Preses izdevēji iebilst autoratlīdzību režīma atcelšanai

Pašreizējais nodokļu režīms autoratlīdzībām ir pietiekami labi nostrādāts, un tas nav jāmaina. Tā uzskata Latvijas Preses izdevēju asociācija. Finanšu ministrijas piedāvājumā to likvidēt nelāgas tendences saskata daļa deputātu, kas pirms lēmuma pieņemšanas sola konsultēties ar nozares pārstāvjiem.
14.08.2020. Jānis Lasmanis
 
Autoratlīdzību nodokļu režīmu izmanto gan Saeimas deputāti, gan žurnālisti un mūziķi. Vieniem tas ir papildu ienākums, citiem ‒ cilvēka cienīgas dzīves garants, kas gan liedz cerēt uz nopietnu sociālo aizsardzību nelaimes gadījumā ©Ilze Zvēra/F64

Autoratlīdzības pašlaik var saņemt plašs radošo profesiju loks ‒ sākot ar arhitektiem, mūziķiem un beidzot ar dizaineriem, žurnālistiem. Ja autoratlīdzības saņēmējam ir arī patstāvīga darbavieta, kura par viņu maksā sociālās iemaksas, tad, saņemot autoratlīdzību, atliek vien automātiski nomaksāt 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa un obligātās saistības ar valsti ar to arī izbeidzas. Šādi nosacītas ieguvējas ir abas puses. Darba devējam izmaksas ir krietni zemākas, bet autoratlīdzības saņēmējam lielāka alga.

Medaļas otra puse - ja autoratlīdzības saņēmējs no tās pats nav veicis sociālās iemaksas, slimības vai citu nebūšanu gadījumā, piemēram, Covid-19 radītā piespiedu dīkstāvē, tas saņem krietni mazāku sociālo aizsardzību.

Lai to novērstu, Finanšu ministrija piedāvā, sākot ar 2021. gadu likvidēt speciālo nodokļu režīmu autoratlīdzībām. To saņēmēji varēs izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību, vai piemērot tādu pašu režīmu kā algota darba ienākumam. Proti, uz šo režīmu attieksies tādi paši nodokļu maksāšanas nosacījumi kā iepriekš minētie saimnieciskās darbības veicējiem.

Abos gadījumos autoratlīdzības saņēmēja neto ienākums būs ievērojami mazāks nekā pašlaik.

Kategoriski pret!

Autoratlīdzības saņēmēja ienākumu līmeni arī pie piedāvātās sistēmas varētu saglabāt darba devējs, kurš darbiniekam maksā gan algu, gan autoratlīdzības, taču tas vairākkārt paaugstinātu darba devēja izdevumus jeb nozīmētu mazāku atalgojumu darbiniekam.

Tieši šī iemesla dēļ Finanšu ministrijas iniciatīvai iebilst Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Kļavinskis.

“Mēs esam kategoriski pret, jo pašreizējo likumdošanu uzskatām par faktiski sakārtotu, jo arī no autoratlīdzībām sociālais nodoklis tiek maksāts [5% maksā darba devējs].

Šāda nostāja ir absolūti visiem izdevējiem. Turklāt gadījumos, kad autoratlīdzības saņēmējs saņem arī, piemēram, minimālo algu, no tās tiek maksāts pilnais sociālais nodoklis. Ar to pietiek. Turklāt autori var arī paši ieguldīt trešajā pensiju līmenī, kas varētu būt pat efektīvāk,” saka nozares pārstāvis.

Starp vēlmēm un iespējām

Preses izdevējiem nepiekrīt Saeimas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”), kas atgādina komerctelevīziju LNT un TV apvienošanos - tās procesā darbu zaudējušie žurnālisti praktiski bija atstāti bez sociālajām garantijām, jo algu saņēma autoratlīdzībās vai citos atvieglotajos nodokļu režīmos.

