Drona epopeja: Tā lidot nedrīkst pat veiksmes stāsts

Tai pašā dienā, kad pazuda ‒ 2. maija vakarā ‒ uzņēmumam “UAV Factory” piederošais drons, tas līgani ieplanēja Garkalnes meža masīvā un palika karājamies priedē. Neveiksmīgais eksperimentālais lidojums debesīs izraisīja pamatīgus traucējumus, kas turpinājās vēl vairākas dienas. Ilglaicīgākas sekas sagaidāmas gan attiecībā uz bezpilota lidaparātu obligāto tehnoloģisko nodrošinājumu, gan lidošanas kārtību un risku izvērtējumu.
26.05.2020. Imants Vīksne
 
Attēlā redzams, kā pamukušais eksperimentālais lidaparāts tika nocelts no koka. Tagad tas atrodas ekspertīzē pie Civilās aviācijas administrācijas ©Civilās aviācijas administrācija

Teorētiski Latvijas gaisa telpā tik smagi bezpilota lidaparāti nemaz nedrīkst lidot, tie nedrīkst lidot tik augstu, nedrīkst lidot ārpus tiešās redzamības zonas, nedrīkst lidot autonomi, tas ir, bez cilvēka tiešas kontroles. Visi šie ierobežojumi ir aprakstīti Ministru kabineta noteikumos Nr. 368, un visi kā viens tika pārkāpti konkrētajā lidojumā. Sākotnējie apstākļi lika domāt, ka tas notika ar Civilās aviācijas administrācijas (CAA) ziņu. Uzņēmumam bija spēkā esoša ilgtermiņa atļauja veikt paaugstināta riska lidojumus, uz kuriem parastie noteikumi netiek attiecināti, ar modeli “Penguin-C”. Tāpēc uz izmeklēšanas laiku atļauja tika anulēta. CAA veica uzņēmumā uzraudzības auditu, un noskaidrots, ka eksperimentālais lidojums patiesībā tika veikts ar citu - vārdā nenosauktu modeli. Attiecīgi ilgtermiņa atļauja “Penguin-C” paaugstināta riska lidojumiem ir atjaunota. Savukārt administratīvā lietvedība tiek turpināta attiecībā uz nesaskaņoto lidojumu ar vārdā nenosaukto lidaparātu.

Iejūtīgs uzraugs

Kopumā secināms, ka CAA izturas pret uzņēmumu ar vislielāko iejūtību. Lūk, plašāks citāts no aģentūras izplatītās preses relīzes:

“Situācija ar vadības kontroli zaudējušo bezpilota gaisa kuģi atkārtoti aktualizēja jautājumu par tiesiskā regulējuma nepieciešamību pašbūvētiem un eksperimentāliem bezpilota gaisa kuģiem. Uzņēmums šobrīd gatavo nepieciešamo dokumentāciju, lai saņemtu CAA atļauju lidojumu veikšanai ar eksperimentāliem bezpilota gaisa kuģiem. (..)

Uzņēmums ir ņēmis vērā CAA norādījumus un neatbilstības novērsis, piemēram, aprīkojot bezpilota gaisa kuģus ar alternatīvu drošības sistēmu, kas neļaus tam izlidot ārpus noteiktās zonas. Ievērojot, ka lidojumiem ir ieviesti papildu risku mazināšanas pasākumi,

šobrīd pastāvošie apstākļi rada iespējamību ievērot tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz uzņēmumu un atļaut tam turpināt veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumus iepriekš izsniegtās atļaujas robežās, ievērojot minētajā atļaujā noteiktos ierobežojumus.”

Rekords nenokrita

Uzraudzības iestāde saistībā ar incidentu ierosinājusi administratīvā pārkāpuma lietu. Aviācijas nozarē izmeklēšana parasti notiek visai ilgi, tikpat labi - arī gadu. CAA ļoti ātri atrada risinājumu, lai vismaz iepriekšējās paaudzes “Penguin” modeļu lidojumi tiktu atļauti. Taču uzņēmums vēlas iegūt atļauju eksperimentāliem lidojumiem tieši ar savu jaunākās paaudzes prototipu. Ar 90 stundu nepārtrauktu lidojumu šis lidaparāts savā klasē kļūtu par pasaules rekordistu un tirgus bestselleru. Diemžēl rekords, kas pieder iepriekšējās paaudzes pingvīnam, ne tikai nekrita, bet aparāts jau pirmajā dienā publiski nezināmu iemeslu dēļ avarēja. Atrasts tas tika vien pēc pāris nedēļām, 15. maijā pieteicās kāds aculiecinieks. Ugunsdzēsēji nocēla bēgli no koka un nodeva CAA rīcībā.

