Inspicē pansionātus: lielas problēmas ar ieteikumu ievērošanu

Nedēļas laikā sociālās aprūpes centrā “Mārsnēni” ar Covid-19 saslimušo skaits palielinājies līdz 44 cilvēkiem, lielākā daļa ir sirmgalvji, bet saslimuši arī seši darbinieki. Lai arī atbildīgās iestādes turpina apgalvot, ka jaunais koronavīruss sociālās aprūpes centros nav nekas negaidīts, Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par notikušo aprūpes centrā “Mārsnēni”.
26.05.2020. Inga Paparde
 
SASLIMUŠO ar Covid-19 izolēšana un aprūpe aprūpes centros ir problemātiska, jo pašreiz lielākā daļā šo pansionātu izolatori paredzēti nelielam personu skaitam – diviem līdz četriem ©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Savukārt Veselības inspekcija veikusi pārbaudes 184 sociālās aprūpes centros, konstatējot virkni problēmu saistībā ar drošību Covid-19 epidēmijas laikā. Covid-19 sociālās aprūpes centros var izraisīt grūti kontrolējamus uzliesmojumus ar lielu saslimušo skaitu un ievērojamu letālo gadījumu pieaugumu, Neatkarīgajai saka Veselības inspekcijas eksperte Solvita Muceniece.

Visbiežāk izskanējušais arguments no amatpersonām attiecībā uz Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros un patversmēs ir šāds: mēs neteicām, ka sociālās aprūpes centros nebūs Covid-19, galvenais nepieļaut masveida izplatīšanos un pēc iespējas novērst smagu saslimšanu un cilvēku nāvi. Pašlaik sociālās aprūpes centros Latvijā ir zināmi 90 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, lielākā daļa sasirgušo ir pansionātu iemītnieki, bet koronavīruss konstatēts arī 22 darbiniekiem. Testējot visus aprūpes centra iemītniekus, atklāts, ka sociālās aprūpes centrā “Mārsnēni” (Priekuļu novadā Vidzemē) Covid-19 ir 38 iemītniekiem un sešiem darbiniekiem. Septiņi no 22 nāves gadījumiem ar Covid-19 reģistrēti tieši sociālās aprūpes iestādēs. Jāpiebilst, ka šajā slimības statistikā neietilpst Covid-19 gadījumi patversmēs - kā zināms, visplašākā izplatība tika reģistrēta Rīgā ‒ “Zilā krusta” patversmē, kā arī sieviešu patversmē Pārdaugavā.

Covid-19 izplešas

Lai novērtētu, kā sociālās aprūpes iestādes ārkārtējās situācijas laikā ievēro epidemioloģiskās drošības prasības, kuras noteiktas vadlīnijās, Veselības inspekcija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologiem apmeklēja aprūpes centrus. Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Solvita Muceniece Neatkarīgajai stāsta, ka šo pārbaužu mērķis bija gan informēt par epidemioloģiskās drošības prasībām, kas noteiktas vadlīnijās, gan izvērtēt to ievērošanas iespējas un ieteikt piemērotākās veicamās darbības, lai pasargātu sociālās aprūpes centra personālu un klientus no Covid-19 izplatības. “Pārbaužu nolūks bija arī iegūt uz pierādījumiem balstītu informāciju par nepieciešamību iesaistīt pašvaldības ar Covid-19 slimu aprūpes centru klientu drošai aprūpei un izolācijai, ja to nav iespējams organizēt pašos aprūpes centros,” saka S. Muceniece.

Pārbauda, jo augsts risks

Pārbaudes notika klātienē 184 sociālās aprūpes centros, tajā skaitā 28 bērnu aprūpes centros un 53 sociālās aprūpes centros klientiem ar garīgā rakstura traucējumiem un četrās iestādēs ar īslaicīgu uzturēšanās iespēju bez sociālās rehabilitācijas programmām, tas ir, patversmēs un krīzes centros. Pārbaužu aktualitāte lielā mērā saistīta ar to, ka sociālās aprūpes centros atrodas cilvēki, kuriem ir augsts veselības traucējumu un komplikāciju risks, inficējoties ar Covid-19. Tie ir seniori, personas ar hroniskām slimībām, piemēram, hronisku plaušu slimību vai astmu, smagu sirds slimību, cukura diabētu, hronisku nieru vai aknu slimību.

