Būtiskas izmaiņas pensiju jomā izdienas pensionāriem

Valdība pieņēmusi grozījumus virknē likumu, kas skar izdienas pensijas. Izmaiņas skars visus pensiju saņēmējus, kuri devušies izdienas pensijā un kuriem, sasniedzot pensionēšanās vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, ir jāizvēlas, ko darīt ar otrā pensiju līmeņa uzkrājumu.
12.08.2020. Inga Paparde
 
SASKATĪJUSI netaisnību, valdība maina atsevišķas normas likumos par izdienas pensijām, lai visi pensionāri būtu vienlīdzīgā situācijā, tiesa, dažiem senioriem tas varētu nozīmēt mazākus potenciālos ienākumus ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Lai arī Labklājības ministrijas eksperti norāda, ka situācija būs izdienas pensionāriem labvēlīga un nodrošinās vienlīdzīgu pieeju pensiju piešķiršanā, tomēr jāsecina, ka tiem pensionāriem, kuri nākotnē būtu izvēlējušies saņemt mūža pensijas polisi, paredzamie vecumdienu ienākumi samazināsies, savukārt iegūs valsts pamatbudžets. Te gan jāuzsver, ka jaunās likumu normas attieksies tikai uz nākotnes pensionāriem, kuri pašlaik vēl nav sasnieguši pensionēšanās vecumu, jo grozījumi stāsies spēkā 2023. gadā. Tā valdība ievērojusi tiesiskās paļāvības principu.

Ja izdienas pensija mazāka, valsts piemaksā

Izdienas pensijas ir tiesības saņemt virknei dažādu profesiju pārstāvju, piemēram, militārpersonām, Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, prokuroriem, profesionālo orķestru, koru, teātru māksliniekiem, tiesnešiem, diplomātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Izdienas pensijas maksā no valsts pamatbudžeta.

Izdienas pensiju aprēķina un piešķir katrā nozarē faktiski pēc saviem principiem, jo atšķiras gan vecums, kurā var doties izdienas pensijā, gan pensijas aprēķins, tomēr tad, kad izdienas pensionārs sasniedz vispārējo pensionēšanās vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, tad šim pensionāram pensiju pārrēķina un piešķir vecuma pensiju. Kā zināms, vecuma pensijas aprēķinā izmanto gan pensiju pirmajā līmenī uzkrāto pensijas kapitālu, gan uzkrājumu, kas veidojies valsts fondēto pensiju shēmā, proti, pensiju otrajā līmenī. Pašam pensionāram ir jāizvēlas, kā izmantot uzkrāto otrajā pensiju līmenī, un iespējas ir divas - uzkrāto fondētās pensijas kapitālu var pievienot nefondētajam pensijas kapitālam (pirmajam līmenim) vai par uzkrāto kapitālu var iegādāties dzīvības apdrošināšanas polisi jeb mūža pensijas polisi.

Pašreiz spēkā esošā sistēma nosaka: ja vecuma pensija aprēķināta mazāka, nekā seniors saņēmis izdienas pensijā, tad starpība tiek piemaksāta, lai pensionāram, mainot statusu no izdienas uz vecuma pensiju, nesamazinātos ienākumi.

Saskata netaisnību

Labklājības ministrija saskatījusi zināmu netaisnību starp dažādiem izdienas pensiju saņēmējiem, proti, starp tiem, kuri, pārejot uz vecuma pensiju, otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izvēlas izmantot pirmā līmeņa pensijas kapitāla papildināšanai, un tiem, kuri šādā situācijā izvēlējušies mūža pensijas polisi.

