NĪN jautājumā valdība atrodas nulles punktā

Nespējot atrisināt kadastrālo vērtību pieauguma un nekustamā īpašuma nodokļa kāpuma rēbusu, valdība atrodas tai pašā nulles punktā, kur 2017. gadā. Jau toreiz sabiedrībai tika skaidrots, ka, iesaldējot kadastrālo vērtību pieaugumu uz vēl diviem gadiem, tiek iegūts laiks, lai izdomātu risinājumu. Pagaidām nekas nav izdomāts.
11.08.2020. Imants Vīksne
 
Protestējot pret 2022. gadā gaidāmo nekustamā īpašuma nodokļu maksājuma pieaugumu, atsevišķi Rīgas namīpašnieki un nekustamā īpašuma attīstītāji izkāruši baltos karogus. Padoties gan vēl pāragri ©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Pēc Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem, valstī ir vairāk nekā 820 000 nekustamā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju. Gandrīz katram otrajam iedzīvotājam kaut kas pieder, un jumts virs galvas ir nepieciešams pilnīgi visiem. Ja tirgus situācijai pietuvinātu kadastrālo vērtību dēļ būtiski augs nekustamā īpašuma nodoklis, tas negatīvi skars ikvienu. Tāpēc nav pieļaujama kadastrālo vērtību pārskatīšana, nepārskatot to sasaisti ar nekustamā īpašuma nodokli. Šobrīd valdības dienaskārtībā atrodas trīs saistīti noteikumu un likumu projekti. Tos virza Tieslietu ministrija, un neko labu tas neliecina. 2017. gadā Tieslietu ministrija neatbalstīja Finanšu ministrijas piedāvātos risinājumus Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem. Nacionālā apvienība pret Zaļo un zemnieku savienību. Tagad ministrijas apmainījušās vietām un priekšlikumu grozīt likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” virza Tieslietu ministrija, bet neatbalsta Finanšu ministrija. Jaunā konservatīvā partija pret “Jauno Vienotību”.

Ikvienam ir tiesības uz īpašumu

Kādas būs kaitīgās sekas, nemainot nodokļa regulējumu, visiem bija skaidrs jau iepriekšējā mēģinājumā kaut ko sakārtot. Ļoti precīzi problēmu noformulēja tiesībsargs Juris Jansons:

“Ja cilvēks nevar samaksāt nodokli par vienīgo mājokli, tad tā ir nacionalizācija.”

Satversmes VIII nodaļas “Cilvēka pamattiesības” 105. pantā ir teikts, ka “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu”. Uzliekot nesamaksājamu nodokli, šīs tiesības no valsts puses tiek pārkāptas. Kad līdz politiķiem sabiedriskās iniciatīvas kārtā nonāca iedzīvotāju pieprasījums par vienīgā mitekļa nodokļu brīvlaišanu, valdība sagatavoja attiecīgu informatīvo ziņojumu “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”, protokollēmumā uzdodot Finanšu ministrijai sadarbībā ar pārējām iesaistītajām institūcijām līdz 2019. gada 31. martam iesniegt valdībā grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, “kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokli”. Pa to starpu Saeima arī paguva noraidīt partijas “No sirds Latvijai” sagatavotos likuma grozījumus. Pret toreiz balsoja tikai trīs deputāti, taču projekta liktenis tika izlemts ar vairākuma atturēšanos.

Vērtības šausies kosmosā

Tiktāl vēstures apskats, kas liecina, ka brīnišķo apņemšanos atbrīvot iedzīvotājus no nepanesama maksājumu sloga politiķiem nav izdevies īstenot. Respektīvi nodoklis joprojām ir nesamērīgs, un līdz ar jaunajām kadastrālajām vērtībām tas draud uzšauties kosmosā. Ministru kabineta mājaslapā tiesību aktu projektu reģistrā atrodami divi ar šo problēmu saistīti dokumenti. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, kas valsts sekretāru sanāksmē izsludināts marta sākumā un tur arī iestrēdzis. Un otrs ‒ likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, kas arī atrodas turpat. Trešais ‒ skandālu izraisījušais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” izpētāms speciālā vietnē kadastralavertiba.lv. Atsevišķās īpašumu grupās vērtību pieaugums sagaidāms divkāršā un pat trīskāršā apmērā.

