Remonts ar neremontēšanu pie 45. vidusskolas

Skvēriņā pie Rīgas 45. vidusskolas, kas piesaukts kā alternatīva visiem Teikas Marsa parka gribētājiem, sācies priekšlaukuma un celiņu remonts. Šis remonts kalpo par spilgtu piemēru dažādu institūciju nespējai savā starpā sarunāties, jo dažu kroplu saliņu veidā sabrukušais asfalts šeit tiks speciāli atstāts.
28.07.2020. Imants Vīksne
 
Šis ir nesaimnieciskuma paraugs. 45. vidusskolas piekļuves ceļu sakārtošanā piesaistīts liels darbaspēks un līdzekļi. Atbraukuši traktori. Taču ietves segums līdz tramvaja pieturai atjaunots netiks. Pilsētas izpilddirekcijas un skolasbērnu prasības “Rīgas satiksmei” nav nekāds nanoūdens ©Imants Vīksne

Protams, katrā Rīgas apkaimē var atrast ielas ar briesmīgā stāvoklī esošu segumu vai vispār bez cietā seguma. Taču dažus desmitus metru garais celiņš no tramvaja pieturas līdz 45. vidusskolas ēkai šķiet īpaši simbolisks pašvaldības nevarības piemērs. Tas šķērso tramvaja loku, kas pieder “Rīgas satiksmei”, robežojas ar valstij piederošo bezpajumtnieku pļaviņu un ieved skolas priekšlaukumā, kas savukārt atrodas Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas pārziņā. Šis celiņš un zaļumi tam riņķī kalpoja par argumentu Valsts drošības dienesta labā, kad Teikas aktīvisti centās liegt Marsa parka likvidāciju jaunās specdienesta ēkas celtniecībai.

Arī sētnieks sakreņķējies

Nu jau skaidrs, ka Marsa parciņu likvidēs. Taču arī labiekārtota skvēriņa, ko kompensācijā Teikas iedzīvotājiem pasolīja Saeimas Nacionālā drošības komisija, vismaz tuvākajos gados pie 45. vidusskolas nebūs. Labiekārtota skolas priekša šķiet pašsaprotama nepieciešamība. Diemžēl konkrētajā gadījumā ierēdniecībai pārāk sarežģīts izrādījies īpašumtiesību rēbuss ‒ dažādas pašvaldības un valsts institūcijas nespēj vienoties par ietvi dažu desmitu kvadrātmetru platībā! Tāpēc pie skolas tiek būvēts tāds nesaimnieciskuma un neefektivitātes paraugs, kādu nevienā citā pilsētā nesastapt.

Ietves vidū šķērsām ir iebetonēta apmale, turklāt slīpi. Tai vienā pusē būs glīts bruģītis, bet otrā - vecas asfalta mežģīnes, ko “Rīgas satiksmes” sētnieks katru rītu kā puzli kārto atpakaļ ietves caurumos.

Sētnieks ir sakreņķējies, jo runa taču ir tikai par dažiem metriem: “Skolēni te klūp un krīt. Arī pieaugušie. Un kā man ziemā te tīrīt? Mēs jau zvanījām uz “Rīgas satiksmi”, bet tie neko nedarīs.”

Kāpēc viņi krīt

Imants Vīksne

Var jau gudri pamācīt, ka uzņēmumam svarīgāk ir maksāt miljonos mērāmos parādus. Ka šīs asfalta drupačas vēl ir gana labas un derīgas, tikai zem kājām jāskatās. Taču bērni neskatās, jo uz skolu nāk ieurbušies savos telefonos. Un krīt, kad aizķeras, jo smago somu dēļ viņu smaguma centrs ir paaugstināts. Arī viņu vecāki klūp, jo ejot kaut ko stāsta bērniem un paši zem kājām neskatās. Arī pedagogiem te gadās aizķerties. Un tā jau gadiem. Viena paaudze klupdama ienāk skolā, cita klupdama iziet no tās. Kad skolas priekšpagalmā sabrauca kravas mašīnas, ekskavatori un greideri, visi ļoti nopriecājās. Bet tad ietves vidū perpendikulāri tika izrakts grāvītis un iebetonēta apmale. Skolas darbinieki attapās, ka priecājušies pāragri.

