Izaicinājums valdībai: minimālo pensiju piedāvā celt līdz 163 eiro

Labklājības ministrija, pamatojoties uz jaunu metodi, kā rēķināt sociālo pabalstu un pensiju minimālos apmērus, piedāvā minimālo vecuma pensiju no 2021. gada palielināt līdz 163 eiro. Tā būtu vecuma pensijas pamata bāze, kas ļautu vēl lielāku minimālo pensiju noteikt pensionāriem ar lielāku darba stāžu.
08.08.2020. Inga Paparde
 
ATGĀDINA. Labklājības ministre Ramona Petraviča atgādina, ka ir tāda valdības deklarācija, un, ja valdība ņems vērā un īstenos šos priekšlikumus, vismaz viens apņemšanās punkts deklarācijā būs izpildīts ©Oksana Džadana/ F64

“Ievērojot Satversmes tiesas lēmumus sociālās drošības jomā, mēs esam sagatavojuši grozījumus septiņos likumos, un viens no tiem ir saistīts ar minimālo nodrošinājumu vecumdienās,” norāda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Metodika nav jāmeklē, valdībai tikai jānopūš putekļi

Ramona Petraviča norāda, ka, negaidot Satversmes tiesas spriedumus vēl citos jautājumos par minimālajām sociālajām garantijām, Labklājības ministrija jau ir sagatavojusi grozījumus vairākos likumos. “Būtisks jautājums, kā atrast balansu starp efektīvu un taisnīgu pabalstu sistēmu ‒ lai minimālie pabalstu un pensiju apmēri nodrošinātu cieņpilnu dzīvi, mazinātu ienākumu nevienlīdzību, bet vienlaikus tie būtu atbilstoši šī brīža sociālajai realitātei un nodrošinātu samērīgumu pret strādājošo ienākumiem,” uzsvēra labklājības ministre.

Satversmes tiesa savos spriedumos atzinusi, ka valstī ir izstrādāta metodika, kā aprēķināt minimālos pabalstus un pensijas, taču faktiski šīs metodes reālajā dzīvē nekad nav ieviestas un lēmumi, piemēram, par minimālo pensiju, pieņemti politiskās diskusijās, par pamatu izvirzot budžeta iespējas to vai citu palielinājumu izpildīt. Par šo metodiku Neatkarīgajai atgādināja arī Labklājības ministrijas eksperti. Tā ir iekļauta pat valdības apstiprinātajā koncepcijā par minimālo ienākumu. Tās būtība ir ienākumu sliekšņus noteikt procentuālā izteiksmē pret Latvijas mājsaimniecību ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju (pašreiz 544,41 eiro), kur pirmā persona mājsaimniecībā ir ar svaru 1, nākamās pieaugušās personas un bērni - 0,7 no pirmās personas. Piemēram, minimālā pensija 30 procentu apmērā no šīs mediānas.

Minimālā pensija 163‒191 eiro

Labklājības ministre izskatīšanai valdībā virza priekšlikumu, kur tiek noteikti augstāki bāzes apmēri vecuma un invaliditātes pensijai, proti, 163 eiro jeb 30 procenti no ienākumu mediānas, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 191 eiro jeb 35 procenti no mediānas. Pašlaik minimālās pensijas bāze ir tikai 80 eiro, bet personai ar invaliditāti - 122, 69 eiro.

Rosināts celt arī minimālās invaliditātes pensijas - ja pašlaik šīs pensijas apmērs cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības ir robežās no 122 līdz 196 eiro mēnesī atkarībā no invaliditātes grupas, tad nākamgad - ja valdība apstiprinās šo piedāvājumu - būs no 191 līdz 305 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka invaliditātes pensijas pieaugtu par 68 līdz pat 109 eiro. Šie pensiju apmēri rēķināti kā 35 procenti no ienākumu mediānas. Savukārt pārējiem cilvēkiem ar invaliditāti pensiju noteiktu 30 procentu apmērā no mediānas - un tā pieaugtu par 83 līdz 132 eiro. Visticamāk, ja pieaugtu kopējie ienākumi valstī, pieaugtu arī pabalsta apmērs, tas būtu “jāindeksē”.

Minimālā pensija, kuras pamata bāzi šogad palielināja no 64 uz 80 eiro, nākamgad varētu pieaugt uz pusi, līdz 163 eiro, un tas nozīmē, ka pensionāriem ar dažādiem stāžiem minimālā pensija varētu būt lielāka. Tiesa, Labklājības ministrija pēc Satversmes tiesas ieteikuma plāno atteikties no strikta pensionāru sadalījuma pa desmitgadēm (pašlaik pensijas minimālais apmērs ir atkarīgs no tā, vai pensionārs iekrīt grupā ar stāžu no 20 līdz 30 gadiem un tā tālāk).

Finansējums…

LABKLĀJĪBAS ministre Ramona Petraviča informē par ministrijas priekšlikumiem Satversmes tiesas spriedumu izpildei / Oksana Džadana/ F64

Lai gan precīzākus aprēķinus Labklājības ministrija vēl veic, tomēr jau pašreizējās aplēses liecina, ka šo priekšlikumu realizēšana 2021. gadā valsts budžetam varētu izmaksāt aptuveni 150 miljonus eiro. Jāņem vērā, ka valdībai sadarbībā ar pašvaldībām būs jāmaina arī sociālajā palīdzībā izmantojamie sliekšņi - garantētā minimālā ienākuma (GMI) un trūcīgas personas līmenis. Labklājības ministrija, kā Neatkarīgā jau rakstīja, piedāvā GMI līmeni noteikt 109 eiro apmērā, kas ir 20 procenti no mediānas pirmajai personai mājsaimniecībā.

Paredzēts noteikt arī vienotu trūcīgas personas ienākumu līmeni visā Latvijā ‒ 272 eiro jeb 50 procentus no mediānas pirmajai personai mājsaimniecībā, kas līdz šim varēja būt atšķirīgs katrā pašvaldībā. Līdz ar to papildus nepieciešamajam finansējumam jāpieskaita izdevumi, kas pieaugs pašvaldībām. Labklājības ministrija aplēsusi, ka tie būs vismaz 25 miljoni eiro. “Ceļot minimālo ienākumu sliekšņus valsts pusē, sagaidāms, ka samazināsies cilvēku skaits, kas būs spiesti vērsties pašvaldībā un lūgt garantētā minimālā ienākuma pabalstu,” prognozē R. Petraviča.