Sistēmas nenostrādāja

Šobrīd turpinās datu nesēju informācijas analīze ‒ restaurēta informācija par visu drona pārvietošanās trajektoriju pēc sakaru zaudēšanas ar vadības pulti. Aģentūra cer, ka iegūtie dati ļaus saņemt atbildes uz būtiskiem jautājumiem: kādi bija iemesli komunikāciju un navigācijas sistēmu darbības traucējumiem, kādēļ nenostrādāja automātiskā nosēšanās funkcija un arī lidojuma pārtraukšanas funkcija avārijas gadījumā. “Informācija, kas iegūta no datu nesējiem, kopumā ar citu izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju ļaus izdarīt pilnvērtīgākus secinājumus par notikušā apstākļiem,” vēsta aģentūra. Un no šiem tehniskajiem secinājumiem izrietēs nākamie - piemēram, ar kādiem nosacījumiem turpmāk atļaut šādus eksperimentālus lidojumus. Aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs atzīst - tas skaidrs, ka uzņēmums turpinās attīstīt savas tehnoloģijas, un arī turpmāk būs nepieciešami eksperimentāli lidojumi, kas neiekļaujas parastajā kārtībā. Attiecīgi aģentūrai jātiek skaidrībā, kādas prasības izvirzīt, lai neciestu aviācijas drošība.

Bija jāskatās pa logu

Kamēr pamukušais drons vēl nebija atrasts, uzraudzības iestādēm nācās pieļaut, ka tas atrodas gaisā visu iepriekš plānoto lidojuma laiku. Lēmums ierobežot lidojumus Latvijas gaisa telpā bija neizbēgams. Medijos gan izskanēja neprecīza informācija, ka gaisa telpa tiek pilnībā slēgta. Tā gluži nebija. Kā skaidro lidostas “Rīga” Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte, aizliegti bija tikai instrumentālie lidojumi - vizuālie bija atļauti. Tas nozīmē, ka nedrīkstēja lidot diennakts tumšajā laikā, vadoties tikai pēc mērierīču rādījumiem. Jo kaut kur apkārt varēja nekontrolēti lidināties 26 kilogramus smags, 3,5 reiz 5,5 metrus liels objekts. Sadursme ar lidmašīnu izraisītu katastrofu.

Masku reisus patraucēja

Ārkārtējās situācijas dēļ visi regulārie un neregulārie starptautiskie pasažieru lidojumi uz Latvijas lidlaukiem ir aizliegti līdz 9. jūnija plkst. 23.59. Taču kravas reisiem un vispārējās aviācijas gaisa kuģiem, kas nepārvadā pasažierus, ierobežojumi nav noteikti. Vismaz divus reisus nekontrolēti lidojošais drons iztraucēja. Kompānijas “SmartLynx Airlines” reiss no Ķīnas miglas un apkārt klīstošā drona dēļ nevarēja instrumentāli piezemēties Rīgā un aizlidoja uz Tallinu. Savukārt “airBaltic” lidmašīna naktī nevarēja izlidot uz Ķīnu. Arī ‒ pakaļ sejas maskām. Šobrīd tiek rēķināti zaudējumi, jo aviācijā ir tā - kurš vainīgs, tas maksā. Nacionālā aviokompānija informē: “Pašlaik “airBaltic” izvērtē precīzu zaudējumu apmēru un rīkosies atbilstoši izvērtējumam.”

Kāds par to samaksās

Protams, situācijā, ja debesis darbotos ierastajā kārtībā, zaudējumi būtu nesalīdzināmi lielāki - tā spriež Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas valdes loceklis Māris Krievs. Lidmašīnas izmaksas stundā svārstās ap diviem līdz četriem tūkstošiem eiro. Un normāli diennaktī Rīga apkalpo arī 200 reisus. Tādā ziņā “UAV Factory” paveicās. Ja arī iztraucētās lidsabiedrības piestādīs rēķinu, apdrošināšanai to vajadzētu segt. Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi” prasa, lai īpašnieks apdrošina savu vispārējo civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, ko bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi. Atbildības limits lidaparātam svarā virs pieciem kilogramiem ir viens miljons eiro.

Būs jādublē dati

“UAV Factory” ražotie pingvīni ir Latvijas veiksmes stāsts. Incidents ar pamukušo putnu to reputāciju nedaudz pabojā, taču ir būtiski, lai ierosināto pārbaužu rezultāts būtu lielāka drošība Latvijas debesīs. Skaidras procedūras, kas tiek iedarbinātas līdzīgās situācijās.

Māris Krievs prognozē, ka ikvienam operatoram būs jāizvērtē, kā rīkoties, ja drons aizbēg, tāpat kā to jau dara aviācijas uzraudzības institūcijas. Piemēram, mērniecības uzņēmums “Metrum” pašlaik gaida Latvijas Gaisa satiksmes izvērtējumu, lai saņemtu atļauju 15 minūšu lidojumam Liepājas lidostas tuvumā. Savukārt no tehnoloģiskām izmaiņām sagaidāms, ka lielākos dronos būs nepieciešama otra datu dublēšanas (backup) programma un vēl viens sensors saziņai, ja vadības bloks vairs neatbild.

Pašlaik turpinās arī satiksmes ministra Tāļa Linkaita rosinātā pārbaude par institūciju sadarbību incidenta risināšanā. Tiek izvērtēti arī normatīvie akti, kas regulē bezpilota lidojumus. Sagaidāms, ka šī pārbaude noslēgsies jūnija sākumā.