižnieka programmatiskā publikācija Dž. Sorosa finansēto organizāciju žurnālā. Tur izklāstīts īsteno sorosiešu ‒ Dž. Sorosa «Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienību štata veterānu, valžu locekļu, grantu saņēmēju» ‒ mērķis «izveidot jauna tipa cilvēku homo sorosensus». Publikācijā N. Muižnieks vienkāršā saprotamā valodā vaļsirdīgi izklāstījis Sorosa Atvērtās sabiedrības institūta pamatmērķi: izaudzināt un izskolot jaunu globālo cilvēku paaudzi - “homo sorosensus”. Šai paaudzei jāpārņem vara politikā un ekonomikā bijušajā PSRS un tās ietekmes telpā no vecās varas elites, kuru N. Muižnieks dēvē par “homo sovieticus”. N. Muižnieks publikācijā gan atzīst, ka divdesmit gadu laikā sorosiešiem ieceri līdz galam nav izdevies realizēt ‒ vara no vecās varas elites joprojām pilnībā nav pārņemta un līdz galam nav izdevies radīt arī “homo sorosensus”. Pa to starpu notikusi daļēja “homo sorosensus” saplūšana ar “homo sovieticus”, un rezultātā radies jauns veidojums - “homo pragmaticus”, ar kuru sorosiešiem tagad nākšoties sadzīvot.

Caurskatot pilnu Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju sarakstu (t.i. vairāk nekā 2000 personas), “Neatkarīgā” saskaitīja, ka 26 gadu laikā bez paša Dž. Sorosa šo ordeni vēl saņēmuši tikai 10 sorosieši, kas nozīmē, ka šobrīd pār viņiem ir nolijis ordeņu lietus.