Rīgas mēra amata kandidāti nesola biroju paradīzi

Uz Rīgas domes vēlēšanām pieteikušos partiju vēlēšanu sarakstu līderiem tika sarīkotas sacensības specifiskā solīšanas segmentā – solīšanā ne vēlētāju vairākumam, bet tādam uzņēmēju segmentam, kura intereses saistās ar naudas ieguldīšanu biroju celtniecībā un ekspluatācijā.
07.08.2020. Arnis Kluinis
 
ABAS MALAS. Uz Rīgas domes priekšsēdētāju kandidātu izjautāšanu par nekustamo īpašumu attīstību uzaicinātie astoņi kandidāti tika izkārtoti pie četriem galdiņiem. Attēlos no kreisās Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) un pie tā paša galdiņa Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība), bet tālāk pie nākamā galdiņa Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija). Kandidātu rindā maksimāli tālu no O. Burova sēdēja Konstantīns Čekušins (“Saskaņa”) un pie tā paša galdiņa Inna Djeri (Latvijas Krievu savienība) ©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Vārdos vieglāk par vieglu pateikt, ka arī šie uzņēmēji darbojas visu pilsētnieku interesēs vai pat cīnās par šīm interesēm. Galvenā pilsētnieku interese taču strādāt birojā mūžīgi, t.i., strādāt pašam un būt pārliecinātam, ka arī viņu bērniem un bērnubērniem tiks nodrošināts darbs birojos. Šo sapņu piepildīšanu uzņēmusies Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un biznesa pakalpojumu centru asociācija, kas savu abreviatūru ABSL veidojusi no vārdiem angļu valodā (Association of Business Service Leaders). Šīs abas organizācijas bija sapulcinājušas par kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu pieteiktos cilvēkus no astoņām partijām ar augstākajiem reitingiem mēnesi pirms Rīgas domes vēlēšanām. Pasākuma mērķis bija dabūt no šiem kandidātiem solījumus rīkoties tā, lai turpmāko 4-5 gadu laikā Rīgā tiktu uzceltas un aizpildītas biroju ēkas ar divdesmit tūkstošiem darba vietu.

CITIEM PA VIDU Mārtiņš Staķis ("Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" apvienība), Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”) un Edvards Smiltēns (Nacionālā apvienība un Reģionu apvienība). Astoņu kandidātu izvēle atbilda aptauju datiem par 15 iesniegto vēlēšanu sarakstu iespējām vispār tikt pārstāvētiem domē. Pēc tādā principa Latvijas Krievu savienība atņēmusi vietu pie galdiņiem valdībā pārstāvētajai partijai KPV LV un runāšanas iespējas - tās Rīgas saraksta līderim, bijušajam ekonomikas ministrs Ralfam Nemiro / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Solījumi jau bija, izpildes nav

Jau pāris gadi pagājuši, kopš līdzīgas prasības pildīt uzņēmās, turklāt to ar savu parakstu apliecināja toreizējais Rīgas mēs Nils Ušakovs. 2018. gada 2. maijā Neatkarīgā informēja par pasākumu, kurā zem viena dokumenta savus parakstus lika politiskie konkurenti - N. Ušakovs no “Saskaņas” un toreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens no “Vienotības”. Viņiem pievienojās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Komercbanku asociācijas, Ārvalstu investoru padomes un NĪAA vadītāji. Politiskais pamiers tika izskaidrots ar briesmām, kādā Latvijas ekonomika nonākusi pēc ASV rīkojuma slēgt “ABLV Bank”. Skaidrība par lielajiem zaudējumiem valsts un pašvaldības budžetos un vēl citos virzienos lika meklēt veidus, kā šos zaudējumus kompensēt. Protams, ka šādu kompensācija veidotos, ja tūlīt būtu sākusies apjomīga biroju būvniecība un ap šo jaunuzceltajos birojos jau varētu sākt ievākties to pirmie darbinieki. Īstenībā nekas stāds nenotiek, t.i., nenotiek mērķtiecīgi jeb saistībā ar amatpersonu apņemšanos šo procesu veicināt.

