Jaundzimušo Latvijā mazāk, bet citur vēl mazāk

Jaundzimušo skaits aprīlī ļauj Latvijai izskatīties ļoti labi uz abu pārējo Baltijas valstu fona.
25.05.2020. Arnis Kluinis
 
©Ilze Zvēra/F64

No vienas puses, aprīlis Latvijā ir jau trešais mēnesis pēc kārtas ar jaundzimušo skaitu, kas mazāks par jaundzimušo skaitu tajā pašā mēnesī pirms gada. Tas aizvien vairāk pamato pārliecību, ka dzimstības pieaugums pagājušā gada otrajā pusē attiecībā pret 2018. gada otro pusi ir sevi izsmēlis, lai gan tas vēl spēja iestiepties šajā gadā. Janvārī reģistrētie 1602 bērni bija par 83 bērniem vairāk nekā 2019. gada janvārī, bet turpmākie mēneši šo pieaugumu lēni un līgani nodzēsa. Četros mēnešos piedzimušie 5849 bērni izrādās par 38 mazāk nekā pirms gada. Aprīlis kopējam mīnusam devis -32, bet tā nav lauvas tiesa, jo jāatgādina, ka periods taču sākās ar +83. Februāris, marts un aprīlis rāda pilnīgi vienmērīgu dzimstības kritumu, saglabājot Latvijai parasto dzimstības svārstību ritmu pa mēnešiem. Turpretī abās pārējās Baltijas valstīs tieši aprīlis izceļas ar daudz straujāku jaundzimušo skaita samazinājumu.

Neatkarīgā

Nostāsti par Igaunijas panākumiem demogrāfiskās krīzes risināšanā varēja turpināties vēl šā gada martā ar +80 jaundzimušajiem pret 2019. gada martu, taču aprīļa -163 pārvērta gada sākumā iekrāto plusu par -32. Protams, viena mēneša datiem vēl nevar piedēvēt spēju parādīt dzimstības tendenci daudzus gadus uz priekšu, taču brīdinājumu tie izsaka.

Apstiprinās arī nostāsti par latviešiem un lietuviešiem kā brāļu tautām, kas uzvedas līdzīgi, bet lietuvieši darbojas ar lielāku vērienu. Šogad Lietuvā četros mēnešos piedzimuši 7448 bērni, kas ir vairāk nekā Latvijai, taču dzimstības kritums četros mēnešos kopumā par 935 bērniem un tai skaitā par 417 bērniem tieši aprīlī ir uzskatāmi lielāks nekā Latvijā.

Baltija dzimstības ziņā nerāda neko ekskluzīvu. Krievijā apkopotas ziņas par 338 268 jaundzimušajiem šā gada 1. ceturksnī, kad viņu skaits izrādījies par 19 653 bērniem jeb 5,5% mazāks nekā 2019. gada 1. ceturksnī. Latvijai procentuālās izmaiņas tikai -0,65%, taču jaundzimušo kopskaits pārāk mazs un dzimstības samazinājuma procenti pārāk tuvi nullei, lai drīkstētu runāt par gandrīz vai desmitkārtīgu atšķirību dzimstības samazinājuma tempā.

Par dzimstības palielināšanu pārapdzīvotā - tieši cilvēku pārapdzīvotā - pasaulē diskusijas pēdējā laikā aizvien karstākas, taču dzimstība tik un tā paliek kā integrāls rādītājs katras cilvēku populācijas caurmēra spējām.

Daudzas valstis cenšas veicināt dzimstību kā neapgāžamu liecību gan par šo valstu un tautu izredzēm pastāvēt vēl ilgi. Patiešām, viltot šādu liecību izrādās praktiski neiespējami, jo dzimstības veicināšanas pasākumi biežāk nedod nekā dod pamanāmu efektu. Šīs atziņas uz Baltijas valstīm un Krieviju attiecas vienādā mērā, taču lielajā Krievijas Federācijā atrodami daži spilgti izņēmumi. Plašsaziņas līdzekļos visai bieži pieminētajā Čečenijā šogad trīs mēnešos piedzimušie 6909 bērni ir par 533 bērniem jeb 8,4% vairāk nekā tajā pašā periodā 2019. gadā. Daudz mazāk zināms par Adigejas Republiku, kur +92 jaundzimušie nodrošinājuši dzimstībai pieauguma tempa rekordu ar +9,4%.