Lai mazinātu nabadzību un nevienlīdzību,nemaz nevajag naudu.Tā jau ir mums visapkārt.Viņa tikai jāpārdala.Nevajag mums birojus kuros darbinieki nezina ar ko viņi nodarbojas.Pilna Rīga ar tādiem.Jā un atņemiet tam krancim-Kaimiņam divas štukas.
Atšķirībā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm,mums pat pēc trīsdesmit gadiem kopš neatkarības atjaunošanas ir iespējams balsot tikai par partiju izvirzītiem,principa,vieniem un tiem pašiem kandidātiem dažādās ministrijās,nav ne obligātās veselības apdrošināšanas ar neatkarīgam slimokasēm,ne pensiju fonda,ne minimālās pensijas iztikas minimuma līmenī,ne paša iztikas minimuma,ne samazinātas PVN likmes pārtikai un apbedīsanas pakalpojumiem,ne bezmaksas augstākas izglitības,ne normāli darbojošās e-veselības,pat ne viena paša humora un satīras žurnāla.Toties strauji pieaug padomju un ordeņotu ģenerāļu skaits,piemaksas un premijas ieredņiem,finansējums partijām,pārtikas un komunālo pakalpojumu cenas.
Ņirgāšanās par savu tautu. Viņiem gan bēda maza - ievedīs baltkrievus, ukraiņus utt.. Varbūt tāda politika? Piemērs : darbaspējīgi vīrieši un sievietes tiek pakļauti uzturlīdzekļu fondam, tiesu izpildītāji nobloķē bankas kontu un ir jāiztiek ar 215 € mēnesī (pat ja ir 2 darbi). Vai to var izdarīt? - nē! Seko aizbraukšana un valsts nedabū neko! Apstākļi , kāpēc tas cilvēkam gadījās, ir dažādi. Tiesas skan cēli, bet patiesībā lietās neiedziļinās un uzvar tas kas pārliecinošāk melo vai uzpērk. Rezultātā - darbaspējīgi cilvēki pamet valsti.
:))