Ne biroju celtniecība, ne aizpildīšana ar darbiniekiem Rīgā nav apstājusies, bet arī paātrinājumu nav ieguvusi. Labu ilustrāciju šiem procesiem Rīgā sniedz fakti, ka toreizējā līguma parakstīšana notika biznesa centra “Place Eleven” jumta terasē 14. stāvā ar skatu līdzās esošo “ABLV Bank” augstceltni un būvlaukumiem, kur darbi bija apstādināti līdz ar bankas apstādināšanu, bet mēru kandidātu diskusija notika augstceltnes “Z-Towers” vestibilā. Tātad ir Rīgā parādījušas jaunas telpas, kas būtu izmantojamas kā augstas klases biroji, taču viss notiek lēni un vēl lēnāk. Torņus celšana ilga vairāk nekā 10 gadus un nodošana ekspluatācijā - gandrīz gadu it kā speciāli par spīti tam, ko bija parakstījuši pilsētas mērs, kura pārziņā ir būvvalde, un ministrs, kura saimniecībā ietilpst Būvniecības kontroles valsts birojs. Drīz pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā pasauli pārņēma Covid-19 kā iemesls vai attaisnojums, kāpēc biroji darbu “Z-Towers” nav sākuši.

Kopš 2018. gada 2. maija publikācijas tā arī nav uzradusies atbilde par to, ko īsti cilvēki darīs birojos, ja tādi tiktu uzcelti. Toreiz Neatkarīgā rakstīja tā, ka “pārdomas vai pat aizdomas izraisa Nacionālās nekustamo īpašumu alianses valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Vanaga teiktais pirms memoranda parakstīšanas, ka pakalpojumu sniedzēju “darbaspēks - pārsvarā studenti - Rīgā nav problēma””. Proti, kas tas tāds ir par darbu, ko iespējams paveikt jebkuram, kas vien apguvis angļu valodu citiem ciešamā līmenī un prasmi ieslēgt datoru? Vai tiešām darbu, kas neprasa speciālas zināšanas un pieredzi, nespēj un vēl ilgi nespēs izpildīt datori? Varbūt kādreiz uz šiem jautājumiem ABSL atbildēs, bet diskusijas ievadā šīs organizācijas valdes priekšsēdētājs Fredis Bikovs paškritiski atzina, ka līdz šim viņam vēl neesot ne reizi izdevies citiem saprotami izstāstīt, ar ko viņš nodarbojas.

Brīdinājums biroju planktonam

Mēru kandidātu diskusijā tiesības uzdot jautājumus pienācās tās organizatoriem, taču kandidātu kolektīvi atturīgās atbildes uz organizatoru prasībām, ko viņi bija nomaskējuši par jautājumiem, liecināja par kandidāti skepsi attiecībā uz biroju buma solītājiem. Viņi taču paši no birojiem nākuši un zina, ka nodrošināt naudu biroju uzturēšanai kļūst aizvien grūtāk. Pasākuma gaita ilustrēja to, ko nupat kā Neatkarīgajā rakstīja Juris Paiders, ka “Covid-19 izraisītā krīze tika izmantota arī tam, lai izlaistu “gaisu” no IKP”. To taču visi saprot, cik cieša saistība pastāv starp iekšzemes kopprodukta un nodarbinātības rādītājiem. Proti, nodarbināto skaits ir uzpūsts tieši tāpat kā IKP un uz biroju darbiniekiem krīt galvenās aizdomas, ka viņi aizņem mākslīgi radītas darba vietas, kuru likvidēšanai arī tiek izmantots Covid-19.