“Manuprāt, Latvijā jau esam redzējuši, ko nozīmē sociālā neaizsargātība žurnālistam, kas zaudē darbu. Tā ir ne tikai žurnālistiem, bet arī citiem, kas strādā alternatīvajos nodokļu režīmos. Ir būtiski, lai cilvēkiem, kas strādā pastāvīgu darbu, ir sociālais nodrošinājums. Ir saprotams, ka izmaiņas darba devējam ir dārgākas, bet es neredzu alternatīvu, ja mēs gribam, lai žurnālisti saņem to pašu sociālo aizsardzību kā citi strādājošie,” saka V. A. Tērauda.

Savukārt apakškomisijā strādājošais Boriss Cilevičs (“Saskaņa”) uzskata, ka Finanšu ministrijas piedāvājums ir pārāk radikāls. “Pirmā reakcija, diplomātiski sakot, ir ļoti piesardzīga. Tā ir zināma problēma, jo tas ir veids, kā samazināt žurnālistu ienākumus, bet jāatzīst, ka ir arī problēmas ar sociālo aizsardzību. Tomēr tas [Finanšu ministrijas piedāvājums] man atgādina mēģinājumu ārstēt galvassāpes ar giljotīnas palīdzību. Baidos, ka tas var ļoti apgrūtināt dzīvi žurnālistiem un arī citiem radošajiem,” saka deputāts, kurš cer, ka atbildīgā komisija uzklausīs visas ieinteresētās puses.

Arī apakškomisijā strādājošā Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija) cer, ka komisija uzaicinās visus iesaistītos un sabalansētu lēmumu pieņems tikai pēc to uzklausīšanas. Līdzīgi citiem viņas pārstāvētā politiskā spēka pārstāvjiem arī D. Beitnere-Le Galla uzskata, ka Finanšu ministrijas piedāvājumā ir pārāk daudz neskaidrību un nepārdomātu lietu. “Tas nav momentāni atbalstāms,” saka deputāte.

VIEDOKĻI

Ieva Kalderauska, NEPLP padomes locekle (bijusī komerctelevīziju LNT un TV3 žurnāliste):

NEPLP

“Neapšaubot nepieciešamību turpināt aktīvi meklēt nodokļu sistēmas pilnveides iespējas, jo sevišķi darbaspēka nodokļu un tā sloga ziņā, tomēr uzskatu, ka autoratlīdzību sistēmu ir nepieciešams reformēt vai vismaz novērst acīmredzamas nepilnības. Ja vēl var saprast autoratlīdzību piemērošanu autoriem, kuri savus darbus rada dažādiem pasūtītājiem un par savu sociālo aizsardzību domā paši, taču ir nepieņemami, ka šo režīmu, slēpjoties aiz vārda “budžets” ilgstoši pielieto arī darbiniekiem, kuri attiecīgajā darba vietā tiek nodarbināti patstāvīgi. Nav noslēpums, ka šāda prakse bijusi un joprojām daļēji tiek pielietota pat lielos, nozarē vadošos uzņēmumos, tādējādi gadiem pakļaujot savus darbiniekus augstiem sociāliem riskiem.”

Ināra Mūrniece, Saeimas priekšsēdētāja (bijusī žurnāliste):

Ilze Zvēra/F64

“Informatīvais ziņojums par nodokļu politikas attīstības virzieniem [valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai] iesniegts, lai valdība un arī sabiedrība varētu sākt diskutēt par ziņojumā izteiktajiem priekšlikumiem.

Valdība ir apliecinājusi, ka tā nedomā paaugstināt nodokļus. Piedāvājuma jēga ir tāda, lai ikvienam strādājošam būtu iespēja pieprasīt sociālo palīdzību, piemēram, bezdarba gadījumā un tādēļ būtu ieviešams obligāts, vismaz minimāls sociālais maksājums.

Tas pats attiektos arī uz autoratlīdzību saņēmējiem - lai viņi nākotnē būtu sociāli nodrošinātāki, nekā līdz šim.”