Nelegālo izgāztuvju dedzināšanu apturēt netaisās

No Latvija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces atskaitīšanās par 500 dienās padarīto pāri palikušas liecības, ka vides aizsardzībā izdarīts tik demonstratīvi maz, ka godīgāk būtu vārdus par vides aizsardzību no ministrijas nosaukuma izņemt un atlaist visus tos 27 ierēdņus, kuri saņem nodokļu maksātāju naudu par atrašanos Vides aizsardzības departamenta štatu sarakstā. Vismaz tādējādi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) varētu gandarīt tos, kas cietuši no J. Pūces panāktās administratīvi teritoriālās reformas (ATR).
16.06.2020. Arnis Kluinis
 
KLAUSIETIES JURA PŪCES VĀRDOS 5. jūnijā par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā pavadītajām 500 dienām un neskatieties uz kārtējo atkritumu dedzināšanu 6.–7. jūnijā kā sekām šā paša ministra darbībai un bezdarbībai tajās pašās 500 dienās ©VUGD

F64

Pūces atskaites runa ir viegli atrodama VARAM mājaslapā. Jau pirms tās nolasīšanas pieejamā runas izdruka uz septiņām papīra lapām piesaistīja uzmanību ar to, ka sadaļa “Vide un daba” šajā septiņās lappusēs aizņēma 12 rindiņas. No visiem pieejamā elektroniskā runas formāta viegli noskaidrot, ka no tajā ierakstītajiem 1712 vārdiem uz “vidi un dabu” attiecas 88 vārdi jeb 5,1% no tā, ko J. Pūce vismaz pats uzskata par izdarītu 500 dienu jeb pusotra gada laikā. No šāda viedokļa raugoties, J. Pūce vislielākos nopelnus sev pieraksta sadaļā “Digitālā transformācija un pakalpojumi”. Tur gūto sasniegumu aprakstam bijuši vajadzīgi 365 vārdi jeb 21% teksta, kaut pa mata tiesu izkonkurējot ATR, kam tikuši 343 vārdi (20%). Īstenībā vienīgais labums sabiedrībai no “digitālās transformācijas” tāds, ka kārtējie miljoni eiro starp “transformatoriem” sadalīti, neizraisot cilvēku dzīvē tādas neērtības, ar kādām Veselības ministrijai nācās parādīt, ka kaut slikti, bet tomēr kaut kas taču ir izdarīts par “e-veselībai” izšķiesto naudu.

Protams, ka arī attiecībā uz vidi svarīgs ne tikai vārdu skaits, bet arī saturs. No 88 vārdiem 30 vārdi reklamē dzērienu trauku depozīta sistēmas ieviešanu. Tālāk uzskaitīti pieci vides objekti, kam piešķirts dabas pieminekļa statuss, un apsolīts sargāt septiņas alejas, kurās iemitinājies īpaši aizsargājamais lapkoku praulgrauzis, kas ministra atskaitē godāts arī latīņu valodas vārdos Osmoderma eremita. Pēc ministra garās runas viņam atlika laiks dažām īsām atbildēm. Tai skaitā bija atbilde uz Neatkarīgās jautājumu, vai tiešām un kāpēc ministrs pusotra gada laikā nav vides aizsardzībai pievērsies praktiski nemaz, ja spriež pēc viņa paša sacītā. Ministra atbildi uz šo jautājumu var noklausīties un arī noskatīties VARAM mājaslapas video galerijā.

Konkrētajā brīdī jautājums tika formulēts, norādot uz 12 rindiņām kā apliecinājumu pārāk mazai vai vispār nekādai VARAM un ministra interesei par vides aizsardzību, uz ko ministrs atbildēja vispirms ar pārāk dziļdomīgu vārdu virkni “vai tur ir 12 rindiņas, vai 44 rindiņas, tā ir skaitīšanas kategorija”. Tālāk viņš turpināja saprotamāk: “Es jums ieteiktu pievērst uzmanību tam, ka jūsu [pieminētā] gaisa aizsardzība nav tajās rindiņās - un vai tad tas nav vides jautājums? Līdzīgi arī klimata sadaļa ir ārpus tām rindiņām.”