Simptoms naudas trūkumam biroju un tieši birokrātu uzturēšanai bija dzēlieni, ar kādiem partiju pārstāvji apmainījās nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu palielināšanas projekta dēļ. “Kadastra vērtības tagad ir aplamas, bet jaunajā projektā tās ir vājprātīgas,” apgalvoja Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Viktors Valainis, pagriežot visu klātesošo pārmetošos un ironiskos skatienus uz Jaunās konservatīvās partijas pārstāvi Lindu Ozolu. “Pārtaisīt kadastrālās vērtības lika Kučinska valdība, kurai nebija dūšas novest šo procesu līdz galam,” L. Ozola atrada traipus arī V. Valaiņa partijiskajā biogrāfijā.

Visi kandidāti katrs par sevi teica tā, ka viņš nu gan nepieļaušot NĪN maksājuma pieaugumu iedzīvotājiem, un nevairījās atzīt maksājumu palielināšanu no juridiskajām personām un biroju saimniekiem to skaitā.

Uzņēmēju aktīvisti centās pārvērst defektu par efektu - piekrita augstām NĪN likmēm kopumā, ja vien kandidāti apsolītu nodokļa atlaides tieši par tiem labajiem darbiem, kādus Rīgai piedāvā šis uzņēmēju segments. Piemēram, celt ēkas ar teorētisko energoefektivitāti virs Latvijas būvnormatīviem, lai dabūtu starptautiskus sertifikātus un tādējādi bagātās ārzemju firmas par nomniecēm, jo tās esot deklarējušas, ka apmetīsies tikai šādi sertificētās ēkās.

Vēl cita specifiska biroju segmenta prasība bija pašvaldībai līdzfinansēt darbinieku apmācību, jo tā tomēr neesot, ka birojā strādāt var jebkurš students. Toties pa 3-4 mēnešiem jebkuram varot iemācīt gan norvēģu valodu, gan programmēšanu. Vispārēja uzņēmēju prasība Rīgā ir kompensēt viņiem ieguldījumus jaunceltnēm nepieciešamo pievedceļu, ūdensvada u.tml. būvniecībā pilsētas teritorijā, bet uz uzņēmēju rēķina.

Naudas vietā būs laipnība

Pasākuma formāts bija jautājumi kandidātiem, vai viņi apmierinās šādas uzņēmēju prasības apmaiņā pret tiem lielajiem ieguvumiem, kādus pilsētai sniegs strādājoši biroji. Starp kandidātiem pašsaprotami izcēlās kaut neilgu brīdi mēra amatā jau pabijušais Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”), kurš uzņēmās skaidrāk pateikt, ka nevar nevienam neko solīt, pirms nekas nav zināms par Rīgas 2021. gada budžetu. Visi citi variēja šādas pašas atbildes.

Tradicionāls risinājums bija vainot par naudas trūkumu klātneesošas personas, t.i., N. Ušakovu. Viņa laikā pašvaldība algojusi 13 sabiedrisko attiecību speciālistus pašvaldības slavēšanai un trīs darbiniekus pilsētas Attīstība departamentā investīciju piesaistīšanai. To nu gan solīja visi astoņi pretendenti, ka viņi šo attiecību apmetīšot pilnīgi otrādāk. Tās jau ir detaļas, kurš solīja izveidot īpaša investīciju aģentūru, kurš - departamentu, kurš - struktūrvienību zem jau esošā “Live Riga” zīmola u.tml. Visi solīja personīgi runāt ar katru, kurš apsver kaut cik pamanāmas investīcijas Rīgā un pierunāt viņu investēt Rīgā un tikai Rīgā. Pat ja pilsētas finanšu iespējas neļaus investoru banāli uzpirkt ar NĪN atlaidēm u.tml., viņi investoru tik un tā piesaistīšot ar savu neatlaidību un šarmu.

Rīdzinieki drīzumā tik tiešām nobalsos par tiem kuri neatlaidīgāk sola un labāk izskatās. Šādā veidā iespējams noskaidrot, kuram kandidātam piemīt vislielākās spējas apvārdot citus cilvēkus. Tomēr tā nav garantija, ka vēlēšanu uzvarētājs pēc tam centīsies tikpat intensīvi apvārdot investorus kā tagad cenšas apvārdot vēlētājus.