Veselības nozarē ierēdņiem pietrūkst spēka

Neizbrīna, ka tieši šā gada februārī Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs pieņēma lēmumu atstāt darbu dienestā un valsts pārvaldē vispār. Februārī vēl pirms Covid-19 pandēmijas galvenā aktualitāte Nacionālā veselības dienesta darba kārtībā un, visticamāk, arī E. Labsvīra dienasgrāmatā bija e-veselība.
12.05.2020. Inga Paparde
 
KURŠ IZTUR. Veselības ministre Ilze Viņķele divu veselības nozares svarīgāko ierēdņu ielenkumā – Edgars Labsvīrs pametīs darbu Nacionālā veselības dienesta direktora amatā 31. maijā, bet Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško (no kreisās) savulaik izturējusi rotāciju no ministrijas uz dienestu un atpakaļ ©Oksana Džadana/ F64

Nacionālais veselības dienests dienu no dienas saņēma kritiku par traucējumiem e-veselības darbā, bet E. Labsvīru kritizēja politiķi Saeimā, uzdodot gan adekvātus jautājumus, gan izspēlējot “tautas kalpa” varenības kārti.

Īsākā karjera

Šā gada sākumā, pirms vēl Veselības ministrija bija pieņēmusi lēmumu pagaidām neturpināt e-veselības nākamās kārtas, bet koncentrēties uz esošo pilnveidi, lielākā kritika dienestam un tā vadītājam bija par traucējumiem e-veselības darbā. Toreiz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide aicināja “beigt mocīt ārstus un pacientus”. Savukārt E. Labsvīrs problēmas nenoliedza un atzina, ka “e-veselības arhitektūra ir novecojusi, jo veidota pirms desmit gadiem, un pašreiz [februārī] mēs novērojam, ka sistēmas darbība palikusi lēnāka, kā arī novērojam neplānotas dīkstāves”. Problēma bija arī sistēmas veiktspēja, savukārt e-veselības sakārtošanai būtisks traucēklis vienmēr ir bijusi speciālistu maiņa - cilvēki aiziet, jo ir liela slodze, neatbilstošs atalgojums un negatīva publicitāte. Tā darbu tobrīd dienestā vērtēja tā darbinieki un arī pats direktors.

Negatīva publicitāte, nepārtrauktā taisnošanās un nepieciešamība vienmēr būt gataviem atbildēt uz jautājumiem, kas skar e-veselību jau kopš tās izveides pirmsākumiem

(turklāt ierēdņiem, kas pilda politiķu pavēles, jo pašiem politiķiem, kas stāvējuši pie e-veselības izveides, atbildību neviens tā arī nekad nav prasījis), bija un ir šī dienesta ikdiena. No otras puses, tā tas arī veselības aprūpes vadošajās iestādēs ir bijis vienmēr, bet ne visi to ir varējuši pieņemt un izturēt. Vērtējot Nacionālā veselības dienesta līdzšinējo vadītāju atrašanās ilgumu direktora amatā, E. Labsvīram tomēr ir īsākā karjera - viņš sāka dienestu vadīt tikai 2019. gada 1. oktobrī, bet, pēc paša vārdiem, jau nākamā gada februārī saprata, ka to vairs nevēlas. Turklāt neredz sevi strādājam valsts pārvaldē vispār.

Visiem pārmetumi

Kopš Nacionālā veselības dienesta izveides tā direktori vidēji iestādi vadījuši divus gadus, izņēmums ir psihiatrs Māris Taube, kas amatā atradās trīs gadus. Lai saprastu, cik viegli vai grūti ir vadīt šo dienestu, kas ir galvenā valsts institūcija veselības nozares finansējuma sadalē un administrēšanā, “Neatkarīgā” izpētīja līdzšinējo tā vadītāju aiziešanu vai atstādināšanu. Līdz šim skaļākais, bet jau aizmirstais skandāls noritēja 2011. gadā, kad tika nolemts izveidot šādu Nacionālo veselības dienestu. Iestādi, ko var uzskatīt par dienesta priekšteci - Veselības ekonomikas centru, vadīja Daiga Behmane. Viņu no amata atstādināja toreizējais veselības ministrs Juris Bārzdiņš ar pamatojumu “nespēja pilnveidot centra darbību tā, lai nebūtu jāprasa papildu līdzekļi kompensējamām zālēm”. Togad deficīts zāļu budžetā bija pieci miljoni latu. Centrs situāciju ar kompensējamām zālēm atklāti pamatoja ziņojumā, kas acīmredzami ministrijas politiskajai vadībai nepatika. Atšķīrās arī ministra un D. Behmanes uzskati par to, kā panākams zāļu cenu samazinājums, kam un kā jārīkojas.

