Cīņas paņēmienus ar naudas atmazgāšanu Latvija vēlas mācīt visai pasaulei

Pārliecību par savām spējām smēlusies, piemēram, vēl nepabeigtajā cīņā ar naudas atmazgāšanu bankā AB LV un izvairoties no nokļūšanas Finanšu darījumu darba grupas pelēkajā sarakstā, Latvija gūtajā pieredzē gatava dalīties ar visu pasauli. Lai tas būtu iespējams, tiek rosināts Rīgā izveidot Naudas atmazgāšanas novēršanas izcilības centru.
12.08.2020. Jānis Lasmanis
 
Izvairoties no iekļūšanas Finanšu darījumu darba grupas pelēkajā sarakstā, Latvija guvusi pārliecību, ka tā savā pieredzē cīņā pret naudas atmazgāšanu ir pārāka par daudziem kaimiņiem un ir gatava ar to dalīties, izveidojot Naudas atmazgāšanas novēršanas izcilības centru ©Jānis Saliņš/F64

Ar šādu ideju klajā nācis Saeimas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija). Deputāts ir pārliecināts, ka pēdējo gadu laikā Latvija guvusi ievērojamu pieredzi cīņā ar naudas atmazgāšanu. Tādēļ, izveidojot izcilības centru, Latvija, daloties ar savu pieredzi, varētu gan uzlabot savu reputāciju, gan, iespējams, arī nopelnīt.

“Mums pēdējo gadu laikā finanšu sektora reputācija ir sabojāta, šis varētu būt elements, kā šo vērtību pacelt,” saka G. Eglītis.

Jāceļ valsts prestižs

Tā gan pagaidām ir tikai ideja, kuras iespējamos modeļus līdz oktobrim uzticēts izstrādāt Finanšu ministrijai.

“Mēs to atstājām Finanšu ministrijas lemšanai. Tai līdz 1. oktobrim jāpiedāvā modelis, kā tas varētu izskatīties ‒ no jauna veidota iestāde vai uz kādas citas juridiskās bāzes, piemēram, Banku augstskolas,” saka deputāts.

Eglītis pieļauj, ka viens no centra darbības veidiem varētu būt līdzīgs NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra modelim, kur tajā darbojošās valstis, piemēram, Igaunija un Polija nosūta savus ekspertus.

Finanšu ministrijai būs arī jālemj par iespējamā centra finansēšanas modeli. “Finansējums varētu būt no budžeta vai komercbanku ikgadējām iemaksām,” dažus no variantiem min deputāts, kurš pieļauj, ka centrs varētu būt arī naudas pelnīšanas avots, ja jau Latvija piedāvās savas zināšanas citu valstu ekspertiem, ierēdņiem un baņķieriem.

Pieredze jau ir

Eglīša ideju par labu esam atzīst arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas jau iepriekš paudusi, ka ir ļoti būtiski, lai Eiropas Savienības līmenī notiek vienots darbs pie finanšu noziegumu novēršanas, jo noziedzīgi iegūtas naudas ceļi sniedzas pāri vienas valsts robežām un sekmīgi apkarošanas pasākumi iespējami, Eiropas Savienības dalībvalstīm cieši sadarbojoties.

“Latvijas institūcijām ir vērā ņemama pieredze un zināšanas finanšu noziegumu novēršanas jomā, kas var būt vērtīgas citu valstu finanšu sektora profesionāļiem. Jau pašlaik FKTK pārstāvji aktīvi iesaistās pieredzes apmaiņā Baltijas valstu un Ziemeļeiropas valstu uzraudzības darba grupā finanšu noziegumu novēršanai, kur atzinīgi tiek vērtēti mūsu veiktie pasākumi un priekšlikumi finanšu noziegumu novēršanai. Turklāt sadarbībā ar citu valstu finanšu sektora uzraudzības institūcijām FKTK pieredzē balstītās zināšanas ir vērtētas kā noderīgas finanšu noziegumu novēršanas prevencijas jomā,” saka FKTK padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale.

Par daudz nesaprotamā

Savukārt G. Eglīša vietnieks apakškomisijā Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) uzskata, ka par centra izveidošanu runāt pašlaik ir pāragri, jo no komisijas otrdienas sēdes tā arī visiem nav kļuvis skaidrs, kādu īsti centru G. Eglītis iecerējis izveidot.

Tāpat dažiem, piemēram, pašam A. Kiršteinam, joprojām neesot īsti skaidrs, kas īsti ir netīra nauda. Viņaprāt, pašlaik arī pārāk lielu atbildības slogu valsts vēlas uzkraut bankām. “Ar to [netīrās naudas atmazgāšanu] jānodarbojas policijai, nevis bankai. Bankai ir servisa funkcija, bet citi domā, ka tai policijas funkcijas jāpilda,” saka A. Kiršteins.

Viedoklis

Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents:

Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

‒ Kad izveidojām valdību, mēs tikām galā ar ļoti sarežģītu situāciju mūsu finanšu sektorā. Mēs zinām, ka pirms pusotra gada mums valstij draudēja tas, ka mēs būtu melnajā vai pelēkajā sarakstā, kas būtu liels drauds mūsu ekonomikai kopumā. Mums bija tāda Finanšu sektora attīstības padome, kas Ministru prezidenta vadībā saveda kopā ļoti daudzus vai faktiski visus valsts varas atzarus, kuri ar šo jautājumu nodarbojās, mēs panācām koordinētu rīcību, un mēs izdarījām divas labas lietas. Mēs ne tikai sakārtojām savu finanšu sektoru, bet mēs, protams, arī novērsām visus draudus, kas saistījās ar jebkādiem melnajiem vai pelēkajiem sarakstiem, rodot stiprāku mugurkaulu mūsu ekonomikas attīstībai. Mēs redzam, ka tas arī ir ar panākumiem.