Neatkarīgā pēta: Pandēmijas laikā Latvijā mirušo mazāk nekā pērn

Lai gan Latvijā aprīlī Covid-19 dzēsis 15 cilvēku dzīvības, aizvadītajā mēnesī mirušo skaits mūsu zemē bija par 5,6 procentiem mazāks nekā pērn tādā pašā laika posmā. Pandēmijas apkarošanas pasākumi ir ne tikai radījuši tādas ekonomiskas problēmas kā uzņēmumu slēgšanu un bezdarbu, bet arī mazinājuši cilvēku inficēšanos ar gripu un samazinātās satiksmes intensitātes dēļ ‒ arī ceļu satiksmes negadījumus ar letālām sekām.
27.05.2020. Ilze Šteinfelde
 
©Neatkarīgā

Centrālās statistikas pārvaldes provizoriski apkopotie dati liecina, ka šā gada aprīlī Latvijā miruši 2311 cilvēki, pērn aprīlī 2447 cilvēki.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pagaidām nav apkopojis datus par aprīli, tā rīcībā ir informācija tikai par šā gada pirmo ceturksni. Taču salīdzinot datus ar iepriekšējiem gadiem, 2020. gada 1. ceturksnī nevienā no pamatcēloņu grupām nav vērojama pieauguma tendence. Klīniskajās universitātes slimnīcās gan mirušo skaits, gan letalitātes rādītājs martā ir zemāks nekā šā gada janvārī un februārī. Pēc provizoriskajiem datiem, Latvijā šā gada janvārī un februārī, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu šī perioda vidējo rādītāju, ir mazāk mirušo ar gripu un pneimoniju, kā arī ar asinsrites sistēmas slimībām. Taču, kā brīdina SPKC, jāņem vērā, ka šie ir provizoriskie dati un tie vēl tiks papildināti, jo vēl neesot saņemtas visas medicīniskās apliecības par nāves cēloni martā mirušajiem.

Mazāk avāriju

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija atklāj, ka šogad aprīlī, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, ir samazinājies avāriju skaits, tajā skaitā arī avārijas ar letālām sekām. Šā gada aprīlī uz Latvijas ceļiem notika 2084 ceļu satiksmes negadījumi, kas ir par 58 procentiem mazāk nekā pirms gada, kad tika reģistrēti 3559 ceļu satiksmes negadījumi. Savukārt dzīvību ceļu satiksmes negadījumos aprīlī zaudēja seši cilvēki, kas ir trīs reizes mazāk nekā, piemēram, 2010. gadā, kad ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 21 cilvēks.

Ārkārtējās situācijas ekonomiskās blaknes

Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Neatkarīgajai uzsver, ka, viņaprāt, Latvijas noteiktie ierobežojumi Covid-19 apkarošanai ir pārspīlēti un par to liecina arī statistikas dati.

Kā piemēru viņš minēja arī Zviedriju, kurā gada griezumā nav pieaugusi iedzīvotāju mirstība, lai gan šī valsts ir izvēlējusies citu ceļu, kā sadzīvot ar Covid-19.

“Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija ir kaitniecība. Tā sagrāva mazos uzņēmējus Latvijā. Ieguvēji no šīs situācijas būs lielie, globālie pārtikas ražotāji, kam būs vieglāk pārdzīvot krīzi un kas pārņems mazo un vidējo uzņēmumu nišu. Es uzskatu, ka viss, kas notiek, tiek darīts pēc pasūtījuma, ar mērķi sagraut mazo un vidējo uzņēmējdarbību. Cilvēki būs spiesti meklēt darbu, un, ja neatradīs to Latvijā, tad dosies prom,” prognozē G. Vilnītis.

Viņš uzsver, ka lauksaimniecībā dzīve neapstājas arī ārkārtējās situācijas laikā, jo lauki ir jāapsēj tad, kad ir sējas laiks, neatkarīgi no tā, vai pandēmija ir vai nav. Taču lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi pandēmijas ietekmi gan izjuta sāpīgi. Sāka trūkt darbarokas, jo daļa nodarbināto, izmantojot ārkārtējo situāciju, atteicās doties uz darbu. Uzņēmumiem tas radīja papildu problēmas un izmaksas.