Taču hroniskas un smagas slimības nav vienīgais, kas ir uztraucoši saistībā ar aprūpes centiem. Kā uzsver S. Muceniece, sociālās aprūpes centros ir augsts infekcijas izplatīšanās risks saistībā ar blīvu apdzīvotību un ierobežotu personāla skaitu.

Covid-19 sociālās aprūpes centros var izraisīt grūti kontrolējamus uzliesmojumus ar lielu saslimušo skaitu un ievērojamu letālo gadījumu pieaugumu.

Speciāliste norāda, ka klientu aprūpi aprūpes centros nepieciešams organizēt tā, lai laikus identificētu pacientus ar infekcijas slimības pazīmēm, nošķirtu viņus no veseliem klientiem, novērstu klientu, aprūpētāju, citu darbinieku un apmeklētāju inficēšanās iespēju, kā arī galu galā ‒ vides piesārņošanu. Sociālās aprūpes centru vadībai saskaņā ar vadlīnijām ir jāizvērtē infekcijas izplatīšanās riski, jānosaka aprūpētāju skaits un individuālo aizsardzības līdzekļu nepieciešamība un jāorganizē darbinieku apmācība par atbilstošu individuālo aizsardzības līdzekļu izvēli, lietošanu un citiem infekciju kontroles pasākumiem.

Izlasīts viss, bet kā izpildīt

Veselības inspekcija vērtēja informētību par Covid-19, fiziskās distancēšanās un personīgās aizsardzības pasākumu ievērošanu, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, telpu uzkopšanu, veselības skrīninga pasākumu veikšanu, personu ar apstiprinātu Covid-19 izolēšanu un aprūpi. “Vēlējāmies zināt, vai prasības ir saprotamas ne tikai teorētiski, bet arī - vai tās ir izpildāmas praktiski,” uzsvēra S. Muceniece.

Veselības inspekcija pēc pārbaudēm secināja, ka visi sociālās aprūpes centri ir iepazinušies ar Covid-19 vadlīnijām, bet ne visos apsekotajos centros ir iespējams izolēt personas ar apstiprinātu Covid-19 infekciju un nodrošināt atsevišķu personālu saslimušo klientu aprūpei. Lielākai daļai kontrolēto sociālās aprūpes centru trūkumi rekomendāciju izpildē ir saistīti ar vairākām problēmām ‒ fiziskās distancēšanās pasākumi, personu ar apstiprinātu Covid-19 izolēšana un aprūpe, personāla un klientu individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšana un lietošana.

Nav, kur izolēt

“Distancēšanās nodrošināšanas problēmas galvenokārt saistītas ar to, ka nav iespējas visur izsaukt dežurējošo personālu attālināti, ir apgrūtinoši organizēt personu plūsmu koplietošanas telpās, īpaši personām ar garīgā rakstura traucējumiem, kā arī pagaidām (uz pārbaužu brīdi) vēl nebija nodrošināti bezkontakta termometri vai termometri klientiem individuālai lietošanai, bet telpu platības ierobežojumu dēļ nav iespējams klientu gultas izvietot maksimāli attālināti - ne tuvāk par diviem metriem viena no otras,” stāsta S. Muceniece. Veselības inspekcija arī konstatēja: ja izolācija būs nepieciešama lielākam cilvēku skaitam, saslimušo ar Covid-19 izolēšana un aprūpe aprūpes centros būs problemātiska, jo pašreiz lielākajā daļā šo pansionātu izolatori paredzēti nelielam personu skaitam - divām līdz četrām vietām.

Vēl viena problēma, kas izgaismojusies saistībā ar aprūpes centriem, ir personāla trūkums. “Problemātiski ir nodrošināt personālu, kas varētu aprūpēt tikai ar Covid-19 saslimušos iemītniekus, bet sociālās aprūpes centru personālam, īpaši tādos centros, kur nav reģistrēta ārstniecības iestāde, trūkst zināšanu un prasmju cilvēku ar apstiprinātu Covid-19 aprūpei,” secināts pārbaudēs. Inspekcija arī norādījusi, ka pašvaldībām, kurās atrodas sociālās aprūpes centri, kas nevar nodrošināt saslimušo izolāciju, nepieciešams apsvērt nepieciešamību ierīkot atsevišķas izolācijas telpas ar Covid-19 saslimušajiem.