Cik izmaksā pirmklasnieka sapošana skolai?

Savas pirmās skolas gaitas šogad uzsāks vairāk nekā 20 000 pirmklasnieku, to vidū arī Āgenskalna sākumskolas 1.b klases skolniece Amēlija Vītola un Rīgas Hanzas vidusskolas 1.a klases skolnieks Eduards Kļaviņš. Šis pirmais septembris daudzās skolās būs citādāks, nekā ierasts gan Covid-19 pandēmijas diktēto piesardzības pasākumu, gan arī jaunā kompetenču mācību satura dēļ.
01.09.2020. Ilze Šteinfelde
 
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Līdz ar pirmklasniekiem šodien priecīgi satraukti ir arī viņu vecāki ‒ bērni skolai saposti, un vismaz šobrīd mācības tiek uzsāktas klātienē.

Cenšas iekļauties 100 eiro

Aptaujājot pirmklasnieku vecākus, Neatkarīgā pārliecinājās, ka skolai nepieciešamās lietas - soma, burtnīcas, klades, rakstāmlietas, apģērbs un apavi ‒ lielākoties jau ir sagādāti. Pat neskatoties uz to, ka vecākiem nav jāpērk ne skolas grāmatas, ne darba burtnīcas, pirmklasnieka palaišana skolā nav lēta. Kļaviņu ģimene lēš, ka ir iekļāvusies 100 eiro.

Vītolu ģimene, lai arī sākotnēji cerēja, ka varēs iekļausies 100 eiro budžetā, tomēr to ir pārsnieguši. “Skolai nepieciešamo lietu sarakstā arī ir sporta tērps un sporta apavi, balta blūze un cits apģērbs skolai, kā arī jauni āra apavi. Nebijām plānojuši pirkt jaunas drēbes un apavus skolai, bet nācās, jo vasaras laikā Amēlija ir pastiepusies garumā, un viss vēl pavasarī nēsātais tagad ir palicis par mazu. Arī apavi. Tagad Amēlijai tie ir vajadzīgi par 1,5 izmēru lielāki nekā pavasarī,” Neatkarīgajai stāsta Amēlijas mamma Inga.

AUG JAUNĀ MĀKSLINIECE. Amēlija pagaidām vēl nevienu savā klasē nepazīst. Tāpēc viņa cer, ka skolā būs tautisko deju nodarbības, kurās varēs satikt savu labāko draudzeni, kura mācīsies paralēlklasē. Amēlija, kad izaugs, vēlētos kļūt par mākslinieci / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Dārgākais pirkums Amēlijas sapošanai mācību sākumam ir bijusi skolas soma. Amēlijas vecāki skolas somas izvēlei pievērsuši lielu uzmanību - svarīgākais, lai tā būtu ergonomiska, viegla un ērta. Savukārt somas krāsu Amēlija izvēlējās pati, lai viņai būtu prieks ik dienas doties ar to uz skolu. Šāda skolas soma veikalā maksājusi 80 eiro. Par laimi, konkrēto modeli internetveikalā izdevies atrast par 40 eiro, tātad divas reizes lētāk. Skolas somu cenas Latvijā, kas sasniedz pat 140 eiro, Amēlijas vecākus šokēja. Arī pirms 10 gadiem, kad skolas gaitas uzsāka Amēlijas brālis Mikus, bet pirms 8 gadiem - brālis Justs, skolas soma bija dārgs pirkums, tomēr to cenas nepārsniedza 70 latus.

Savā ziņā Amēlijas palaišana skolā vecākiem izmaksāja lētāk, nekā gatavojot skolas sākumam abus vecākos brāļus, jo Amēlijai nevajadzēja iegadāties atsevišķas mācību grāmatas un darba burtnīcas, kā tas bija, kad Mikus sāka mācīties pirmajā klasē. Turklāt pēc divu bērnu palaišanas skolā vecākiem ir lielāka pieredze, ko un kad pirkt labāk.

Arī Eduarda mamma Ieva atzīst, ka trešā bērna pošana 1. septembrī ir mazāk stresaina, nekā tas bija, gatavojoties Eduarda māsas Emīlijas un brāļa Krišjāņa skolas gaitām. “Daļu skolai nepieciešamo mantu iegādājamies veikalos, kad bija atlaides, šo to pirkām internetā,” skaidro Ieva. Papildus klasiskajām skolas lietām šogad Rīgas Hanzas vidusskolas pirmklasnieku vecākiem ir jāsagādā arī čiekuri, pogas un citas lietas. Nekas tāds netika prasīts pirmajā klasē ne Emīlijai, ne Krišjānim. Ieva pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar jauno kompetenču izglītību.

Viedierīce ‒ nepieciešamība vai rotaļlieta?