Projektam solīta pozitīva ietekme

Tieslietu resors virza kadastrālo vērtību projektu un vienlaikus tieslietu ministrs Jānis Bordāns sola nepieļaut projekta kaitīgās sekas. Savdabīgi, ka noteikumu anotācijā nav manāma ne mazākā ēna no bažām, kas sabiedrību pārņēmusi saistībā ar gaidāmo kadastrālo vērtību pieaugumu. Gluži otrādi. Sadaļā “Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu” teikts:

“Projektam ir pozitīva ietekme uz tautsaimniecību kopumā. (..)

Aktuālas kadastrālās vērtības, kas tuvinātas nekustamā īpašuma tirgus vērtību līmenim, ir svarīga zemes pārvaldības sastāvdaļa. Tā ir atbalsta informācija gan teritorijas attīstības plānošanai, gan mājokļu politikas plānošanai, gan tautsaimniecības attīstības novērtēšanai kopumā. Aktuālas kadastrālās vērtības ir informācija, kas svarīga ne tikai valsts pārvaldei, bet arī uzņēmējiem un īpašniekiem. Objektīva, tirgum tuvināta vērtība īpašniekam ir atbalsts, plānojot kredītsaistības, īpašuma nomaiņu vai uzlabošanu. Aktuālas kadastrālās vērtības ir arī pamats taisnīguma principa ievērošanai pie dažādiem valsts vai pašvaldību noteiktiem maksājumiem - nodokļiem, nodevām, nomas maksām.”

Ko saka pati autore

Anotācijas autore ir Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktores vietniece Rita Pētersone. Neatkarīgā lūdza ierēdni izskaidrot šo pretrunu - visa valsts, tieslietu ministru ieskatot, ir nobažījusies par jaunajām kadastrālajām vērtībām, bet viņa dokumentā prognozē pozitīvu ietekmi. Taču Zemes dienesta darbiniece skaidro, ka te nav nekāda kļūda vai pretruna. Pati kadastrālā vērtība ir tikai rādītājs, kas parāda lietu vērtību, ļauj salīdzināt tās savā starpā un tālāk politikas veidotājiem ‒ īstenot labāku reģionālo politiku, mājokļa politiku, attīstīt tautsaimniecību. Augstas kadastrālās vērtības esot Rīgā, Pierīgā, bet laukos kadastrālās vērtības rāda, ka dzīvojamais fonds ir ļoti sliktā stāvoklī. Tāpēc šāda rādītāja esamība pati par sevi esot pozitīva un lietderīga. Problēma esot nekustamā īpašuma nodokļa regulējumā, taču Finanšu ministrijai jau esot dots valdības uzdevums regulējumu pilnveidot.

Regulējums tikšot mainīts

Politisko batāliju apspriešanā - kāpēc Finanšu ministrijas likumprojekta nav, bet tā vietā Tieslietu ministrija virza savējo - Rita Pētersone neiesaistās. Taču vienu būtisku lietu gan piebilst. Sabiedrība varot neuztraukties - nekustamā īpašuma nodoklis ar tādu aprēķinu kā līdz šim pie jaunajām kadastrālajām vērtībām netiks piemērots. Publiskajā retorikā par to bieži vien tiekot aizmirsts. Nodokļa regulējums tikšot mainīts. Tiesa gan, kad attiecīgie likumprojekti tiks skatīti valdībā, ministrijas preses dienests vakar nemācēja atbildēt.

Tā ir politiska izšķiršanās virzīt vai nevirzīt kādu projektu, īpaši, ja koalīcijā par to nav vienošanās.