Prostitūcijai uzliktie groži var zust

Ir 2020. gada jūlijs ‒ senākās profesijas pārstāves klientu meklējumos apsēdušas nule pēc ārkārtējās situācijas atvērušos Rīgas bārus un naktsklubus, bet ap dievnamiem nekontrolēti veidojas “sarkano lukturu” rajoni. Šis, protams, ir hiperbolizēts scenārijs, taču vakuums prostitūcijas ierobežošanas tiesiskajā regulējumā, kas minētās aktivitātes liedz, var iestāties jau 1. jūlijā, jo koalīcijas partijas joprojām nespēj vienoties par prostitūcijas ierobežošanas likumā iekļaujamajām normām.
03.06.2020. Jānis Lasmanis
 
Pašlaik individuālo seksuālo pakalpojumu sniedzēju darbību regulē ar administratīvo pārkāpumu kodeksu saistītie Ministru kabineta noteikumi. Ja līdz 1. jūlijam spēkā nestāsies īpašais “nozares” likums, administratīvi sodīt nevarēs, piemēram, restorānā klientus meklējošu vecākās profesijas pārstāvi ©depositphotos.com

Te uzreiz gan jānorāda, ka koalīcijas partneru domu nesaskaņas dēļ spēku var zaudēt tikai administratīvie ierobežojumi. Pie tiem cita starpā pieskaitāms aizliegums: pārdot un pirkt seksuālus pakalpojumus telpās, kas ir tuvāk par 100 metriem no dievnama un izglītības iestādes, meklēt klientus izklaides un atpūtas vietās, par ko atbildību pagaidām nes arī šo vietu īpašnieki, kā arī liegums senākās profesijas pārstāvjiem apvienoties grupās.

Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka par šo ierobežojumu pārkāpumu fiziskai personai - seksuālo pakalpojumu sniedzējai var uzlikt naudas sodu no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām, piemēram, atpūtas vietas īpašniekam, kura telpās darbojas seksuālo pakalpojumu sniedzēji - no 700 līdz 1400 eiro.

Savukārt bordeļa vai pēdējā laikā par “džentlmeņu klubiem” dēvētu iestāžu uzturēšanu, personas, arī nepilngadīgas, iesaistīšanu prostitūcijā, kā arī sutenerus joprojām savā bargajā uzraudzībā turēs Krimināllikums.

Reformējam

1. jūlijā stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums, bet līdz ar to spēku zaudēs Administratīvo pārkāpumu likums, kas prostitūcijas ierobežošanas normas saista ar Ministru kabineta noteikumiem, kuros vecākās profesijas pārstāvjiem uzskaitīti visi aizliegumi un pienākumi. Šī iemesla dēļ likumdevējs jau daudzus mēnešus nodarbojas ar dekodifikāciju jeb administratīvajiem pārkāpumiem piemērojamo sodu iekļaušanu nozaru likumos.

Tāds būtu arī prostitūcijas ierobežošanas likums, bet, ja tas nestāsies spēkā līdz 1. jūlijam, administratīvo atbildību par pārkāpumiem prostitūcijas ierobežošanas jomā nevarēs piemērot ne personām, kuras nodarbojas ar prostitūciju, ne personām, kuras to izmanto.

Apzinoties, ka vienoties par atsevišķu likumu būs sarežģīti, jo prostitūcijas problēmu katra koalīcijas partnere vērtē savādāk, Iekšlietu ministrija centās to iekļaut Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, taču Saeimas Juridiskā komisija šo centienu bloķēja.

Kuru sodīt, kuru ne?

Atsevišķais likums valdībā nonāca jau 2017. gadā, taču Ministru kabinets tam savu uzmanību pievērsa tikai šī gada februārī, kad, koalīcijai nespējot vienoties par kopēju redzējumu, nolēma šo jautājumu vēl nevirzīt izskatīšanai Saeimā. Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem koalīcijas partneriem bija jautājums par to, kura persona būtu sodāma ‒ prostitūcijas pakalpojumu sniedzējs vai šī pakalpojuma saņēmējs. Pārlieku sarežģīts šķita arī jautājums par nepieciešamību prostitūcijas pakalpojumu ņēmējam paredzēt uzvedības korekcijas programmu.

Iekšlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz arī to, ka personai, kura jaunāka par 25 gadiem, prostitūcijas izmantošana ir aizliegta un arī aizliegts nodarboties ar prostitūciju šādā vecumā. Līdzīgi pašreizējam regulējumam Administratīvo pārkāpumu likumā šis likumprojekts paredz, ka cilvēku tirdzniecības upura prostitūcijas izmantošana ir aizliegta. Tajā nav aizmirsta arī pakalpojuma sniegšanas vietas obligātā distancēšana no izglītības iestādēm un dievnamiem.

Arī šo pirmdien, kad koalīcija atkal pievērsās jautājumam, konsenss netika panākts un likumprojekts, paaugstinot iespēju, ka speciālās normas 1. jūlijā zaudēs spēku, uz Saeimu virzīts netika. Koalīcijas partijas vienojās, ka risinājumus tā meklēs Saeimas frakcijās.

Konceptuāli nepieņemams

Arī šoreiz vienoties par kopīgu redzējumu traucēja izpratne par to, kuru no seksuālā darījuma pusēm sodīt. “Mēs neatbalstām pieeju, ka jāsoda persona, kas potenciāli ir cilvēktiesību upuris. Ir skaidrs, ka sodi par pārkāpumiem ir nepieciešami, bet ir dziļas šaubas, ka tie jāvērš pret personu, kas jau tā ir neaizsargātā pozīcijā,” saka “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Jautāts, vai viņš nejūt atbildību par to, ka var zust jebkāds prostitūcijas administratīvais regulējums, viņš atbild noraidoši.

“Par termiņiem atbildību neuzņemamies. Tā ir virzītāju [KPV LV un Iekšlietu ministrija] atbildība. Vakar tas politiski tika uzmests galdā, mēs maksimāli operatīvi sniedzām savu redzējumu - ja būtu aicinājums tagad likumprojektu atbalstīt Saeimā, mēs to nevarētu darīt,” saka politiķis.

Nedaudz optimistiskāks ir “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Viņš norāda, ka līdz 1. jūlijam ir gandrīz mēnesis un frakcijām vēl ir laiks paspēt vienoties par vairākumam pieņemamu redakciju. Tiesa, traucēs administratīvi teritoriālās reformas apstiprināšana, kura pašlaik aizņem lielāko daļu Saeimas laika.