Iesaka atlikt pensionēšanos

Covid-19 epidēmija nav apturējusi pensionēšanās vecumu, un kopš koronavīrusa izplatības sākuma vairāki tūkstoši cilvēku, kuri sasnieguši pensionēšanās vecumu, devušies pensijā un grasās to darīt pašlaik. Tomēr pensijas aprēķinu ietekmē vairāki faktori, kuriem topošajiem pensionāriem jāpievērš uzmanība, un, ja iespējams, došanās pelnītā atpūtā jāattālina.
09.07.2020. Inga Paparde
 
©Anita Vaivode/F64

Galvenie faktori, kas ietekmē pensijas aprēķinu un kas saistīti ar epidēmijas radīto krīzi, ir pensiju otrā līmeņa kapitāls, kura apmēru ietekmē ieguldījumu plānu ienesīgums, kā arī pirmā līmeņa pensijas kapitāla indekss. Tiesa, saistībā ar šo indeksu likumdevējs pensionārus ir pasargājis, nosakot, ja indekss ekonomisko svārstību dēļ nokrīt zem viens, pensijas aprēķinā izmanto viens, proti, pensionāri no negatīvā indeksa ir paglābti, lai arī nevar izbaudīt ekonomiskās augšupejas augļus.

Nogaidīt ar pensiju

Covid-19 epidēmija pasaulē izraisījusi lejupslīdi akciju tirgos, kas atspoguļojas arī fondēto pensiju kapitālā ‒ atkarībā no izraudzītā ieguldījumu plāna sarukuši iedzīvotāju pensiju otrā līmeņa uzkrājumi. Sliktākā situācijā pašlaik ir personas, kam jāpensionējas tuvākajā laikā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte Ilze Vindele norāda, ka šis laiks kopumā ir labvēlīgs pensiju otrā līmeņa dalībniekiem, par kuriem tiek ieguldītas iemaksas pensiju otrajā līmenī, jo finanšu krīzes laikā ieguldītās iemaksas dos vislielāko peļņu, kad ienesīgums atkal būs pozitīvs. “Tomēr šis periods vienlaikus ir slikts, ja dalība valsts fondēto pensiju shēmā ir jāpārtrauc, piemēram, pieprasot vecuma pensiju,” saka Ilze Vindele.

Kamēr pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānu ienesīgums ir negatīvs, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperti iesaka: neveikt ieguldījumu plāna maiņu un, pieprasot vecuma pensiju, atlikt pensiju otrā līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu.

Vecuma pensiju var pieprasīt, un, ja persona pieņems lēmumu atlikt pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu, tad pensija tiks aprēķināta un izmaksāta, ņemot vērā tikai pensiju pirmo jeb tā saukto solidaritātes līmeni.

PENSIJAS aprēķināšanu ietekmē negatīvais ienesīgums otrajā pensiju līmenī, tāpēc topošajiem senioriem iesaka apdomāt, kad iet pensijā, un, ja iet, tad atlikt izvēli par otrā līmeņa pensijas kapitālu

Tiesības uz laiku atlikt izvēli par fondēto pensiju kapitālu, paredz arī izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā. Proti, saskaņā ar likumu cilvēkiem, kuri pieprasa vecuma pensiju pašlaik, ir tiesības uz laiku līdz 2021. gada 30. novembrim atlikt otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu. Kā zināms, atbilstoši likumam, pieprasot vecuma pensiju, cilvēkam ir jāizvēlas, vai otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu pievienot tā dēvētajam pensiju pirmajam līmenim, vai arī par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. Ja persona nebūs izdarījusi izvēli, tad no 2022. gada 1. janvāra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slēgs personas fondētā pensijas kapitāla kontu un pārrēķinās cilvēka vecuma pensiju saistībā ar fondēto pensijas kapitālu.

Mīnusa zīmē

Labklājības ministrijā norāda, ka šāds lēmums pieņemts pensionāru interesēs, taču izvēli var neizdarīt tikai noteiktu laika periodu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka, krīzēm beidzoties, akciju tirgi nostabilizējas, pēc tam īslaicīgie zaudējumi pensiju kapitālā izlīdzinās un ieguldījumu plāni atgriežas pie peļņas.

Manapensija.lv apkopotie dati rāda, ka lielākā daļa valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo, kā arī sabalansēto un konservatīvo ieguldījumu plānu gada griezumā ienesīgums jūlija sākumā bija negatīvs. Tas atšķiras aktīvajiem plāniem ar 50 vai 75 procentu ieguldījumu akcijās. Aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās ir 50 procenti, ienesīgums ir robežās no 3,14 procentiem (pozitīvs) līdz mīnus 16,25 procentiem (negatīvs). Tik augsts rādītājs ar mīnusa zīmi gan ir tikai vienam no ieguldījumu plāniem, proti, “PNB Asset Management” pārvaldītajam ieguldījumu plānam “Gauja”. Plānu, kur ieguldījums akcijās ir līdz 75 procentiem, ienesīgums ir no mīnus 1,7 līdz 2,49 procentiem. Arī sabalansētie un konservatīvie ieguldījumu plāni strādājuši lielākoties ar mīnusa zīmi - ienesīgums ir no mīnus 10,49 procentiem līdz 2,3 procentiem.

Jāatgādina, ka Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā pašreizējiem pensionāriem no budžetā ienākošajām sociālām iemaksām. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Kapitāla indekss neļauj nokrist

Pensijas aprēķinu ietekmē arī pirmā līmeņa pensijas kapitāla indekss. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Ausma Ziemele norāda, ka pirmā līmeņa pensijas kapitāls, ko izmanto vecuma pensijas aprēķināšanā, tiek aktualizēts ar apdrošināšanas iemaksu algas indeksiem (kapitāla indekss). Ikgadējā kapitāla indeksa aprēķināšanai izmanto kārtējā un iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algu summu attiecību. Ekonomikas lejupslīdes apstākļos šis kapitāla indekss var noslīdēt zem rādītāja “viens”, kas negatīvi ietekmē pensijas apmēru. Tā notika visiem tiem pensionāriem, kuri pensionējās pēc iepriekšējās ekonomiskās krīzes 2009. gadā. Tomēr 2016. gadā pēc ilgām diskusijām politiķi mainīja pensiju likumu, paredzot, ka no 2009. līdz 2011. gadam noteikto negatīvo indeksu jāaizstāj ar skaitli „1”, kā arī turpmāk jāveic indeksu izlīdzināšana.

“Ja konkrētā gada kapitāla indekss sanāk mazāks par viens, tad pensijas kapitāla aktualizācijai piemēro indeksu „1”,” norāda A. Ziemele. 2020. gada kapitāla indekss būs zināms šā gada beigās. Tas nozīmē, ka, pat ja indeksu būs ietekmējis Covid-19, to mākslīgi pieturēs “1” robežās. Tiesa, tas nozīmē, ka pensionāri arī nebūs ieguvēji, jo ekonomikas augšupejas periodā indekss ir lielāks un dod lielāku pienesumu pensijai.