Strīda dēļ vēža zāļu roboti nestrādā

Šā gada janvārī Latvijas Onkoloģijas centrā darbu bija jāsāk jaunai tehnoloģijai – ķīmijterapijas zāļu jaucēju robotiem. Tomēr neviens no trim robotiem vēl nav iedarbināts, un zāles vēža pacientiem turpina gatavot māsas. Tas ir sarežģīts un ļoti atbildīgs roku darbs, tieši tāpēc Rīgas Austrumu slimnīca jau 2018. gadā uzsāka projektu zāļu jaukšanas modernizācijai.
22.05.2020. Inga Paparde
 
SPECIALIZĒJAS. Uzņēmums “Kiro Grifols” specializējas uz slimnīcu aprīkojuma automatizēšanu, un viens no tā produktiem ir robotu iekārtas onkoloģisko medikamentu sagatavošanai. Uzņēmums atrodas Arrasatē Spānijā ©Scanpix

Kāpēc roboti nevar sākt savu darbu, lai gan tie slimnīcai piegādāti jau pagājušajā gadā?

Neatkarīgā noskaidroja, ka šādu tehnoloģisku “brīnumu” sagādāšana un sagatavošana darbam ir laikietilpīga, bet tas nav galvenais iemesls, kāpēc roboti vēl nav ķērušies pie zāļu jaukšanas. Lai tie sāktu darboties un iekļautos slimnīcas kopējā sistēmā, nepieciešamas speciālas datorprogrammas, un tās, lai gan ir iepirktas, savu uzdevumu paveikt nevar. “Vienkārši runājot, tās nav iespējams integrēt mūsu slimnīcas kopējā datu sistēmā, kas ir absolūti nepieciešams, lai uzsāktu zāļu sagatavošanu vēža pacientiem,” Neatkarīgajai saka Rīgas Austrumu slimnīcas Aptieku dienesta vadītājs Rolands Karvonens. Slimnīca uzskata, ka robotu un programmatūras piegādātājiem, kas ir viens un tas pats spāņu uzņēmums, bija jānodrošina, lai šīs programmas reāli darbotos, savukārt uzņēmums domā, ka visu ir izdarījis.

JĀGAIDA. Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centram šādas iekārtas ir akūti nepieciešamas, lai uzlabotu ķīmijterapijā izmantojamo zāļu precīzu sagatavošanu pacientiem / Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Kāpēc vajag robotus?

Ķīmijterapija vēža pacientiem nav vienkārši tabletes, kas noteiktā laikā jāiedzer. Šīs zāles pacientiem injekciju veidā nodrošina slimnīcā, dienas stacionārā. Ķīmijterapeits nozīmē zāles, kuras speciāli sagatavo māsas. Lai gan daudzviet pasaulē un arī, piemēram, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tepat Latvijā šīs zāles pacientiem sagatavo ar speciālas tehnoloģijas palīdzību, Latvijas Onkoloģijas centrā tas joprojām ir māsu roku darbs.

Onkoloģisko preparātu šķaidīšanas bloka izveide - tā kopumā sauc projektu, ko Rīgas Austrumu slimnīca uzsāka jau pirms diviem gadiem, un, kā stāsta Rolands Karvonens, galvenais tā mērķis ir paaugstināt drošību pacientiem un darbiniekiem. Jābūt pilnīgi - 100 procentu apmērā - drošiem par to, kādas zāles un kādās devās saņem pacienti, šīs tehnoloģijas nodrošina precīzu zāļu sajaukšanas sistēmu, kā arī izslēdz iespēju, ka sagatavotajā zāļu šķīdumā var nonākt kādas neatbilstošas daļiņas. Otrkārt, ķīmijterapijā izmantojamās zāles ir toksiskas, tāpēc robotizētu sistēmu iesaiste zāļu jaukšanā aizsargā arī darbiniekus, kuri ikdienā pašlaik saskaras ar šīm zālēm. Vēl viens būtisks aspekts - roboti atslogotu māsas.