Piemēram, pensionārs Jānis saņem prokurora izdienas pensiju 800 eiro. Sasniedzot pensionēšanas vecumu, Jānim aprēķināta vecuma pensija, pamatojoties uz pirmajā pensiju līmenī uzkrāto, un tā ir mazāka - 600 eiro. Valsts no pamata budžeta pensionāram piemaksā 200 eiro, lai viņa ienākumi nebūtu mazāki par izdienas pensiju. Savukārt pensiju otrajā līmenī uzkrāto Jānis izmantojis mūža polises iegādei, un tas (piemēram) dod pensionāram papildus ik mēnesi 50 eiro. Tātad faktiski Jānis saņem pensijā 850 eiro.

Pamatojoties uz šo pašu piemēru, nākotnes kārtību, kas būs spēkā no 2023. gada 1. janvāra, Neatkarīgajai skaidro Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska. Turpmāk, aprēķinot vecuma pensiju, Jāņa vecuma pensijai ‒ 600 eiro ‒ uzreiz pieskaitīs mūža pensijas polises apmēru (ja seniors nebūs izlēmis citādāk), un tikai tad aprēķinās starpību, kas jāpiemaksā no valsts budžeta. Pensionārs saņems tādu pašu pensiju, kāda līdz tam bija izdienas pensija, proti, 800 eiro. D. Trušinska norāda, ka “aprēķinot vecuma pensiju, jāņem vērā ne tikai pirmajā pensiju līmenī uzkrātais pensijas kapitāls, bet arī mūža pensijas polises apmērs, ja cilvēks ir izvēlējies par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu to iegādāties, jo gan pirmajā pensiju līmenī, gan otrajā pensiju līmenī uzkrātie kapitāli - tie abi veido vecuma pensiju.” Eksperte uzsver, ka rezultātā tas nodrošinās vienotu un vienlīdzīgu pensiju aprēķinu un piešķiršanu.

Uz jautājumu, kāpēc - ja pašlaik sistēma nav taisnīga - tāda vispār izveidota un uzturēta, Labklājības ministrijas eksperte Dace Trušinska atbild: pie šāda secinājuma eksperti nonākuši pamazām, jo tikai salīdzinoši nesen pensionāri sākuši izmantot uzkrājumus, ko dod pensiju otrais līmenis.

Var teikt, ka sistēma vēl nebija līdz galam iedarbināta. Eksperte vēl piebilst, ka turpmāk būs arī noteikts konkrēts mēneša apmērs polisei.

Pašlaik Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par sadarbību mūža pensijas apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā Valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem ir noslēgusi līgumus ar četrām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām - “SEB Dzīvības apdrošināšana”, “ERGO Life Insurance SE” un “Compensa Life Vienna Insurance Group SE” Latvijas filiālēm, kā arī “CBL Life”.

Iegūs valsts budžets

NEIEBILDA. Pirms likumu grozījumu izstrādes notika konsultācijas ar dažādu jomu ekspertiem un iebilžu nebija, norāda Labklājības ministrijas speciāliste Dace Trušinska. Iebildumu nebija arī no apdrošināšanas sabiedrībām, kuras pašlaik izmaksā mūža pensiju polises / Oksana Džadana/ F64

Pašreizējo pensionāru vecumdienu nodrošinājumu šie grozījumi neietekmēs, savukārt nākotnes pensionāriem jādomā, kā pensiju otrā līmeņa kapitālu izmantot. Labklājības ministrijā vēlreiz uzsver, ka jebkurā gadījumā izdienas pensionāri nesaņems mazāk par to izdienas pensiju, kāda būs aprēķināta. Ieguvējs noteikti būs valsts pamata budžets, kurā ietaupīsies līdzekļi, kuri būtu jāmaksā kā starpība starp izdienas un vecuma pensiju (precīzāk - mūža pensijas polises apmēru). Ietaupījumu apmērs katrā no izdienas pensiju grupām ir dažāds un ir atkarīgs no izdienas pensionāriem, piemēram, prokuroriem tas būs ļoti neliels, daži simti eiro, iekšlietu sistēmā - vairāki tūkstoši eiro. Uz kopējām izdienas pensijām nepieciešamo finansējumu - 54 miljoni eiro ‒ ietaupījums patiešām ir neliels.