Sapinas Covid birokrātijā

Ministru kabineta noteikumi par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai uz divdesmit lappusēm izklāsta pamatprincipus, prasības un ierobežojumus, tomēr saprast, kādas ir cilvēka tiesības pierādīt savu statusu, lai viņam netiktu piemērota obligātā karantīna, ir sarežģīti.
25.08.2020. Inga Paparde
 
ANALĪZES. Pacientiem ir neskaidrības, kad un kā Covid-19 jau pārslimojis cilvēks var apliecināt to, ka nav bīstams citiem. Mediķi nevēlas ņemt vērā antivielu testu ©Ģirts Ozoliņš/F64

Personai, kas atgriezusies no Lielbritānijas, ir jāievēro pašizolācija uz divām nedēļām, taču, ja cilvēks pirms laba laika Covid-19 ir pārslimojis un ieguvis antivielas, viņam nav jēgas uzturēties karantīnā. Diemžēl Latvijas situācijā savu taisnību pierādīt ir apgrūtinoši.

Draudīgo valstu saraksts aug

Valstu saraksts, uz kurām Slimību profilakses un kontroles centrs neiesaka doties, katru nedēļu tiek atjaunots, un pēdējo nedēļu laikā valstu skaits, uz kurām Latvijas valstspiederīgajiem neiesaka braukt, palielinās. “Sarkano” valstu sarakstā ir 22 valstis - uz tām Slimību profilakses un kontroles centrs nerekomendē braukt, jo pastāv nopietns sabiedrības veselības apdraudējums. Šajās valstīs saslimstības ar Covid-19 kumulatīvie rādītāji ir virs 25 (saslimušo skaits pēdējās 14 dienās uz 100 000 iedzīvotāju). Pašlaik šo valstu topā ir Spānija, Malta, Andora, kur saslimušo skaits ir virs 100 uz 100 000 iedzīvotāju. “Sarkano” valstu sarakstu noslēdz Polija, kur saslimstības rādītājs ir 26.

Sarakstā ir vēl trīs “dzeltenās” valstis - Lielbritānija, Vācija un Kipra, kur saslimstības rādītāji nav tik augsti kā “sarkanajās” valstīs, tomēr eksperti iesaka apsvērt nepieciešamību uz tām doties. Atgriežoties no šīm valstīm Latvijā, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Antivielu testu neņem par pilnu

Viena no valstīm, kas iepriekš bija sarkano valstu sarakstā, bet tagad dzeltenajā, ir Lielbritānija, kur pēdējo 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs ir 21,2. Visiem, kuri atgriežas no Lielbritānijas, ir jāpaliek uz divām nedēļām karantīnā. Taču situācijas ir dažādas, piemēram, ja cilvēks jau ir pārslimojis Covid-19 un viņam izveidojušās antivielas, kas faktiski nozīmē, ka inficēt citus šis cilvēks nevar. Tomēr vienalga ir jāievēro karantīna, un pierādīt to, ka tas ir bezjēdzīgi, praktiski ir neiespējami.

Inita (vārds mainīts) ieradās Latvijā no Lielbritānijas, kur jau bija izslimojusi Covid-19 infekciju un, iepriekšējā reizē viesojoties Latvijā pirms pāris mēnešiem, uztaisījusi antivielu testu, kas apstiprina, ka sievietei ir antivielas uz Covid-19. Tagad, vēlreiz atgriežoties no Lielbritānijas, viņa vēlējusies saņemt izziņu no ģimenes ārsta, ka karantīna nav jāievēro, pamatojoties uz šo antivielu testu, bet ārsts atteicies izsniegt izziņu.

Ģimenes ārsts vispār bijis atvaļinājumā, tāpēc sieviete vērsusies pie aizvietotāja, ģimenes ārsta kolēģa, pie kura vēlējusies saņemt šo izziņu, tomēr ārsts vēlējies saņemt dokumentus par slimības norisi Lielbritānijā, nevis antivielu testus. Tā kā Initai šādu dokumentu nav, izziņu izsniegt ģimenes ārsts atteicies, un sievietei jāievēro karantīna. Viņa stāsta, ka Lielbritānijas vadlīnijas paredz, ka cilvēks, kuram nav smaga Covid-19 slimības norise, ārstējas mājās un nekādu izrakstu par to pacienti nesaņem. Ar sievieti jau sazinājusies policija, lai noskaidrotu, vai tiek un tiks ievērota karantīna.

Ar antivielu testu pietiekot

Cilvēkiem, kas ir izslimojuši Covid-19 un atgriežas no valsts, kuru apmeklējot jāievēro pašizolācija, ir jāuzrāda ārsta izziņa, ka uz viņu neattiecas izolācijas nosacījumi. Tas attiecas gan uz ārzemniekiem, gan Latvijas iedzīvotājiem. Tā noteikumus skaidro Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Edīte Tettere. Kārtību, kā notiek šis process, noteic valdības noteikumi par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Viens no šo noteikumu punktiem saka: lēmumu par izolācijas vai mājas karantīnas pasākumu izbeigšanu pieņem ārstniecības persona, ņemot vērā Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicēto algoritmu. Pieņemot lēmumu par izolācijas izbeigšanu, ārstniecības persona izsniedz vai elektroniski nosūta pacientam veidlapu Nr. 027/u ar šādu ierakstu: “Apliecinu, ka uz šo personu no 2020. gada ... (datums) nav attiecināmi izolācijas nosacījumi.”

“Cilvēka tiesības ir saņemt šādu izziņu no ģimenes ārsta. Šajā gadījumā no ģimenes ārsta aizvietotāja. Ģimenes ārsts vai aizvietotājs, pamatojoties uz Lielbritānijā izsniegtajiem analīžu rezultātiem, ir tiesīgs izsniegt šādu izziņu. Ja minētais ārsta aizvietotājs atsakās to darīt, tad personai ar iesniegumu jāvēršas Veselības inspekcijā. Tad tiks izskatīts gan Lielbritānijā izsniegtais analīžu rezultāts, gan Latvijas ģimenes ārsta aizvietotāja rīcības motīvs,” skaidro Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve. Precizējot noskaidroju, ka tie var būt arī Latvijā izsniegti analīžu rezultāti, kas apliecina, ka cilvēkam ir antivielas uz Covid-19. Medicīnisks dokuments ir jāuzrāda, jo ārsts nevar paļauties tikai uz mutisku apliecinājumu un izsniegt izziņu.

Ko mēs zinām par antivielu testu? Laboratorijās, kas veic šos testus, skaidro: lai apstiprinātu iepriekš bijušu saslimšanu ar Covid-19, ir iespējams noteikt kopējās antivielas pret SARS-Cov2 vīrusu (tā Covid-19 dēvē oficiāli). Piemēram, ja analīzes parāda Anti-SARS-Cov2 antivielas=pozitīvs, tad tests ir norādījis uz specifisku antivielu klātbūtni pret Covid-19 vīrusu. Antivielu klātbūtne liecina par imunitātes veidošanos pret vīrusu.