BŪŠU POLICISTS. Eduards 1. septembri gaidīja ar nepacietību, lai satiktu savu jauno draugu Regnāru un skolotāju Vandu. Kad viņš izaugs liels, viņš būšot policists / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Dārgākais pirkums Eduarda sagatavošanai skolai bijis mobilais telefons. Tā kā Eduards, tāpat kā māsa un brālis, pēc skolas dosies uz pulciņiem Tehniskās jaunrades namā Annas ielā un Skolēnu pilī, tad vecāki ar Google lietotnes “Family Link” palīdzību varēs redzēt, kur bērns konkrētā brīdī atrodas. Mobilais telefons Kļaviņu ģimenē nav spēļmantiņa. Tas ir nepieciešams, lai vecāki ar bērnu varētu sazināties. “Lai telefons netraucētu mācības un nenovērstu uzmanību, datu lietošana tajā limitēta - piemēram, dienā ne vairāk kā divas stundas un tikai pēc pulksten 19 vakarā,” savā pieredzē dalās Ieva.

Amēlija, savukārt, vairāk darbojas ar planšetdatoru, tajā skaitā apgūst vācu valodas izrunu, izmantojot speciāli šim mērķim radītu lietotni, bet mobilais tālrunis Amēlijai pagaidām iegādāts nav.

To, ka bez datora un viedierīcēm nākotnē neiztiks, atzīst gan Eduarda, gan Amēlijas vecāki. Īpaši tad, ja atkārtosies pavasara scenārijs un visiem skolēniem vajadzēs mācīties attālināti. Ne Vītolu, ne Kļaviņu ģimenē nav tik daudz ierīču, lai visi viņu bērni varētu vienlaikus mācīties attālināti. Vītolu ģimenē šajā mācību gadā būs trīs skolnieki, arī Kļaviņu ģimenē skolā šogad mācīsies trīs bērni (pastarītis Zigmunds skolā sāks iet pēc trim gadiem). Kā nodrošināt attālinātu mācību procesu šādā gadījumā, ģimenes ir neziņā, un ja nu vēl šajā laikā arī vecākiem būs jāstrādā attālināti. “Mikum kā vidusskolēnam dators noteikti būs nepieciešams, jo jau šobrīd ir zināms, ka mācības daļēji būs attālinātas. Domāsim, ko darīt,” nopūšas Inga.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija plāno iegādāties klēpjdatorus, ko primāri piešķirtu daudzbērnu un maznodrošinātām ģimenēm. “Mēs neesam maznodrošināti, bet iegādāties uzreiz vairākus datorus, arī nevaram,” sacīja Ieva.

Covid-19 maina ierasto kārtību

Gan Kļaviņu, gan Vītolu ģimenēs lielākās bažas valda par Covid-19 pandēmijas iespējamo pieņemšanos spēkā, jo tāpēc mācības pirmklasniekiem varētu notikt attālināti. Gan Vītolu, gan Kļaviņu ģimenē jau ir vairāki skolnieki, kuri šopavasar mācījās attālināti, un vecāki šo laiku atceras ne bez raizēm. “Ir bērni, kas var mācīties šādā modelī, bet ne visi. Eduarda māsa Emīlija ļoti labi tika pati galā ar attālināti uzdoto mācību vielu, bet Eduarda brālim Krišjānim, kas šogad sāks mācības 3. klasē, labāk patīk mācīties skolā, kopā ar klasesbiedriem,” stāsta Eduarda mamma Ieva. Viņa pavasara piespiedu sociālās distancēšanās laiku atceras ar šausmām un otrreiz to nevēloties piedzīvot.

“Savienot darbu ar bērnu mācīšanu, kā tas bija jādara šopavasar, bija neiespējami. Rezultātā cieš vai nu darbs, vai mācības,” teic Amēlijas mamma Inga.

Patlaban pirmklasnieki uzsāk mācības klātienē, tiesa, ar vairākiem nosacījumiem, piemēram, stundu grafiks ir izveidots tā, lai starpbrīži katrai klasei būtu citā laikā. Tā kā citās klasēs notiks stundas, tad starpbrīžos bērniem būs jāuzvedas klusi un rātni, no skolas iziet nebūs ļauts. Arī vecāki pirmklasniekus drīkstēs pavadīt tikai līdz skolas durvīm un pie skolas durvīm arī sagaidīt viņus pēc stundām.

Kaspars Krafts/F64

Tāpat vecāki ir neziņā, vai jaunā stundu saraksta un Covid-19 drošības pasākumu dēļ bērniem būs iespēja piedalīties pulciņos un sporta nodarbībās. Iepriekšējos gados ārpusklases nodarbības parasti notika pēc stundām, bet tagad, kad stundu grafiki Covid-19 dēļ ir izstiepti un sadalīti pa maiņām, ir bažas, ka daļai bērnu šī iespēja varētu tikt liegta.

Eduards gribētu kopā ar brāli un māsu pēc stundām doties uz Tehniskās jaunrades nama piedāvātajiem pulciņiem, piemēram, uz pētniecības un eksperimentu laboratoriju, mūzikas laboratoriju, kuģu modelēšanu, un, ja vēl sanāktu laiks, tad arī uz kādu skolas pulciņu.

Amēlija savukārt ļoti cer, ka skolā notiks tautisko deju nodarbības, jo dejošana ir viņas sirdslieta. Amēlijas mamma atklāj, ka meita dejo jau no divu gadu vecuma. Tāpat Amēlija ļoti gribētu nodarboties ar basketbolu un iemācīties to spēlēt tikpat labi kā brāļi.

Kaspars Krafts/F64