Tiesvedības un sadurtas riepas: Grūta dzīve kooperatīvā

Vienā daudzdzīvokļu mājā iedzīvotājiem par kaut ko vienoties ir teju neiespējami, bet daudzdzīvokļu māju kooperatīvā saimnieciskā dzīve ir īsts karalauks ar konfliktiem, tiesvedībām un nepārtrauktām aizdomām. Arī kooperatīvā “Staburags”, kura vienā mājā nesen iebrauca trolejbuss, atklājot, cik aplami savulaik siltināta nama siena.
10.06.2020. Imants Vīksne
 
Trolejbusa traumētā ēkas siena salīdzinoši ātri tika sataisīta, bet šī incidenta publicitāte ir saasinājusi konfliktu kooperatīvā ©Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Ēkas apsaimniekotāji reaģēja zibenīgi. Pasūtīja ekspertīzi. Saskaņoja remontdarbu projektu. Par laimi, nekādas nesošo konstrukciju nobīdes trieciens neizraisīja, un šobrīd ēkas gala siena izskatās mats matā kā bijusi, un arī iekšpusē ir tāda pati, kā Neatkarīgā aprakstīja publikācijā “Rīgas mājas tā vairs nesiltina”. Uz koka latiņām sakrāmēts putuplasts, bitumena papīrs un pa virsu skārds. Mūsdienās šāda nekvalitatīva un ugunsnedroša siltināšana vismaz valsts un pašvaldību objektos netiek praktizēta. Bet, kas uzbūvēts un pārbūvēts vecos laikos, tāds arī paliek.

Vienoties grūti par jebko

Kooperatīva “Staburags” apsaimniekotās 11 daudzdzīvokļu mājas tika uzceltas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Tagad dzīvokļi ir privatizēti. Un līdzīgi, kā tas notiek arī daudzos citos kooperatīvos, kopsaucēju, kā mājas apsaimniekojamas un kā iedzīvotāju nauda tērējama, un vai vispār tērējama, brīžiem ir neiespējami atrast. Ja katru pretenziju uzklausītu, uzturēšanas darbi vispār nebūtu iespējami. Rīgā šīs apsaimniekošanas problēmas izjūtamas īpaši asi, jo mājas lielas un to ir daudz. Iedzīvotāji nevar vienoties par siltināšanu, jo dārgi. Nevar vienoties par jumta remontu, jo vidējiem stāviem vienalga. Nevar vienoties par elementāru labiekārtojumu, jo visiem taču nav bērnu. Un pāri visam valda neuzticība par apsaimniekotāja sūtītajiem rēķiniem.

Negatīvie momenti

Pēc lielu publicitāti guvušās trolejbusa sadursmes ar māju atsevišķi kooperatīva “Staburags” iedzīvotāji vērsās pie Neatkarīgās ar pastāstiem, cik nedraudzīgi darbojoties kooperatīva vadība. Lūk, citāts no vēstules:

“Liela pateicība Jums no kooperatīva iedzīvotājiem un dzīvokļu īpašniekiem, ka beidzot tika uzrakstīta patiesība par to, kas notiek kooperatīvā, kā iedzīvotāju nauda, kas tiek maksāta remontiem, nelietderīgi tiek izmantota un neviens par to atbildību nenes.”

Cits lasītājs raksta šādi: “No vienas puses, labi, ka Jūs parādījāt negatīvo pusi remontdarbos (mūsu gadījumā siltināšanā), no otras ‒ slikti, ka nav redzams, ka tas ir kooperatīvs “Staburags”. Mūsu kooperatīvā daudz tādu negatīvo momentu. Ļoti daudz melu un slepenības no valdes priekšsēdētāja Gvido Bokšas puses. Visi, kas vēlas kaut ko uzzināt par kooperatīva iztērēto naudu, kļūst par ienaidnieku un uz savas ādas izjūt priekšsēdētāja atriebību.”

Naudas kooperatīvā tiek apgrozīts patiešām daudz - virs miljona eiro gadā. Un patiešām ‒ kooperatīvs pret vairākiem namu iedzīvotājiem ir sācis tiesvedību vai vērsies policijā. No malas raugoties - šķiet, ka par pilnīgiem niekiem.

Visus uz tiesu!

Viena kundze iesūdzēta par goda un cieņas aizskārumu, jo kooperatīva sapulcē publiski apšaubījusi veiktos celtniecības darbus. Par divām citām iedzīvotājām uzrakstīts iesniegums policijai, jo kooperatīva kantorī viņas no sienas noplēsušas uzskates materiālus par māju parādiem, un vēl kaut kādus papīrus no galda pagrābušas.

“Uz atkārtotu pieprasījumu nekavējoties pārtraukt savas darbības, bezkaunīgo rīcību un atgriezt paņemtos dokumentus palika agresīvas, nostājās draudošā pozā un atbildēja ar rupjiem lamuvārdiem krievu valodā, kas aizskāra biroja darbinieku godu un cieņu, darbavietā pildot amata pienākumus.”

Tā incidents atreferēts policijai. Lai patriektu dusmīgās iedzīvotājas, tika izsaukta apsardze. Vēl viena tiesvedība notikusi, jo konfliktā esoša mājas iedzīvotāja nelaida savā īpašumā apsaimniekotāju pārstāvi. Vēlāk gan kļuva skaidrs, kāpēc nelaida. Jo dzīvoklī savulaik veikta nesankcionēta pārbūve.

Par atklātu kaitniecību

Konfliktā ar kooperatīva valdes priekšsēdētāju Gvido Bokšu esošie iedzīvotāji tehniski ir izslēgti no kooperatīva, taču praksē tāda izslēgšana nozīmē vien tālāku konfliktu saasināšanos, jo dzīvokļi jau tāpat pieder šiem iedzīvotājiem un atrodas mājās, ko apsaimnieko kooperatīvs.

Neatkarīgā sazinājās ar pārvaldnieku Gvido Bokšu. Viņa skatījumā ar kooperatīva naudas un pārvaldīšanas lietām viss esot kārtībā, un to katru gadu apliecinot revīzijas rezultāti. Arī pašlaik notiekot revīzija.

Konfliktus kooperatīvā izraisot neliela iedzīvotāju grupa, kas “nodarbojas ar atklātu kaitniecību”. Viņam personīgi esot rakstītas draudu vēstules, par ko pārvaldnieks vērsies policijā. Bijuši arī gadījumi, kad mašīnām riepas pārdurtas un ar pneimatisko ieroci šauts vējstiklā. Diezgan radikālas domstarpību risināšanas metodes. Vai šie notikumi saistīti ar konfliktu kooperatīvā? Pārvaldnieks Bokša uzskata, ka ‒ jā. Policija gan to nenoskaidroja.

Arī Neatkarīgā, uzklausot abas konfliktējošās puses, nekādi nevar palīdzēt atrisināt domstarpības. Tomēr viena atziņa ir skaidri izkristalizējusies - grūta dzīve kooperatīvā. Ne velti latvieši pēc savas dabas ir viensētnieki.