Premjera aplēse: 0,2% īpašuma nodoklis 1,5% vietā

Nodokļu politika ir kļuvusi par valdošo partiju priekšvēlēšanu cīņas elementu, un konkrēti nekustamā īpašuma nodokļa dēļ ass konflikts izcēlies starp “Jauno Vienotību” un Jauno konservatīvo partiju. Vēstījums abām gan kopīgs – nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi iedzīvotājiem nepieaugs.
14.08.2020. Imants Vīksne
 
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna un viņa kompānijas celto trauksmi par kadastrālo vērtību pārrēķina ietekmi uz nekustamā īpašuma nodokli premjers Krišjānis Kariņš dēvē par vētru tējas tasītē. Ja kadastra vērtības ies trīs reizes uz augšu, tad nodokļa likmes nosacīti ies trīs reizes uz leju ©Oksana Džadana/ F64

Pirms dažām dienām tieslietu ministrs Jānis Bordāns atsūtīja uz valsts televīziju savu biroja vadītāju Aldi Bukšu paziņot, ka turpmāk nekustamā īpašuma nodokļa reforma ir premjera Krišjāņa Kariņa rokās. Pēc piekritības tas būtu pareizi, jo par nodokļu politiku atbild “Vienotības” vadītā Finanšu ministrija, un Tieslietu ministrijas iesniegtie grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli ir nesaskaņota pašdarbība. Taču vienlaikus konservatīvie, apejot valdību, pa taisno Saeimā ir iesnieguši vēl otru alternatīvu likumprojektu, kas paredz iesaldēt kadastrālās vērtības līdz 2026. gada sākumam un uzdod valdībai līdz 2021. gada 31. jūlijam iesniegt Saeimā likumprojektus, kas nepieciešami mājokļu atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa. Taču valdība Finanšu ministrijai šādu uzdevumu jau ir devusi.

Pārskata pārskatītās vērtības

Līdzšinējā vienošanās paredz, ka vispirms Tieslietu ministrija nopublicē jauno kadastrālo vērtību projektu, un tad Finanšu ministrija gada laikā izstrādā jauno nodokļa regulējumu. Jaunās vērtības, kā zināms ir nopublicētas, izraisot varenu skandālu, dažādu organizāciju protestus un baltus karogus pie nekustamo īpašumu nozares flagmaņu ēkām. Turklāt tajās jau ir atrastas metodoloģiska rakstura nepilnības. Kā Neatkarīgajai skaidroja kadastrālo vērtību MK noteikumu projekta autore Rita Pētersone, lielie dzīvokļi esot pārvērtēti, un arī nepabeigtajiem celtniecības objektiem nepieciešama atšķirīga aprēķina formula. Valsts zemes dienests jau strādā pie izmaiņām kadastrālo vērtību projektā. Kā no šīm vērtībām atvasināt nekustamā īpašumu nodokļa aprēķinu, tas jau gada laikā jāpasaka Finanšu ministrijai. Tāda ir pienākumu sadale. Taču, visticamākais, vēlēšanu ietekmē šī kārtība ir izjaukta.

Izniekots ierēdņu darbs

Tieslietu ministrijas ierēdņi strādājuši pie nodokļa regulēšanas, lai gan skaidri zina, ka viņu darbs ir pilnīgi veltīgs, un pēc būtības tā ir administratīvo resursu izniekošana. Likt cilvēkiem darīt darbu, kas valdībā tiks noraidīts vai pat netiks izskatīts. Koalīcijā nav vienošanās par veidu un formu, kādā novērst nekustamā īpašuma sloga pieaugumu iedzīvotājiem. Jāatgādina, Tieslietu ministrija piedāvā izveidot ar nodokli neapliekamo mājokļa minimumu - 100 tūkstošu eiro vērtībā. (Salīdzinājumam Viļņā tie ir 300 tūkstoši, bet Tallinā deklarētie iedzīvotāji ir pilnībā atbrīvoti no nodokļa.) Taču šis ne pārāk dāsnais piedāvājums nekādi nerisina komersantu un nekustamā īpašuma attīstītāju problēmas, un arī lauksaimniecības zemju jautājumu. Arī šādu kategoriju īpašniekiem jaunās kadastrālās vērtības draud ar būtisku nodokļa maksājumu pieaugumu.

Beidzot runā Kariņš

Nekustamā īpašuma nodokli nepieciešams reformēt, atvieglojot tā slogu noteiktām īpašumu grupām vai pat vispār atceļot. Un, kamēr tas nav izdarīts, kadastrālās vērtības nedrīkst pielīdzināt tirgus vērtībām. Tas bija skaidrs jau 2017. gadā, kad vērtību pārrēķins jau atkārtoti tika iesaldēts, bet pa trim gadiem tā arī nekas nav izdarīts, lai problēmu atrisinātu. Toties visi politiķi krūti izgriezuši atkal var solīt, ka nepieļaus kadastrālo vērtību stāšanos spēkā. Konservatīvie ziņo, ka atbalsta balto karogu akciju un ceļ trauksmi par pašu sagatavoto kadastrālo vērtību projektu. Un beidzot arī premjers pēc atvaļinājuma un ilgas klusēšanas pateicis kaut ko par nekustamā īpašuma nodokli. Citādi visu laiku tikai tieslietu ministrs eksponējies ar tautas glābšanu no nekustamā īpašuma nacionalizācijas.

Uz salvetes izskatās labi

Aizvakar valsts televīzijā premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka saistībā ar kadastrālo vērtību pārrēķinu ir sacelta vētra tējas tasītē. Lūk, premjera skaidrojums:

“Protams, ja mēs pieņemsim valdībā, ka šīs ir jaunās vērtības, tad mums ir jāpieņem pavisam citi nodokļi, jo nodokļa likmes pusotru procentu no tirgus vērtības neviens nemaksās. Es pats nepieļaušu, ka mēs pieņemtu kaut kādas kadastra vērtības, ja mēs nemainām nodokļa likmes. Ja kadastra vērtība iet trīs reizes uz augšu, tad nodokļa likmei nosacīti jāiet trīs reizes uz leju. Jo te nav nekāds mērķis paplašināt valsts budžeta iespējas uz nekustamā īpašuma rēķina, bet ir mērķis tikai sakārtot sistēmu. Tātad manā vadībā valdība nepieņems, es pat nelikšu uz galda jautājumu apstiprināt kadastra vērtības, ja nebūs jau iepriekš izstrādātas visiem pieņemamas izdiskutētas jaunas nodokļa likmes. Tās nodokļa likmes būs krietni zemākas.

Es pats esmu tā teikt uz salvetes aprēķinājis, tur varētu būt 0,2 - 0,3 procenti pusotra procenta vietā.”

Trauksmi, ka līdz ar kadastrālajām vērtībām nodokļa maksājumi būtiski augs, premjers nodēvēja par muļķībām. Īstā rēķināšana tikai tagad tiek sākta, un nodarbojas ar to Finanšu ministrija, nevis Tieslietu ministrija vai Jaunā konservatīvā partija.