Pēc D. Behmanes, kas pašlaik ir docētāja Rīgas Stradiņa universitātē, atcelšanas vadības pienākumus uz laiku uzņēmās psihiatrs Māris Taube, kurš arī vēlāk piedalījās un uzvarēja konkursā uz dienesta direktora amatu. Viens no smagākajiem posmiem viņa karjerā bija 2014. gads un situācija ar smagi slimā zēna Dāvja ārstēšanu (bērnam bija nepieciešama sarežģīta operācija ASV, taču Nacionālajam veselības dienestam nācās atteikt finansējuma piešķiršanu, jo to neparedzēja veselības finansēšanas noteikumi). Dienests saņēma ļoti daudz pārmetumu par birokrātisku darbu, nevēlēšanos iedziļināties bērna situācijā u.c. Tas M. Taubem bija pēdējais piliens, lai neizturētu veselības nozares naudas turētāja amatā. “Trīs gadu laikā esmu izsīcis šajā darbā,” savu aiziešanu 2014. gada decembrī komentēja M. Taube. Viņš atgriezās ārsta psihiatra un augstskolas mācībspēka praksē.

Daži ierēdņi izturīgāki

2015. gadā dienestu sāka vadīt Daina Mūrmane-Umbraško. Viņu no valsts sekretāra vietnieces amata ministrijā par dienesta vadītāju pārcēla toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs. Tomēr jau 2016. gadā D. Mūrmani-Umbraško pārcēla atpakaļ uz ministriju valsts sekretāra vietnieka amatā un viņa veselības ministres Andas Čakšas vadītajā ministrijā sāka atbildēt par veselības aprūpes politiku. Tagad D. Mūrmane-Umbraško ir Veselības ministrijas valsts sekretāre.

2017. gada sākumā dienestu sāka vadīt Inga Milaševiča, iepriekš vadītāja vietniece, kurai, savukārt, darbs direktora amatā, no vienas puses, nevedās tik raiti (kritika, dienesta izmeklēšana), bet, no otras puses, pat neraugoties uz disciplinārsodu (disciplinārlieta bija saistīta ar pārkāpumiem informācijas un komunikāciju tehnoloģijas iepirkumos, ka arī par Veselības aprūpes finansēšanas likuma rīka ieviešanu), viņa turpina strādāt iestādes vadībā kā direktora vietniece veselības aprūpes administrēšanas jautājumos. Tā kā I. Milaševiča dienestu vairs nevarēja vadīt, Veselības ministrija iecēla šajā amatā viņas vietnieku veselības aprūpes administrēšanas jautājumos E. Labsvīru. Stājoties amatā, kā prioritāti viņš norādīja “mūsdienīgas IKT infrastruktūras izveidi, jo efektīva veselības aprūpes pakalpojumu administrēšana un caurredzami lēmumi bez tā nav iespējami”.

Par ko vēl jāatskaitās

Paziņojot par lēmumu aiziet no Nacionālā veselības dienesta direktora amata, E. Labsvīrs izteicās, ka viņam ir apnicis taisnoties par masku iepirkumiem. “Es varu pašlaik atzīt, ka divus mēnešus nevadu dienestu, jo esmu paralizēts ar masku jautājumu, es nenodarbojos ar daudz nopietnākiem jautājumiem, piemēram, ārstniecības pakalpojumu tarifiem. Jāsaka godīgi - es vairs nevēlos to [taisnoties] darīt,” sacīja E. Labsvīrs. Par masku kvalitāti viņš nešaubās, tomēr lūdzis veikt neatkarīgu pārbaudi kādā no Eiropas iestādēm. Diemžēl Valsts kontrole savu vērtējumu sejas aizsargmasku iepirkumu atbilstībai likumiem sniegs tikai maija beigās, līdz ar to faktiski E. Labsvīrs aizies, nesagaidījis šo atzinumu. “Šis amats nav medusmaize, tev ir jābūt gatavam uzbrukumiem, nepārtraukti ir emocionālā spriedze. Es atnācu ar zināšanām un enerģiju, ko droši vien esmu to iztērējis,” sacīja E. Labsvīrs. Kā savus panākumus viņš norādīja uzlabotās attiecības ar ārstniecības iestādēm, izkustināto veselības aprūpes tarifu jautājumu un izveidoto IT komandu.

Tomēr aktuāli ir jautājumi, kuri Covid-19 krīzē ir izstumti no aktuālo jautājumu loka, bet kuriem būtu nepieciešams vēl amatā esošā dienesta vadītāja vērtējums: e-veselības pašreizējā darbība un tuvākā nākotne, kompensējamo medikamentu sistēma, jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, kurā, pēc farmaceitu teiktā, ir virkne problēmu. Kā zināms, no šā gada 1. aprīļa ir jauna zāļu izrakstīšanas kārtība, kur receptē jānorāda tikai zāļu aktīvā viela, bet aptiekā jāizsniedz lētākais medikaments. Aptiekās skaidro, ka informācija par lētākajām un otrajām lētākajām zālēm un par zāļu pieejamību Latvijā farmaceitiem ir jāmeklē vismaz trīs dažādās valsts iestāžu mājaslapās, sarakstos un datu bāzēs, kas būtiski kavē farmaceitu darbu.