Nākamajām Saeimas vēlēšanām valsts īrēs mobilos telefonus par pusmiljonu eiro

Atbilstoši līdzšinējai vēlētāju reģistrācijas kārtībai vēlētājs nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja tā rīcībā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir eID karte. Taču pēc pāris gadiem, kad par obligātu personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem kļūs eID karte un pases vairs nebūs obligāti nepieciešamas, daļai vēlētāju būs liegts piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja netiks rasts risinājums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā izveidot elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru, kura izmaksas atkarībā no izvēlētā tehniskā risinājuma varētu svārstīties starp vienu un četriem miljoniem eiro. Iepriekš izstrādātā vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes maiņas programma, kas valstij izmaksāja vairāk nekā 100 tūkstošus eiro, tad izrādīsies lieka.
27.07.2020. Ilze Šteinfelde
 
PAPĪRA SARAKSTI. Lai gan nākamajās Saeimas vēlēšanās, iespējams, jau būs ieviests elektronisks vēlētāju reģistrs, vēlēšanu kārtība nemainīsies. Arī vēlot 14. Saeimu, vēlētājiem izvēle starp deputātu kandidātiem būs jāizdara papīra formātā ©Nora Krevneva/F64

Līdz šim uz Saeimas vēlēšanām bija jādodas ar pasi, jo tas ir oficiāls personu apliecinošs dokuments, kurā var iespiest zīmogu par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās. Personas apliecībā (eID) iespēja iespiest zīmogu nav. Tā ka no 2023. gada 1. janvāra eID karte būs vienīgais obligātais personu apliecinošais dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, VARAM rosina izveidot elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru, kurā tiek izdarīta atzīme par personas dalību vēlēšanās.

14. Saeimas vēlēšanas ar elektronisku reģistru

VARAM ir izstrādājusi un Ministru kabinets februārī apstiprinājis konceptuālo ziņojumu „Par eID karti kā derīgu personu apliecinošu dokumentu Saeimas vēlēšanās”, kas paredz eID kartes izmantošanu jau 2022. gada Saeimas vēlēšanās, ieviešot elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru, personu apliecinošu dokumentu nolasīšanu un datu automatizētu ievadi, izmantojot attiecīgi konfigurētas viedierīces.

VARAM piedāvātais risinājums ļaus personai pilnvērtīgi izmantot eID karti, nodrošinot, ka personas apliecība un pase ir vienlīdzīgi dokumenti jebkurā ar vēlēšanu tiesību izmantošanu saistīto jautājumu īstenošanā. Atbilstoši MK rīkojumam, ar ko apstiprināts konceptuālais ziņojums, VARAM ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, kas izsludināts valsts sekretāru sanāksmē šā gada 7. maijā un šobrīd ir saskaņošanas stadijā. Likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai MK vienlaikus ar Iekšlietu ministrijas sagatavotu likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, kad likumprojekta „Par valsts budžetu 2021. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā MK būs pieņemti lēmumi par finansējuma piešķiršanu prioritārajiem pasākumiem un atbalstīta finansējuma piešķiršana likumprojektā paredzēto grozījumu īstenošanai, Neatkarīgajai skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs

VARAM savā koncepcijā piedāvā vairākus variantus Saeimas vēlēšanu norises organizēšanai ar eID karti, bet par pieņemamāko uzskata elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru, kas faktiski saglabās līdzšinējo vēlēšanu kārtību - vēlētājs varēs brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni vēlēšanu dienā. Līdz ar elektroniska tiešsaistes reģistra izveidi paredzēta atteikšanās no līdzšinējās pasu spiedogu lietošanas un nodrošināta iespēja balsot ar jebkuru derīgu personu apliecinošo dokumentu (pasi vai eID karti). Tas būs iespējams, jo pārbaudes procedūrā vēlēšanu iecirknī atzīme par personas dalību vēlēšanās tiks izdarīta nevis personas pasē, bet tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā.

Ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiskos risinājumus, dati no eID kartēm un pasēm vēlētāju identificēšanai tiks ielasīti, izmantojot tehnisko nodrošinājumu, kas būs pieejams vēlēšanu iecirkņos, atstājot manuālu datu ievadi kā rezerves iespēju. Tādējādi tiks nodrošināta gan iespējami ātra datu apstrāde un vēlētāju reģistrēšana vēlēšanu iecirkņos, gan maksimāli samazināta kļūdu iespējamība, kāda rodas, ievadot informāciju manuāli.

VARAM gan brīdina ‒ ņemot vērā, ka šobrīd pašvaldībās, kur tiek izvietoti vēlēšanu iecirkņi, ir dažāds tehniskais nodrošinājums, nepieciešams veikt plānveida darbības, lai nodrošinātu savlaicīgu atbilstošu tehniskā aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, kā arī apmācīt vēlēšanu iecirkņu komisiju darbiniekus.

Lai veicinātu vienotu vēlēšanu procesu attīstību, plānots, ka elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs un automatizēta personu apliecinošu dokumentu nolasīšana un datu ievade, tiks izmantota ne tikai Saeimas vēlēšanās, bet arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, kā arī likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” paredzētajos balsošanas gadījumos.

Vēlēšanām īrēs telefonus

Starp diviem iespējamiem tehniskiem risinājumiem, kas nodrošinātu elektronisku vēlētāju reģistra uzturēšanu, VARAM par atbilstošāko uzskata risinājumu ar mobilo telefonu izmantošanu, kas būtu lētāk nekā datortehnikas iegāde. VARAM izvēlētais tehniskais modelis paredz, ka mobilo sakaru operators nodrošina vēlēšanu iecirkņus ar attiecīgi konfigurētiem viedtālruņiem, kuros tiks uzstādīta atbilstoša aplikācija personu apliecinošu dokumentu nolasīšanai un datu automatizētai ievadei, kā arī nodrošina loģistiku, lietotāju atbalstu un administratīvos darbus.

Saskaņā ar šādu tehniskā nodrošinājuma variantu viedtālruņi tiks īrēti no mobilo sakaru operatora uz katru vēlēšanu procesa periodu.

Šī risinājuma ieviešana izmaksās aptuveni miljonu eiro, tajā skaitā 680 491 eiro būs vajadzīgs IeM PMLP pārziņā esošā vēlētāju reģistra programmatūras pielāgošanai, tehniskajai uzturēšanai, atbalstam, vēlētāju reģistra lietotāju atbalstam, kā arī „Oracle” licences iegādei. Savukārt Centrālajai vēlēšanu komisijai nepieciešams papildu finansējums 496 644 eiro apmērā, tajā skaitā vēlēšanu iecirkņu nodrošināšanai ar attiecīgi konfigurētiem viedtālruņiem - 460 889 eiro.

Risinājums ar datortehnikas iegādi valstij izmaksātu aptuveni 4 miljonus eiro.