Pārbūvē arī telpas

Projekta ietvaros slimnīca ieplānoja ne tikai iegādāties robotus, bet arī pārbūvēt Latvijas Onkoloģijas centra slēgtā tipa aptieku, paplašinot to un izveidojot trīs telpu bloku. 2018. gada septembrī slimnīca, saskaņojot ar Veselības ministriju, izsludināja iepirkumu, kas noslēdzās 2018. gada decembrī. Iepirkumā bija plānots iegādāties trīs robotus zāļu sajaukšanai kopumā par 720 000 eiro, iepirkums ietvēra arī garantijas apkopi. Precīzāk šos robotus būtu saukt par aseptiskām ķīmijterapijas jaukšanas iekārtām. Iepirkumā piedalījās divi uzņēmumi, uzvarēja spāņu firma “Kiro Grifols” (otra bija itāļu kompānija). Rolands Karvonens stāsta, ka roboti tika piegādāti 2019. gadā, faktiski uzreiz pēc līguma noslēgšanas, un tos uzstādīja jaunajās, pielāgotajās telpās. Tiesa, remontdarbus jaunā zāļu bloka izveidei varēja pabeigt tikai pēc iekārtu piegādes, jo tās ir ļoti liela izmēra, tā ka bez telpu sienu pārbīdes praktiski nevarētu šos robotus izvietot. Jāpiebilst, ka arī telpu remontam bija izsludināts atsevišķs projekts, un tā izmaksas bija 600 000 eiro.

SARUNU VEDĒJS. Rīgas Austrumu slimnīcas Aptieku dienesta vadītājs Rolands Karvonens koncentrējies uz sarunām ar spāņu uzņēmumu, jo slimnīca vēlas panākt, ka viņi kļūdu atzīst un izlabo / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Bez programmas roboti klusē

Ne par pašām iekārtām, ne būvniecības darbiem slimnīcai iebildumu nav. Par robotiem spāņu uzņēmumam ir arī samaksāts. Taču, lai roboti varētu sākt darbu, ir nepieciešama programmatūra, tāpēc slimnīca 2019. gadā izsludināja jaunu iepirkumu. No R. Karvonena teiktā izriet, ka atsevišķs konkurss tieši uz programmatūru šo robotu un slimnīcas sistēmu integrēšanai tika izsludināts, cerot, ka iepirkumā pieteiksies vairāk pretendentu, būs lielāka izvēle. Tomēr pieteicās tikai viens uzņēmums - tas pats, kas piegādāja robotus. Jāsaka, arī programmatūras izmaksas nav mazas ‒ 374 000 eiro.

Jaunajiem robotiem bija jāsāk strādāt šāgada janvārī, taču tie klusām stāv izremontētajās telpās. Kāpēc tā?

“Kad programmatūra tika piegādāta, mēs sapratām, ka to nav iespējams salāgot ar slimnīcas datu sistēmu,” atklāj R. Karvonens. “To var salīdzināt ar situāciju, kurā jūs man sakāt, ka mašīnai ir atbilstoši riteņi, bet es redzu, ka automašīna nebrauc.” Piemēram, ar šīs programmatūras palīdzību ir jāizveido “medikamentu bibliotēka”, kas jāsavieno vienā sistēmā ar slimnīcas un ārstu sistēmām, bet to izdarīt nevar. “Mēs to norādījām uzņēmumam, bet viņi nepiekrīt un saka: viss ir izdarīts atbilstoši. Mēs sakām, ka vajadzētu savādāk darīt, viņi saka: esam visu pabeiguši,” sarunu procesu ar spāņu uzņēmumu raksturo R. Karvonens.

Vai tiesu darbi?

Slimnīca pašlaik uztur sarunu procesu, sarakstoties e-pastā. Zināmā mērā visu šo procesu ietekmējis arī Covid-19, jo citkārt slimnīca būtu uzaicinājusi “Kiro Grifols” pārstāvjus uz sarunām Latvijā, kā arī mentalitātes atšķirības, kas neveicina konstruktīvas sarunas. Uz jautājumu, cik ilgi slimnīca vēl sarunāsies, jo kaut kad šīm dārgajām iekārtām būtu jāsāk darbs, slimnīcas pārstāvis atbild: tuvākajā laikā būs kāda skaidrība. “Mēs vēlamies vienoties ar uzņēmumu un panākt, lai viņi izdara visu līdz galam. Mēs vēlētos panākt kompromisu, bet tad šim uzņēmumam, mūsuprāt, ir jāatzīst kļūdas,” saka R. Karvonens. Viņš uzsver, ka pašlaik par tiesu darbiem slimnīcā nedomā, un norāda, ka nauda - 374 000 eiro ‒ par šo programmatūru samaksāta nav. “Nemaksāsim, kamēr nebūs izpildīti līguma nosacījumi,” saka R. Karvonens.

Tomēr, cik ilgi slimnīca var atļauties gaidīt uz pozitīvu risinājumu sarunās ar spāņiem? “Tuvākajā laikā tiksim skaidrībā,” piebilst R. Karvonens. Ja neizdosies vienoties ar spāņiem, pastāv iespēja meklēt citu programmatūras izstrādātāju un sagādātāju, taču tas, saprotams, attālinās brīdi, kad vēža pacientiem zāles sāks jaukt roboti.