Citur tā nesaimnieko

Skolas direktore Baiba Neimane Neatkarīgajai stāsta, ka ietves remonts prasīts jau daudzus gadus. Un tikai aizvakar skola uzzinājusi, ka ietve uz tramvaja pieturu netiks remontēta, pat neraugoties uz to, ka skolas priekšlaukuma un tā pienākošo ceļu sakārtošanā piesaistīti vareni darbaspēki un pietiekami resursi. Pagaidām vienīgā labā ziņa esot tā, ka Rīgas domes Īpašuma departaments esot sācis sarunas ar valsti par līdzās ietvei esošās zaļās pļaviņas pārņemšanu savā īpašumā. “Mēs jau varētu to kopt un lapas grābt, bet nevar taču turp bērnus vest, ja zemē bezpajumtnieki mētājas!” saka direktore. Šai nelielajā zemes pleķī ap Ropažu ielas tramvaja loku izpaužas ne tikai “Rīgas satiksmes” bezatbildība un Rīgas domes nespēja saskaņot savu institūciju darbības. Bet arī “Valsts nekustamo īpašumu” vienaldzība, jo pļaviņa pie skolas netiek kopta gadiem un pļēguri tur gulšņā sistemātiski. Arī celiņi sabrukuši. Citās lielās Latvijas pilsētās tā saimniekot nav pieņemts.

Satiksme izpilddirekciju pasūtīja

Skolas direktorei teikts, ka īpašumtiesību papīru kārtošana varētu ilgt gadus divus. Pēc tam varbūt arī sāks projektēt slavenā Marsa parka aizvietotājskvēriņu. Un tad varbūt arī to ietvi līdz tramvaja pieturai nobruģēs. Ja saimniekošanas tempi paliks līdzšinējie, varbūt nākamās skolēnu paaudzes šo laimi piedzīvos. Bet pagaidām arī pēc Rīgas domes īstenotā pasākuma - 45. vidusskolas priekšlaukuma un piebraucamā ceļa rekonstrukcija - uz skolu no tramvaja pieturas būs jāiet klupus krišus.

Neatkarīgā, protams vaicāja arī pašvaldības un “Rīgas satiksmes” skaidrojumu par šo situāciju. Izrādās, ka, uzsākot darbus pie skolas apkārtnes sakārtošanas, pašvaldības Ziemeļu izpilddirekcija vairākkārt uzrunājusi “Rīgas satiksmi” ar rosinājumu pie reizes savest kārtībā arī ietvi uz pieturu, taču nekāda reakcija nesekoja. Vien birokrātiskas atrunas. Tagad, kā stāsta domes sabiedrisko attiecību vadītājs Uģis Vidauskis, direkcija sūtīs oficiālu pieprasījumu uzņēmumam “salabot gājēju ceļu sev piederošajā zemē tramvaja apgriešanās loka sarkanajās līnijās”.

Nolaidība iespēju robežās

Varbūt pašlaik notiekošās bezjēdzības publicitāte palīdzēs uzņēmumam saprast, ka tas ir tieši atbildīgs par ļoti neglītu ceļu uz skolu bērniem, kā arī par paklupušu cilvēku nobrāzumiem, puniem un zilumiem daudzu gadu garumā. Lai gan “Rīgas satiksmes” sniegtā atbilde lielas cerības uz to nevieš:

“Minētās teritorijas labiekārtošanas darbi nebija iekļauti šā gada budžetā, taču, ņemot vērā situāciju, teritorija tiks apsekota un iespēju robežās tiks veikti uzlabošanas un sakārtošanas darbi.”

Jāuzsver, ka neiekļaušana budžetā nevar būt arguments, lai attaisnotu pienākuma nepildīšanu. Nu tad iekļaujiet! Tā ir kārtējā birokrātiskā atruna, tāpat kā “iespēju robežu” piesaukšana. “Rīgas satiksmes” apgrozījums pārsniedz 175 miljonus gadā. Vienīgais, kas šo “iespēju robežās” nepieciešams pie Rīgas 45. vidusskolas, ir jauns ietves segums. Daži desmiti metru līdz tramvaja pieturai.