Neatkarīgā tik tiešām bija pieminējusi gaisa aizsardzību ne tikai klātienes jautājumā, bet arī samērā nesenajā 15. aprīļa publikācijā “Kā sadalīt atbildību par atkritumiem”, kurā šādi vārdi: “Latvija VARAM un valdības personā paklausīgi ieraksta vietējos likumos Eiropas Savienības direktīvu prasības, bet visās valsts malās regulāri un tālu saskatāmie melno dūmu mutuļi virs nelegālām un arī legālām atkritumu izgāztuvēm signalizē, ka šo likumu izpilde nodrošināta netiek.”

Diemžēl pagāja mazāk par vienu dienu pēc J. Pūces uzstāšanās 5. jūnijā, kas bija pieskaņota Pasaules vides dienai, līdz cilvēki Rīgā un tās apkārtnē atkal varēja ieraudzīt kārtējo melno dūmu stabu.

Aģentūras LETA ziņu arhīvs apliecina, ka 6. jūnijā ap pusdienlaiku “Salaspils novada Salaspils pagastā plastmasas pārstrādes uzņēmuma teritorijā sestdien aizdegušies atkritumi,” un ka apdzēst tos izdevies tikai 7. jūnijā. Pēc tam nākamajā dienā sekoja ugunsgrēka skaidrojums, kura jēgu saprot visi, izņemot VARAM un Valsts policiju: “Valsts vides dienesta pārstāve Kristīne Kļaveniece aģentūrai LETA pastāstīja, ka ugunsgrēks izcēlās uzņēmuma atkritumu savākšanas laukumā... neilgi pēc tam, kad pret šo uzņēmumu sākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasību neizpildi.” Tā tas Latvijas plašumos notiek gandrīz vai reizi mēnesī, par ko liecina tepat sniegtais pārskats par pamanāmākajām (noteikti ne visām) atkritumu degšanas reizēm J. Pūces izslavēto 500 dienu laikā. Sarakstā nav iekļauti tādi ugunsgrēki kā “Lido” desu ceha aizdegšanās pilnīgi nejauši tajā pašā dienā, kad noplūda informācija par uzņēmuma īpašnieku maiņu, vai “Mikrotīkla” noliktavu nodedzināšana pēc to izlaupīšanas.

Pūces parādīšanās VARAM nav ne par mata tiesu mainījusi VARAM gadu desmito iesakņoto praksi apkalpot jebkādas kampaņas, kādām spilgts piemērs tagad noslēgumam tuvā ATR, bet maksimāli izvairījusies no jebkā, kas attiecas uz vides aizsardzību. Nākamā kampaņa, ar kuru VARAM Vides aizsardzības departamenta ierēdņi centīsies attaisnot savu eksistenci, būs līdzdalība

Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.-2030. gadam izpildē. Pēc šā plāna apraksta J. Pūces atskaitē un tālākajiem mutiskajiem paskaidrojumiem, kas fiksēti atskaites pasākuma videoierakstā, nelegālo izgāztuvju dedzinātāji var dzīvot mierīgi. Viņu lomu gaisa un tāpat arī augsnes un ūdeņu piesārņošanā VARAM ignorēs tikpat konsekventi kā līdz šim. J. Pūces 5. jūnijā teiktais apstiprināja visu to, par ko Neatkarīgā ir brīdinājusi 31. janvāra publikācijā "Individuālo apkuri aizliegs "caur puķēm" un pašvaldībām" un 29. aprīļa publikācijā "Valdība pētīs, kā palielināt auto nodokli". Covid-19 no šāda viedokļa bija pārbaude, cik efektīva ir atsauce uz cilvēku veselības un dzīvības glābšanu kā ieganstu ierobežot cilvēku labklājību un labsajūtu. Pārbaudes rezultāti rāda, ka Latvijas un ne tikai Latvijas valdības tik tiešām varēs atņemt cilvēkiem gan mājas ar krāsns apkuri, gan automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem.